Karaīmi
Jeb karaīti – „Bībeles dēli,” „bībelieši.”
Pievolgas semītu tautība jeb judaisma reliģiska grupa, kas dzīvo galvenokārt Krimas pilsētās, Galičā un citur Ukrainā, Traķos (Lietuva) un Polijā.
Skaits. PSRS - ap 6000 (1970.g.).
Lietuvā - 264 (tagad), 64 no tirm - Traķos.
Latvijā - mums ir viens zināms karaīms.
Raksturojums. Judaistiska sekta, padomju laikos tie tā tika saukta par karaīmismu. Karaīmi atzīst tikai Toru, bet neatzīst Talmūdu.
Vēsture. Radusies VIII gs. Priekšāzijā (Babilonā u.c.). Vadošā talmudiskā jūdaisma piekritēji viņus nežēlīgi vajāja, rezultātā tie izklīda pa vairākām Eiropas valstīm (Spāniju, Poliju, Lietuvu) un Ziemeļāfrikā. Pēc dažiem datiem karaīmi bijuši saistīti ar kumranītiem.
Tagadējie karaīmi cēlušies no Hazāru kaganāta (VIII-X gs.). Mongoļu iekarojumu laikos tie apmetušies Krimas pussalā.
XIV gs. laikos leišu kņazs Vītauts nolīga karaīmus, kuri ieceļoja kā karakalpi kopā ar Krimas tatāriem. Lielākā daļa no viņiem – 500, apmetās Traķos. Citur teikts, ka Leiši karaīmus XIV gs. pārveduši uz Lietuvu un Rietumukrainu kā karagūstekņus.
Valoda. Pieder tjurku grupai.
Rakstu pieminekļi sākot ar 1840.gadu - senžīdu, arī latīņu un slāvu alfabētā.
Karaīmi Lietuvā. Karaīmu tautiņa vēl šodien dzīvo Trāķu apkaimē. Šīs Pievolgas semītu cilts vīrus Lietuvas karaļi viduslaikos nolīguši Par savu apsardzes karaspēku. Šodien Lietuvā bija atlikuši vēl 264 karaīmi, 64 no tiem dzīvo Traķos.
Traķos atrodas kenase – karaīmu lūgšanu nams ar zemeslodi kā ticības simbolu. Baznīcā sievietes lūdza atsevišķi no vīrešiem: „Kenasē vīrietim jādomā par Dievu. Bet, redzot sevieti, viņš par Dievu nedomā.”
Traķos var redzēt XIX gs. tipiskus karaīmu mājokļus - karaīmu namiņi ar trim logiem: „Viens kņazam Vītautam, viens Dievam un viens sev.” Visi celti uz augstiem pamatiem, lai pasargātu no plūdiem. Ik mājā ir priekšnams, virtuve un atsevišķas sieviešu un vīriešu istabas.
Karaīmu virtuve.
Kibini - nacionālie pīrāgi.
Raksti.
Karaīmi - tautība, sekta vai modus vivendi?
Saites.
Judaisms.
