Nogrimusi pilsēta izrādās dabas veidojums
- Detaļas
- Publicēts 07 Jūnijs 2016
- Autors Aliens.lv
- Skatīts: 3286
Jaunā, izdevumā "Marine and Petroleum Geology" publicētā pētījumā noskaidrots, ka tas, kas tika uzskatīts par senas, nogrimušas pilsētas atliekām, patiesībā ir nevis zemūdens arheoloģijas pieminekis, bet miljoniem gadu atpakaļ tapuši, baktēriju radīti veidojumi.
Zemūdens veidojumus, kas šķietami atgādināja kolonāžu pamatnes, bruģētu ielu un laukumu paliekas, 6 līdz 16 pēdu (2-4 m) dziļumā, Jonijas jūrā pie Grieķijai piederošās Zakintas salas 2013.gadā nejauši atklāja snorkelētāji.
Kad, uzzinājuši par iespējamajām drupām, tās apsekoja Grieķijas Zemūdens mantojuma ministrijas arheologi, viņiem šķita ļoti savādi, ka to atrašanās vietā nebija redzamas nekādas citas civilizācijas pazīmes – starp jūras dibenā guļošajiem kolonnu fragmentiem pētnieki neatrada nedz statujas, nedz keramiku, ne arī kādus citus priekšmetus kā tas ir gadījumos ar citām nogrimušajām pilsētām. Nespēdami klasificēt atradumu, atbilstoši līdzšinējām zināšanām par Grieķijas aizvēsturi, zinātnieki no Atēnu universitātes, sadarbībā ar Austrumanglijas universitātes (AAU) Vides zinātņu skolas pētniekiem nolēma pārbaudīt vai drupas vispār ir attiecināmas uz helēņu kultūru.
Šim nolūkam, izmantojot paraugu mikroskopisku izpēti, rentgenuzņēmumus un stabīlo izotopu noteikšanu, tika veiktas detalizētas ķīmiskas un mineraloģiskas konstrukciju analīzes. Rezultātā tika noskaidrots, ka šķietami cilvēku darināto konstrukciju paliekas patiesībā ir ģeoloģisks veidojums, tapis, iespējams, jau pliocēna epohā (pirms 5,3 līdz 2,5 miljoniem gadu).
"Kolonnu pamatnes atgādinošas, diska un virtuļa veidu formas ir tipiskas ogļūdeņražu noplūžu mineralizācijas veidojumiem jeb konkrēcijām jūras dibenā - tās ir vērojamas gan mūsdienās topošās formācijās (t.sk. tajās, kas veidojas vietās, kur zem ūdens iegūst slānekļa gāzi), gan paleoveidojumos," - pastāstīja AAU profesors Endrjū. "Mēs atklājām, ka šīs virtuļa formu konkrēcijas visdrīzāk ir radušās kā rezultāts metāna gāzes noplūdēm pa jūras dibenā esošiem zemes garozas virskārtas lūzumiem. Dūņās dzīvojošie mikrobi metāna sastāvā esošo oglekli izmanto kā enerģijas avotu. Savukārt, oksidējot metānu, mikrobi kā vielmaiņas blakusproduktu rada kalcītu, kas, cementējoties, veido cietus dolomīta nogulumus. "Kas šajā gadījumā ir īpaši," - stāsta Endrjū, "ir tas, ka parasti šādi veidojumi rodas krietni lielākā dziļumā, simts un vairāk metru zem ūdens."
Attēli: Publicitātes foto.
Avots:
sciencedirect.com
© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.
