Palatīna pakalns
Viens no septiņiem Romas pakalniem, tam ir divas virsotnes – Palatīns un Hermals.
Vēsture. Bijis apdzīvots jau no dzelzs laikmeta sākuma. Uz tā saglabājušās tā saucamās „Kvadrātiskās Romas” (VIII gs.pmē.) sienu atliekas, kuras pēc nostāstiem būvējis pats Romuls. Mūra sienas paliekas Palatīna kalnā, atbilstoši leģendai, Romuls ar vērsi apara apkārt vagu, iezīmējot savas pilsētas pirmās robežas.
VI gs. Sv.Anastasija klosterī Palatīna pakalnā Romā darbojās mūks Dionīsijs, kas nodevās teoloģisko tekstu pētīšanai un tulkoja tos no grieķu valodas. Dionīsijs izjuta vajadzību precizēt Jēzus dzimšanas gadu, pamatojoties uz trūcīgajiem evaņģēlijos minētajiem datiem. Viņa bērnišķīgajiem aprēķiniem gan nebija nekādas vērtības, tomēr sanāca tā, ka tie revolucionēja visu laika skaitīšanas sistēmu.
Viduslaikos Palatīna pakalns kalpoja par akmeņlauztuvēm.
Šeit XVI gs. dega kaļķu cepļi. Svētnīcu akmeņi tika izmantoti par celtniecības materiāli.
2008.gada martā ieviesa maksu 10 eiras, lai tādā veidā izskaustu kabatzagļus un vāktu naudu turpmākiem arheoloģiskajiem pētījumiem.
Aplūkojamie objekti. 70 m augstajā Palatīna pakalnā tika celtas daudzas greznas pilis. Uz to veda akmeņiem bruģētas ielas no visas Romas. Laukumā izstādīja statujas un uzvaras kolonnas (piemēram, Trajāna kolonna). No vienkārša tirgus laukuma tas izveidojās par milzīgu muzeju zem klajas debess.
Palatīna pakalnā atrodas:
• Jupitera Viktora svētnīca – celta 295.g.pmē.
• Jupitera Statora svētnīca – celta 294.g.pmē.
• Viktorijas svētnīca – celta 294.g.pmē.
• Sv.Anastasija klosteris.
Republikas laikā pakalnā celtas daudzu bagātu patrīciešu villas. Impērijas laikā Palatīna pakalns pārvērtās par grandiozu imperatoru piļu kompleksu (Augusta palācija) – Tibērija, Flāviju un Septīmija Sevēra pilis.
Saites.
Roma.
