Bronzas laikmets (3500.g.pmē.-?)
Kultūrvēsturisks laikmets, kam raksturīga bronzas metalurģijas ieviešana, darbarīku un ieroču gatavošana no vara un alvas sakausējuma - bronzas.
Vēsture. Dažās zemēs starp Akmens laikmetu un Bronzas laikmetu izdala vēl arī eneolītu, t.i. laikmetu, kad darbarīkus un ieročus darināja no vara.
Bronzas laikmets aizsākās daudzus gadsimtus pirms dzelzs iegūšanas - ap 3500.g.pmē., bet dažādās pasaules malās tā sākuma laiks ir dažāds.
Liekas, ka patlaban senākie uzietie bronzas artefakti atrasti Taizemē un nāk no Bančiangas kultūras. Tātad IV g.tk.pmē. vidū bronzas liešanas tehnoloģija un bronzas izstrādājumi sāka izplatīties Tālajos Austrumos, Irānā, Divupē, Mazāzijā un Ēģiptē.
III g.tk.pmē. - Indijā un Vidusjūras zemēs.
II g.tk.pmē.- visā Eiropā un Āzijā.
Āfrikā Bronzas laikmets maz izpētīts, tomēr tas datējams ar laikaposmu ne vēlāku par I g.tk.pmē. sākumu.
Amerikā Bronzas laikmeta iestāšanos datē ar I g.tk.mē.
Vara un alvas atradņu rajonos izveidojās metalurģijas centri - Karpatos, Dienvidvācijā, Bohēmijā, Kaukāzā, Dienvidurālos u.c. No tiem bronza sāka izplatīties uz zemēm, kurās nebija izejvielu. Maiņas attiecības un bronzas ieviešanās sekmēja šo zemju straujāku attīstību. Eiropā svarīga nozīme bija t.s. Dzintara ceļam, pa kuru bronza nonāca Ziemeļeiropā, arī Baltijā.
Lai gan bronza pilnībā neaizstāja akmens un kaula rīkus, tomēr tās lietošana sekmēja darba prodiktivitātes pieaugumu, paātrināja amatniecības atdalīšanos no zemkopības un lopkopības. Zemēs ar attīstītu ražojošo saimniecūbu, piemēram, Tuvajos Austrumos, sākās pāreja uz šķuru sabiedrību, valstu veidošanās. Citur zemkopība un lopkopība kļuva par galvenajām saimniecības nozarēm, sākās pirmatnējās kopienas sairums.
Bronzas laikmeta arheoloģija. Arheoloģijas zinātnē apzīmējums "bronzas laikmets" ieviesās XIX gs. 1.pusē. Lielu darbu Bronzas laikmeta pētniecība veicis zviedru arheologs O.Montēliuss, pirmais klasificējot un datējot Eiropas Bronzas laikmetu.
Līdzīgas shēmas atsevišķām Eiropas daļām devuši S.Millers, P.Reineke, Ž.Dešelets. Arheoloģisko kultūru noteikšana iezīmēja kompleksu Bronzas laikmeta pētniecības sākumu. Šādā aspektā Tuvo Austrumu un Eiropas eneolīta un Bronzas laikmeta kultūras aplūkojis angļu arheologs G.Čailds.
XX gs. 60.gados Viduseiropas un Austrumeiropas Bronzas laikmeta periodizāciju izstrādājusi M.Gimbuta (Gimbutiene). Krievijā laikmetu pētījuši O,Baders, S.Kiseļovs, V.Masons, K.Saļņikovs, T.Paseka u.c.
Bronzas laikmets Eiropā. Vara un alvas atradņu rajonos izveidojās metalurģijas centri - Karpatos, Dienvidvācijā, Bohēmijā, Kaukāzā, Dienvidurālos u.c. No tiem bronza sāka izplatīties uz zemēm, kurās nebija izejvielu. Eiropā svarīga nozīme bija t.s. Dzintara ceļam, pa kuru bronza nonāca Ziemeļeiropā, arī Baltijā.
Bronzas laikmeta arheoloģiskie pieminekļi Eiropā veido vairākas arheoloģiskās kultūras: Uņetices, uzkalniņu kapulauku, urnu kapulauku, Lužicas kultūras, kā arī Rietumeiropā plaši pazīstamās megalītu kultūras.
Agrajā bronzas laikmetā 1300-1100 g.pmē. fiksēts viens no mūža ilguma krituma periodiem. Ļoti iespējams, ka to izraisīja īslaicīgas, bet vairākkārtējās krasas klimata svārstības un kopējā pasliktināšanās atlantiskā perioda beigās.
Nigērijas bronza. Nigērijas meistari ir slaveni ar savām bronzas statuju gatavošanas metodēm, kuras gatavoja ar liešanu matricās. Pašas vecākās no statujām ar C metodi datētas ar 2100.g.pmē. Pie Ifes atrastas bronzas figūras. Sevišķi interesanta ir Poseidonam līdzīgā jūras valdnieka Olokuna galva. Tas bija zemestrīču dievs. Šie artefakti pieder senās jorubu cilts kultūrai – aptuveni 1600 g. pmē. Pētījis Leo Frobēnijs un atradis kultūrā daudz līdzību ar grieķiem, asīriešiem, ibēriešiem un etruskiem.
Bronzas laikmets Latvijā (1500.-500.g.pmē.). Latvijā bronza izplatījusies ierobežotā daudzumā, tāpēc bronzas priekšmeti - ieroči (šķēpu gali, kaujas cirvji), darbarīki (cirvji, sirpji, īleni) un rotas (adatas, aproces, kaklariņķi u.c.) atrodami reti. Bronzas laikmets un senākais dzelzs laikmets ar ierobežotu metālu lietojumu (zināmi ap 140 bronzas un daži dzelzs priekšmeti) Latvijā aptver vēstures periodu, ko arheoloģijā sauc arī par Agro metālu laikmetu 1500.-1.gs.pmē. Šai periodā joprojām pastāvēja daļa neolīta apmetņu, piemēram, Lagažas apmetne.
Bronzas laikmeta vēlākā posmā radās nocietinātas apmetnes - pilskalni. No 24 pētītajiem Agro metālu laikmeta pilskalniem vismaz 10 radušies Bronzas laikmetā. Pilnīgi izpētīti pilskalni Ķivutkalnā, Vīnakalnā, Mūkukalnā, Brikuļos.
Bronzas laikmetā Latvijā radās uzkalniņu kapulauki ar akmeņu konstrukcijām, sākās mirušo kremācija - Reznu, Kalniešu 1 u.c. kapulaukos. jauna parādība bija bronzas priekšmetu depozīti. Lopkopība un zemkopība kļuva par galvenajām ražošanas nozarēm, nostiprinājās patriarhāts. Latvijas ziemeļdaļā dzīvoja somu, dienviddaļā - baltu ciltis.
Latvijā Bronzas laikmetu pētījuši J.Graudonis, I.Loze, L.Vankina, A.Vasks.
Bronzas laikmeta kultūras.
Abāševas kultūra.
Andronovas kultūra (III-I g.tk.pmē.).
Bančiangas kultūra. Taizeme.
Karasukas kultūra.
Komarovas kultūra. Krievijas Eiropas daļa.
Kūras-Araksas kultūra (3400.-2000.g.pmē.). Aizkaukāzs.
Lužicas kultūra.
Maikopas kultūra (XXIV-XXII gs.pmē.). Kaukāzs.
Megalītu kultūras (2500.-1400.g.pmē.).
Tazabagjabas kultūra. Horezma.
Trialeti kultūra (XVIII-XV gs.pmē.). Kaukāzs.
Uņetices kultūra (II g.tk.pmē. sākums). Centrālā Eiropa.
Urnu kapulauku kultūra (II g.tk.pmē. 2.puse).
Uzkalniņu kapulauku kultūra (XV-XIII gs.pmē.).
Saites.
Bronza.
