Zivis
Zivis ir dzīvnieki, kas pieder mugurkaulnieku apakštipam (jeb galvaskausaiņiem) un ietver divas to klases - skrimšļzivis un kaulzivis.
Mūsdienās uz Zemes saskaitītas apmēram 20 000 zivju sugas.
Vēsture. Pirmās zivis uz Zemes, piemēram, cefalapsa - parādījās apmēram pirms 450 miljoniem gadu. Tās bija klātas ar bruņām un bruņuzvīņām.
Kembrijā vēl nebija īstu zivju, bet silūrā parādījās pirmie mugurkaulnieki, kas ārēji jau atgādināja zivis. Jūrā un saldūdenī parādījas dīvainas zivis bez žokļiem un peldspurām - līdz mūsdienām izdzīvojuši to radinieki miksīni un minogi. Silūra periodā pirms 450 miljoniem gadu parādījās jau arī pirmās īstās zivis - bruņuzivis. Tās bija līdzīgas haizivīm - pludlīnijas ķermeņa forma, bruņām klāts ķermenis, peldspuras, mute ar kustīgu žokli, kas atgādināja knābi ar asiem zobiem. Vienai no senākajām - cefalaspisai, ķermenis bija klāts ar bruņu zvīņām, bet galva - ar kaula bruņām.
Ja iepriekš visi dzīvnieki elpoja gaisu, kas izšķīdis ūdenī, tad tagad daži no tiem iemanījās elpot atmosfēras gaisu. Visu sauszemes mugurkaulnieku priekštece bija rokspalvu zivs, kam bija ķepām līdzīgas krūšu un vēdera peldspuras. Pakāpeniski tām attīstījās īstas augšējās un apakšējās ekstremitātes un ar laiku no tām attīstījās amfībijas un reptīļi.
Tai pat silūrā radās un attīstījās divas zivju lielās klases - skrimšļzivis un kaulzivis (divējādi elpojošās). Silūrā radās arī bruņuzivju klase, kas tagad izmirusi.
Kaulzivju klasē ir vairāk kā 8 kārtas. Šīm zivīm skelets pilnībā vai daļēji veidots no kaulaudiem (reņģes, skumbrijas, stores u.d.c.):
- storveidīgās zivis;
- siļķveidīgās zivis;
Brētliņu ģints.
- zušveidīgās zivis;
Lašveidīgo kārta.
- karpveidīgās zivis;
karpu dzimta - karpas, karūsas, zelta zivtiņas;
- samveidīgās zivis;
- mencveidīgās zivis;
- asarveidīgās zivis u.c.
Skrimšļzivīm skelets veidots no skrimšļaudiem (haizivis, rajas).
Vimbas. Ventas rumba Kuldīgā ir vienīgā vieta, kur Latvijā var novērot lecam vimbas tik tuvu un tik lielā skaitā. Vimbu migrācija notiek apmēram pusotru mēnesi - no marta beigām līdz maija sākumam. Lielākā aktivitāte ir aprīlī. Vimbas dodas augšup pa savu nārsta ceļu, tas notiek arī citās upēs - Lielupē, Irbē, Sakā un Gaujā. Pēc tam maijā un jūnijā vimbas nārsto.
Raksti.
Māris Olte. Zives auss.
Kāpēc zivis izvairās no atšķirīgiem partneriem.
Veikts globāls zivju rezervju un to atjaunošanas iespēju novērtējums.
Pār Šrilankas ciemu nolīst zivju lietus.
Saites.
Ihtioloģija un ihtiologi.
