Velsa
- Detaļas
- Publicēts 20 Februāris 2016
- Skatīts: 2912
Viens no Lielbritānijas vēsturiskajiem novadiem.
Vēsture. Kad V-VI gs. Britāniju iekaroja anglosakši, daļa britu tika iznīcināti, bet pārējie asimilēti vai atspiesti uz Velsu, Skotiju un Armorikas pussalu (tagad Bretaņas pussala).
Anglijas karaļa Edvarda I valdīšanas gados varmācīgi no 1282.-1284.gadam Velsa tika pievienota Anglijas karaļvalstij.
Aplūkojamie objekti.
Kārdifa. Velsas galvaspilsēta. Ir Kārdifas pils.
Snovdona nacionālais parks. Mežonīgas ainavas. Brauciens ar senu dzelzceļa vagoniņu Snovdona (Snowdon) virsotnē.
Preslija kalni. 1923.gadā britu ģeologs Herberts Henrijs Tomass (Herbert Henry Thomas) kā Stounhendžas zilo akmeņu (dolerītu) izcelsmes vietu noteica Karnmenīna (Carn Menyn) kalna atsegumu Preslija kalnos Velsas rietumdaļā. Akmeņi tika vesti 225 km līdz Stounhendžai.
Brekonbīkonu Valsts dabasparks.
Dolaučotas zelta raktuves. Dolaucothi.
Portmeirona. Itāļu Portofino dubultniece.
Eberistvita. Velsas rivjēras kūrortpilsēta.
Velna ūdenskritums. Devil's Fall.
Konvija. Conwy. Viduslaiku mūri un mazākais nams Lielbritānijā.
Bodnantas dārzi. Bodnant. Terases ar skatu uz Snovdonu.
Montgomerija.
Kaps, uz kura neaug zāle. XIX gs. sākumā kāds jauns anglis Džons Deivijs ieradās Velsas pilsētā Montgomerijā, lai strādātu kādas atraitnes fermā. Kādu dienu, ejot pa ielu, viņu mēģināja aplaupīt divi bosiki. Deiviju ne tikai piekāva: laupītāji viņu aizvilka uz Velšpūlu un tur apgalvoja, ka tieši viņš esot laupītājs.
Turienes tiesa 1821.gada 6.septembrī piesprieda Deivijam nāvessodu. Pirms cilpa savilka viņa kaklu, nelaimīgais vēl paspēja pateikt: „Es mirstu ar lūgumu Dievam, lai Viņš neļauj uz mana kapa augt zālei, tā pierādot manu nevainīgumu.”
Džons tika apglabāts Montgomerijas draudzes kapsētā blakus citiem kapiem, kas bija biezi apauguši ar zāli. Tomēr Deivija kapavieta palika kaila. Vietējās varas iestādes visādi centās, bet ar zāli to apaudzēt nekādi neizdevās. Pat gatavs uzklāts mauriņš tajā vietā iznīka. Iesētā zālājā neizdīga neviena sēkla.
30 gadus pēc šī notikuma kapsēta tika labiekārtota. Visas kapavietas tika pārklātas ar melnzemi apmēram pusmetra biezumā un tika iesēta jauna zāle. Drīz tā lekni sazaļoja, izņemot vientuļu brūnu taisnstūri, kas, protams, bija Džona Deivija kaps. Beigu beigās tas tika apjozts ar žogu, un palicis kā mēma liecība šī cilvēka nevainīgumam.
Saites.
Velsieši.
Lielbritānija.
