Dienvidfrancijā atklāta akmens plāksne ar 38 000 gadu senu sumbra attēlu

Atkārtoti izpētot Blančardas grotu, vienu no vēsturiski nozīmīgākajām Oriņjakas kultūras cilvēku, Eiropas senāko modernā tipa Homo sapiens iedzīvotāju, dzīvesvietām, arheologi Francijā uzgājuši, iespējams vecāko, šobrīd zināmo petroglifu pieminekli. Raksts par atklājumu publicēts žurnālā Quaternary International.

Lasīt tālāk...

Turcijā atrasti sengrieķu "elles vārti"

Itāļu arheologi, kas vairākus gadus veic izrakumus senajā grieķu-romiešu pilsētā Hierapolē, mūsdienu Turcijas dienvidrietumos, paziņojuši, ka tiem beidzot izdevies atrast īsto vietu, kur pie nāvīgiem izgarojumiem pildītas alas antīkajā laikmetā atradušies slavenie "elles vārti" - veļu valstības dievam Aīdam veltīts templis, Plutonions.

Lasīt tālāk...

Polisas krīze: brīvā tirgus un globalizācijas pirmais uznāciens

Polisa, grieķu pilsētvalsts un kopdzīves forma – brīvu, autarķisku, ciešu sadzīvisko un liktens vienotību apzinošos, senču dievu kultu un asins saišu saistītu, nemitīgā visas dzīves jomas caurstrāvojošā sacensībā-agonā dzīvojošu indivīdu sociāli kulturālā kopība, ir viens no mūsdienu eiropejiskās identitātes stūrakmeņiem. Pašpārvalde, neatkarība, pilsoniskā līdzdalība valsts pārvaldē, tiešā demokrātija – visi šie un citi, ar tiem saistītie, mūsu ikdienā par pašsaprotamiem uzskatītie jēdzieni lielā mērā sakņojas Senās Grieķijas vēsturē.

Lasīt tālāk...

Megalītiskās Spānijas kristāla ieroči

Vairākums aizvēsturisko akmens priekšmetu, rīki un ieroči, ir izgatavoti no tādiem triecienizturīgiem un plaši pieejamiem iežiem kā granīts, bazalts, diorīts... Tāpat ļoti plašu pielietojumu guvis trauslākais, taču cietais, asais un prasmīgai apstrādei pakļāvīgais krams. Retāk izmantoti mazāk pieejami materiāli, piemēram, vulkāniskais stikls, obsidiāns. Taču pavisam reti ir sastopami priekšmeti, kas darināti no tik trausla un apstrādē nepraktiska, sarežģīta, taču vizuāli pievilcīga un jau kopš senseniem laikiem dažādām simboliskām nozīmēm apveltīta materiāla kā kalnu kristāls. Kā secināts izdevumā “Quaternary International” nesen publicētā rakstā, Senās Eiropas vēlajā neolītā un vara laikmetā, t.i. periodā pirms metāla rīku ieviešanās un tās sākumā, kalnu kristāla apstrādes tehnoloģijas visaugstāko attīstību bija sasniegušas mūsdienu Andalūzijā, Spānijas dienvidrietumu daļā.

Lasīt tālāk...

Jauni secinājumi par pagājušajā gadā netālu no Pīlas atrastajām bronzas laikmeta grieķu karavīra kapenēm

Pirms vairāk nekā gada, 2015.gada maijā, arheologu pāra Džeka Deiva un Šaronas Stokeres vadītā komanda, izdarot izrakumus netālu no Nestora pils drupām, Pīla, Grieķijas dienvidrietumu piekrastē, atraka neparastas, neizlaupītas bronzas laikmeta karavīra kapenes, kuras sniedz jaunu izpratni par Mikēnu civilizāciju tās veidošanās sākumā pirms 3500 gadiem (Sk.: “Grieķijā atrastas neparastas, 3500 gadu senas, sabiedrības virsslānim piederoša Mikēnu kultūras karavīra kapenes”, aliens.lv, 21.12.2015.). Grieķijas Kultūras ministrija atrastās kapenes nosauca par lielāko atklājumu arheoloģijā, kas kontinentālajā Grieķijā izdarīts pēdējo 65 gadu laikā. Kapenēs, kopā ar apmēram 30 gadus veca vīrieša skeletu, arheologi atrada ap 2000 mirušā ķermenim apkārt izvietotu priekšmetu, piemēram, četrus zelta zīmoggredzenus, sudraba kausus, no dārgakmeņiem veidotu kaklarotu, zobenu ar ziloņkaula spalu u.c.

Tā kā starp bronzas laikmeta karavīra kājām tika atrasts guļam šķīvis ar iegravētu mītiskā dzīvnieka, grifa, attēlu, tad arī kapenes arheologi nosauca par “Grifa karavīra kapu.”

Nesen, 6.oktobrī, Deivs un Stokere nāca klajā ar jaunākajiem bronzas laikmeta karavīra kapeņu izpētes rezultātiem, kas izgaismo visai tumšu un neskaidru periodu senās Grieķijas vēsturē pirms 3500 gadiem.  

Lasīt tālāk...

Izrakumos Stambulā atklāj plašu VII gs. bizantiešu zāļu ražotni ar antidepresantu līniju

Veicot izrakumus antīkās pilsētas, Batonejas, teritorijā, turku arheologi atraduši plašu agro viduslaiku zāļu ražotni ar lielu daudzumu antidepresantu un sirdszāļu ekstraktiem pildītu pudeļu.

Lasīt tālāk...

Atrasta stēla ar šobrīd garāko akmenī kalto etrusku uzrakstu

Arheologiem, veicot izrakumus Podžiokolas senpilsētas drupās Etrūrijā, mūsdienu Toskānas reģionā, Itālijā, izdevies atrast stēlu ar līdz šim garāko, uz akmens iekalto uzrakstu etrusku valodā. Stēla tiek uzlūkota par pēdējo desmitgažu nozīmīgāko atradumu saistībā ar etrusku vēstures izpēti.

Lasīt tālāk...

Caurumaino akmeņu mīklas: Karaundžas megalītu komplekss Armēnijā

Armēnijas dienvidos, kalnu ietvertā plato, 1770 metrus virs jūras līmeņa, Daras upes aizas kreisajā krastā novietojies viens no pazīstamākajiem Kaukāza megalītu kompleksiem - Karaundža. Par tā ierīkošanas laiku, nozīmi un funkcijām - diskusijai īpaši izvēršoties par daudzos stāvakmeņos senatnē izurbto caurumu iespējamo pielietojumu - pastāv ļoti pretrunīgi viedokļi.

Lasīt tālāk...

Latvijā un Lietuvā atzīmē Baltu vienības dienu

Šodien, 22.septembrī, pieminot žemaišu un zemgaļu 1236.gada vēsturisko uzvaru pār vācu iebrucējiem, daudzviet Latvijā un Lietuvā, pulcējoties un iededzot uguņus pilskalnos un citās vēsturiski nozīmīgās vietās, atzīmē Baltu vienības dienu.

Lasīt tālāk...

Turcija soda Austriju, atsaucot arheoloģiskās izpētes atļauju Efesā

Zinātne, lai arī tieši nesaistīta ar attiecīgajiem notikumiem, nereti kļūst par politikas ķīlnieci. Tā arī šoreiz - sodot Austriju par tās noraidošo attieksmi jautājumā par Turcijas iestāšanos Eiropas Savienībā, Erdogana valdība paziņojusi Austrijas Arheoloģijas institūtam (AAI), ka projekts, kura ietvaros notika senās grieķu pilsētvalsts Efesas izpēte, nekavējoties tiek slēgts.

Lasīt tālāk...