Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Roma

Itālijas galvaspilsēta.

Vēsture. Senās Romas centrs – Palatīna pakalns bija jau apdzīvots no agrīnā dzelzs laikmeta – VIII gs.pmē.
Romas pilsētu dibinājuši 753.g. 21.aprīlī pmē. divi brāļi – Rems un Romuls. Leģenda stāsta, ka kādas latīņu pilsētiņas ķēniņš pavēlējis iemest Tibrā savas brāļa meitas mazos dēlēnus Romulu un Remu. Viņš baidījies, ka bērni izaugs un atņems viņam troni. Tibrā bijuši plūdi, un groziņš ar zēniem aizķēries aiz kāda koka zara. Bērni izglābušies. Zēnus ar savu pienu barojusi vilku māte, bet vēlāk viņus atradis un izaudzinājis kāds gans. Brāļi izauguši spēcīgi un drosmīgi karavīri. Viņi organizējuši sacelšanos pret ķēniņu un to nogalinājuši. Romuls un Rems nolēmuši dibināt pilsētu, bet sastrīdējušies, jo nav varējuši izšķirt, kur to celt un kurš tajā valdīs. Strīda laikā Romuls nogalināja Remu.
Apmēram tai vietā, kur zēnus atradis gans, Romuls nodibinājis Romas pilsētu.
IV gs.pmē. sākumā kareivīgās gallu ciltis, kas bija apmetušās uz dzīvi Ziemeļitālijā, virzījās uz Romu. Būdami gara auguma cilvēki, pinkainiem matiem, apbruņoti ar garu šķēpu un milzīgu vairogu, galli iedvesa šausmas ar savu izskatu vien. Pēkšņā uzbrukumā viņi izklīdināja romiešu karaspēku. Ieņēmuši Romu, galli to izlaupīja un nodedzināja.
Daļa romiešu paslēpās nepieejamā Kapitolija pakalnā un atvairīja gallu uzbrukumus. Tad nakts tumsā galli uzrāpās Kapitolija pakalnā. Ne sardze, ne arī sargsuņi viņus nepamanīja. Tikai zosis sāka gāgināt un tā pamodās romiešu karavīri. Tā radusies paruna: „Zosis izglāba Romu.”
Galli apsolīja no pilsētas aiziet, ja saņems izpirkumu – vairāk nekā 300 kg zelta. Zelta svēršanas laikā gallu karavadonis iemeta atsvaru kausā savu smago šķēpu. Kad romieši sāka protestēt, viņš atbildēja: „Nelaime [būt] uzvarētiem.”
Otrā pūniešu kara laikā 216.g.pmē. pie pilsētas mūriem pienāca Hanibala kartāgiešu armija, taču tā nebija pietiekami spēcīga, un pilsētai neuzbruka.
Mūsu ēras sākumā Roma kļuva par Vidusjūras zemju lielāko pilsētu un tajā dzīvoja ap miljons iedzīvotāju. Jau III mē.gs. pilsētu sāka dēvēt par "Mūžīgo Romu" (Roma Aeterna).
330.gadā imperators Konstantīns I pārcēla Romas impērijas galvaspilsētu uz Konstantinopoli.
408.gadā trijas reizes aplenca Romu Alarihs I. Viņa vadītie goti ieņēma Romu 410.gada 24.augustā, 3 dienās izlaupīja, sagrāva un nodedzināja to.
410.gadā Alariha vadītie goti (vestgoti – goti+galli?) ieņēma Romu (vergi tiem naktī atvēra vārtus) un 3 dienas to laupīja. Aizdedzināja, daļēji izpostīja un aizgāja.
V gs. vidū (476.g.?) viena no ģermāņu ciltīm – vandāļi, pārcēlās no Āfrikas uz Itāliju un 455.gadā ieņēma Romu. Vandāļi sasita statujas, iznīcināja grāmatas, dedzināja mājas. Kultūras vērtību iznīcināšana bija tik barbariska, ka turppmāk vēsturē šādas parādības tika sauktas par vandālismu. Pēc viņu iebrukuma Romā palika tikai 7000 iedzīvotāju. Laikam tad arī tika gāzts pēdējais Rietumromas imperators un likvidēta Rietumromas impērija.
Roma stipri panīka, starp drupām ganīja lopus un audzēja labību.
663.gadā Bizantijas imperators Konstants II pārnesa galvaspilsētu no Konstantinopoles uz Romu un tā mēģināja saglabāt impērijas vienotību. Tikām 6 gadus arābu iekarotāji laupīja bizantiešu Anatoliju un imperators Konstantīns IV 668.gadā pārnesa galvaspilsētu atpakaļ uz Konstantinopoli.

Tūristam. Ieteicams iegādāties Rome Pass biļeti,kas trim dienām maksā 20 eiras. Tā ļauj izmantot visu sabiedrisko transportu un apmeklēt 40 muzejus. Pirmajos divos ieeja bez maksas, pārējos atlaides.
Ieeja Vatikāna muzejā maksā 14 eiras, par brīvu tā ir katra mēneša pēdējā svētdienā no 8.30–12.30. Var pievienoties reliģiskajām grupām, kurām ekskursijas Sv.Pētera bazilikā tiek rīkotas par brīvu. Šīs grupas parasti pulcējas pie tūrisma biroja bazilikas priekšā. Mēģiniet paciest gida reliģiski fanātisko stāstījumu.
Romas starptautiskā lidosta nosaukta Vinčas Leonarda vārdā.

Arhitektūra. Pilsēta uz 7 pakalniem (Talsiem par 2 vairāk!) – Palatīns, Kapitolijs, Pfalcs, Aventīns, Vimināls, Eskvilīns...
Mūsu ēras sākumā Roma kļuva par Vidusjūras zemju lielāko pilsētu un tajā dzīvoja ap miljons iedzīvotāju. Pilsēta izpletās tālu pa abiem Tibras krastiem.
Galvenās ielas, kas veda uz Forumu, bija bruģētas ar akmeņiem.
Visā Romā imperatori par godu savām uzvarām cēla triumfa arkas un kolonnas (Trajāns uzcēla 40 m augstu kolonnu).
Romai ūdeni piegādāja vairāk kā 10 avotu ūdeni.

Aplūkojamie objekti. 
Septiņi Romas pakalni.
Palatīns.
Janikuls (Janicolo).
Tibras labajā krastā. Nosaukts māņu dieva Jānusa vārdā. Te atrodas Sv.Onufrija klosteris, Fontana Paola (strūklaka).
Kvirināla pakalns (Quirinalis). Laikā no 1870.-1946.gadam te atradās Itālijas karaļu pils. No 1948.gada tā kļuva par Itālijas prezidenta rezidenci.

Piramīda. To laikā no XVIII-XII g.pmē. uzcēla romiešu bagātnieks Gajs Cestijs (Gaius Cestius). Built of concrete and faced with marble, it has an interior tomb vault and is 35 metres high. It was constructed during the "Cleopatra craze" in architecture that swept across Rome at the time. Kapene tika izlaupīta viduslaikos. 2012.gadā japāņu uzņēmējs Juzo Jagi par 1 miljonu eiru to taisās restaurēt.

Lupercale ala (lupus – „vilks” no latīņu val.). Šī leģendārā ala nu esot atrasta Romas centra 70 m augstajā Palatīna pakalnā zem vēlāk uzbūvētās imperatora Augusta pils. Ala ir 15 vai 16 m dziļa un to uzgājuši itāļu speciālisti, atjaunojot brūkošās pils paliekas. Patlaban aizgruvušajā alā vēl neviens nav bijis, bet tajā iesūtīta zonde, kura alas iekšpusē veikusi fotogrāfijas. Tajās redzama bagātīgi izdekorēta velve, kas pārklāta ar mozaīkām un gliemežvākiem, tās centrā atrodas balts ērglis. Attēli vedina uz domām, ka telpa ir labi saglabājusies. Vēl nav atrasta alas ieeja, bet domā, ka tā bijusi svētnīca. Romiešu laikos ik gadus februārī 15 priesteri esot veikuši alā rituālu: nogalinājuši suni, divas kazas, un ar to asinīm iesmērēja divu augstmaņu bērnu pieres. Ceremonija tika piekopta līdz 494.gadam, kad to aizliedza Romas bīskaps.

Forum Romanum. Romiešu sapulču laukums. Uz to veda akmeņiem bruģētas ielas no visas Romas. Laukumā izstādīja statujas un uzvaras kolonnas (piemēram, Trajāna kolonna). No vienkārša tirgus laukuma tas izveidojās par milzīgu muzeju zem klajas debess. Šeit XVI gs. dega kaļķu cepļi. Svētnīcu akmeņi tika izmantoti par celtniecības materiāli. 2008.gada martā ieviesa maksu 10 eiras, lai tādā veidā izskaustu kabatzagļus un vāktu naudu turpmākiem arheoloģiskajiem pētījumiem.

Palatīna pakalns. Viens no septiņiem Romas pakalniem, tam ir divas virsotnes – Palatīns un Hermals. Bijis apdzīvots jau no dzelzs laikmeta sākuma. Uz tā saglabājušās tā saucamās „Kvadrātiskās Romas” (VIII gs.pmē.) sienu atliekas, kuras pēc nostāstiem būvējis pats Romuls. 70 m augstajā Palatīna pakalnā tika celtas daudzas greznas pilis.

Oktaviāna Augusta pils. Vēl vienu pili tur uzcēla sievai Līvijai. Pēcāk viņu pēcteči būvēja kalnā arvien lielākas rezidences. Tagad tas ir pilns ar ēku pamatiem un tuneļiem. Tagad Augusta 4 freskām rotātas istabas atvērtas publiskai apskatei. Tajās vienlaicīgi ielaiž 5 cilvēkus, jo gleznojumi ir trausli. Augusta kabinetu otrajā stāvā var aplūkot tikai caur mākslīgo stiklu. No pakalna nosaukuma radies arī vārds „palāta.”

Palatīna pakalnā atrodas:
• Jupitera Viktora svētnīca – celta 295.g.pmē.
• Jupitera Statora svētnīca – celta 294.g.pmē.
• Viktorijas svētnīca – celta 294.g.pmē.
• u.c.

Republikas laikā pakalnā celtas daudzu bagātu patrīciešu villas. Impērijas laikā Palatīna pakalns pārvērtās par grandiozu imperatoru piļu kompleksu (Augusta palācija) – Tibērija, Flāviju un Septīmija Sevēra pilis.
Viduslaikos Palatīna pakalns kalpoja par akmeņlauztuvēm.

Cloaca Maksima. Galvenais kanalizācijas vads, ko Romā izbūvēja ap 600.g.pmē. Tas ļāva nodrošināt ar kanalizāciju romiešu mājas un pirtis. Ūdeņi noplūda uz Tibru.

Kapitolijs. Šajā stāvajā pakalnā tika uzcelts cietoksnis, kurā iedzīvotāji paglābās kara gadījumā. Kapitolija pakalnā tika uzcelta vilku mātes statuja, kas tagad glabājas muzejā (kurā?).

Svētā Eņģeļa pils. Bijušais imperatora Adriāna mauzolejs.

Serapejs. Tika uzspridzināts, lai vienam no Inokentiem būtu iespējams izskaistināt zirgu stalli.

Karakallas pirtis. Akmeņus iztirgoja.

Kolizejs. Dzīvnieku un gladiatoru cīņu arēna ar sēdvietām 50 000 skatītāju. Būvēts 72.–81.g. Šeit tika ierīkotas akmeņlauztuves. Vēl 1860.gadā Pijs IX turpināja to postīt.

Spāņu kāpnes. Būvētas no 1723.- 1725.gadam. 1986.gadā netālu no tām atvēra pirmo McDonald tošnilovku Itālijā. Tas izraisīja protestus un radās tā dēvētā kustība slow food.

Sv.Marijas Madžoras katedrāle. (Santa Maria Maggiore) Kāds garīdznieks nosapņojis, ka kādā maija dienā šeit uzsnigs sniegs. Tā patiešām arī oticis, tādēļ te uzcelta katedrāle.

Monuments karalim Viktoram Emanuēlam II. 1925.gadā savas vizītes laikā Meierovics te nolicis vainagu. Iespējams, ka tā ir pēdējā oficiālā Meierovica fotogrāfija. Te ir godasardze un Nezināmā kareivja kaps(?)

Komentāri

Saskaņā ar antīkajiem tekstiem pazemes ala, kura pazīstama kā "Luperkale" - lupa tulkojumā no latīņu valodas ir "vilcene" - atradās netālu no Romas pirmā imperatora Augusta pils, kurš, pēc nostāstiem, to atjaunojis. To rotāja balts ērglis.
Šīs Romas impērijas simbols tika atrasts uz patvēruma velves, kas atrodas tieši zem Augusta uzceltās pils drupām.
Lielākā daļa alas piegruvusi ar zemi, bet, spriežot pēc lāzerskenējumiem, ala ir aptuveni astoņus metrus augsta un tās diametrs ir vairāk nekā septiņi metri.
Arheologi tagad nav vienisprātis par to, kā piekļūt alai.

Izīdas Romas svētnīca. Savulaik Izīdas kults Romā bija visai izplatīts. I gs. Tas aprakstīts Ogista Mo darbā „Pompejas, to dzīve un māksla.”

Panteons. Jūlija dzimtas dievībām veltīta svētnīca Romā.
PIrmo laikam uzcēla Agripa - Augusta Oktaviāna draugs un līdzgaitnieks.
Tika uzbūvēts imperatora Adriāna laikā ap 125.g. nodegušā Agripas Panteona vietā.
Izcilākais velvju celtnes paraugs un visu dievu svētnīca. Tas ir labi saglabājies līdz mūsdienām. Virs tā ir kupols-griesti, kas atgādina apgāztu milzu kausu. Panteons iekšā bija bagātīgi dekorēts, izskaistināts ar marmora apšuvumu un dievu statujām – centrā atradās Jupitera statuja.
Panteons. Atrodas Plazza della Rotonda. Vecākā katoļu baznīca Romā. Nosaukums radies no panteisma – romiešu piekoptās reliģijas, kurai par godu Panteons tika celts. Tajā stāvēja 12 Olimpa dievu statujas, kuras 19.gs. beigās pēc pavēles no Vatikāna aizveda un iznīcināja. Galvenās telpas apveids ir nodeva Zemes dievei Gajai. Oculus – atvere celtnes kupolā. To izveidoja dēmoni, bēgdami no celtnes, kad to iesvētīja pāvests Bonifācijs IV. 
Uzraksts virs ieejas – M AGRIPPA L F COS TERTIUM FECIT ( Marks Agripa, trešais koncils, to uzbūvēja ). Būvēja to no 27. – 25.g. pmē. 118.g. pārbūvēja imperators Adriāns. Lielākā celtne ar neatbalstītu kupolu pasaulē, līdz 1960.gadā uzbūvēja Ņūorleānas „Superdome.” Laukums 140 kv.pēdas.
No VII gs. Panteonā izvietojās kristiešu baznīca un nacionālais mauzolejs.

Trajāna kolonna. Tā celta par godu imperatora Trajāna uzvarām, laikam atrodas Forumā. 40 m augsta. No augšas līdz apakšai kolonnu kā lenta apvij marmorā kalts cilnis. Tajā attēlotas kaujas, karaspēka pārcelšanās pāri upei, gūstekņu saņemšana, parādīts, kā pretinieks izposta ciemu un attēlotas citas kara ainas. Kolonnas virsotnē atradās paša Trajāna statuja.

Termas. Imperatora pirtis. Laikam cēlis Agripa. Tās varēja izmantot Romas brīvie cilvēki. Tajās bija marmora baseini ar aukstu un karstu ūdeni, vingrošanas zāles un pat bibliotēkas. Sienas, velves un kolonnas bija darinātas no marmora, grīda veidota mozaīkā.

Circus Maximus. Tika uzbūvēts 326.g.pmē., un tas bija pirmais cirks Romā. Tas atradās ielejā starp Pfalca un Aventīna kalnu. Pēc vairākām pārbūvēm cirks sasniedza fantastisku ietilpību – 250 000 sēdvietu. 

Panteons. Atrodas Plazza della Rotonda. Vecākā katoļu baznīca Romā. Nosaukums radies no panteisma – romiešu piekoptās reliģijas, kurai par godu Panteons tika celts. Tajā stāvēja 12 Olimpa dievu statujas, kuras 19.gs. beigās pēc pavēles no Vatikāna aizveda un iznīcināja. Galvenās telpas apveids ir nodeva Zemes dievei Gajai. Oculus – atvere celtnes kupolā. To izveidoja dēmoni, bēgdami no celtnes, kad to iesvētīja pāvests Bonifācijs IV.
Uzraksts virs ieejas – M AGRIPPA L F COS TERTIUM FECIT ( Marks Agripa, trešais koncils, to uzbūvēja ). Būvēja to no 27. – 25.g. pmē. 118.g. pārbūvēja imperators Adriāns. Lielākā celtne ar neatbalstītu kupolu pasaulē, līdz 1960.gadā uzbūvēja Ņūorleānas „Superdome.” Laukums 140 kv.pēdas.

Baznīcas.
Sv. Pētera katedrāle. Uzcelta uz Vatikāna pakalna, kur atradās Sv.Pētera kaps. Zelta zārkā atrodas apmetņi, ko pāvests dod jaunieceltajiem kardināliem.
Katedrāli cēla vairākus desmitus gadu ievērojamākie arhitekti. Būvdarbus vadīja Rafaēls. Mikelandželo arī piedalījās Romas Sv.Pētera katedrāles celtniecībā un izstrādāja baznīcas milzīgā kupola projektu. Šī katedrāle ir renesanses laika spožākais arhitektūras paraugs. Ēkas centrā ir liels ovāls kupols, kas paceļas 132 m augstumā. Kupola cilindru apņem kolonāde. Visas katedrāles daļas ir proporcionālas. Senās Romas arhitektūras iespaidā veidoti portiku un frontoni.
Mikelandželo veidotā skulptūra Pieta.
Sv.Pētera statuja, kurai cilvēki grib pieskarties kājai un stāv rindā. Tad piepildoties klusas vēlēšanās.

San Pietro in Morino. Būves celtniecību finansējusi Spānijas Izabella un Ferdinands. Gleznojumu skices pasūtīja Mikelandžello, Rafaēlam, Sebastjāno del Pjombo, Gvido Reni un Vazāri. Dažas gleznas palikušas, vērtīgāko savācis Vatikāns. Šīs baznīcas vietā ar galvu uz leju piesita apustuli Pēteri. Vēlāk pie šīs baznīcas savas poēmas lasīja prātu zaudējušais Torkvato Taso.

San Luigi dei Francesi.
San Augostino.

Cinecitta. Romas kinostudija - eiropas lielākā "kinofabrika." Ielicis pamatakmeni B.Musolīni, jo kino uzskatīja par būtisku propagandas līdzekli. Tolaik viņa padomnieks bija jauns politiķis un žurnālists Luidži Fredi, kas šo iespēju pauda, Holivudas vēriena ietekmēts. Vēlāk viņš tika iecelts par Kinodaļas ģenerāldirektoru. Kad ugunsgrēks iznīcināja iepriekšējās filmēšanas vietas, sāka celt jaunu kinopilsētu. celtniecība ilga 13 mēnešus un Cinecitta vēra durvis 1937.gadā.
Divas vēsturiskas ēkas - Presidental un Fellini.
Felīni dēvējis to par "sapņu termpli," bet Martins Skorsēze - par "svēto zemi." Te tapušas vairāk kā 3000 filmas - "Saldā dzīve," "Kleopatra," "Angļu pacients," "Ņujorkas bandas," "Pēdējais imperators" udc. Kā veltījums cinecitta 50 gadu jubilejā tapa Felīni 1987.gada filma "Intervija," kurā ir daudz autobiogrāfisku motīvu.
Adrese: Via Tuscolona 1055 (metro A.Cinecitta), www.cinecittasimostra.it, darba laiks - 10:30-19:30, otrdienās slēgts. Biļete - 9 eiras. 

Muzeji.
Villa Borghese. Karavadžo plašākā kolekcija pasaulē.

Pilis.
Gandolfo pils. Pāvesta vasaras rezidence.
Borgēzes pils. Tai klāt ir plašākais parks Romas teritorijā ar zooloģisko dārzu

Archivio Vaticano. Vatikāna slepenais arhīvs atrodas tieši aiz Santānas vārtiem.

Archivo della Reveranda di Fabbrica di S.Pietro. Var iekļūt pa slepenām durtiņām aiz Sv.Pētera torņa.

Il Pasetto tunelis. Pāvesta slepenais tunelis. Ved no Sv.Eņģeļu pils uz Vatikānu, kur atveras pāvesta bibliotēkā.

Barberīni laukums.

Santa Maria del Popolo baznīca. Tur ir Kidži kapela.

Villa Torlonias Casino – Musolīni rezidence pēc rekonstrukcijas atvērta tūristiem. Benito Musolīni ( 34.ievērojamākais itālis TV aptaujā ) dzīvojis šeit no 1929. – 1943.gadam. Zem pamatiem ir katakombas, kur slēpušies uzlidojumos.

Basilica di Santa Croce in Garusalemme. Viena no septiņām galvenajām Romas baznīcām. Iesākumā bija izvirtuļa Elagabala pils. Apmēram 100 gadu pēc viņa nogalināšanas 222.gadā, tajā ievācās imperatora Konstantīna māte Helēna. Viņa pavēlēja, lai pēc tās nāves šis kādreizējais zaņķis tiktu pārvērsts par baznīcu.

Republikas laukums.

Santa Maria Degli Angeli Dei Martiri. Dievnams uz kura grīdas jau 3 gadsimtus atrodas Lielais meridiāns ar brīnišķām Zodiaka zīmēm, kas tagad atjaunotas un apskatāmas.

Venēcijas laukums. Tajā uzcelts Tēvijas altāris – piemiņas vieta karā kritušajiem kareivjiem.

Trevī strūklaka (Fontana di Trevi). Trevi – „triju ielu krustojums.” 20 X 26 m baroka stila strūklaka. Skulptūru centrā atrodas mitoloģiskais spēkavīrs un titāns Okeāns. Dažādu dievību un alegorisku figūru ielenkumā. Okeāns sēd milzu gliemežnīcā, kurā iejūgti divi jūras zirgi un sīkāki tritoni. Baseins ar smaragdzaļu ūdeni.
Strūklakā neļāva savu La dolce vita filmēt pat Fellīni.

Spāņu kāpnes.

Tivolī. Seno romiešu iecienīts kūrorts ar greznām savrupmājām. Atrodas 60 km attālumā. Adriāna villa (piederēja imperatoram Adriānam) un D’Este (celta XV-XVI gs.), tā labi uzturēta un bagātīgi apgleznota. Ārkārtīgi skaists dārzs ar strūklakām un mitoloģisko personāžu skulptūrām. No Adriāna villas, kas celta pirms 2500 – 2000 gadiem, nu vairs tikai drupas.

Bardini dārzi. Ainavisks parks 4 hz platībā, kas iekārtojies starp Arno upi un Montekukola (Montecucoli) pakalniem.

Eņģeļu pils. Zem tās kapenēs apglabāts imperators Adriāns.

San Carlo alle Quattro Fontane. Dievnams – baroka pērle.

Siksta kapela.

Piazza Campo de Fiori. „Puķu laukums.” Te atrodas melna figūra – Džordano Bruno statuja.

Navonas laukums. (Piazza Navona)

Piazza di Spagna. „Spāņu kāpnes.” Kāpnes no gaiša marmora nāk no Trinita dei Monti uz strūklaku „Laiviņa.”

Hoteļi Romā. Alessandro Palace Hostel
                       Netālu no Termini stacijas.
                       42 Via Vicenza
                       Tālrunis: + 39 6 446 1958
                       12.00 Ls par nakti

Daudz mazu un lētu ūķīšu ir Piazza Campo di Fiori. 

www.romaturismo.it
www.B-b.rm.it 

Saites.
Itālija.
Senā Roma (753.g.pmē.-479.g.).