Dzīvnieku lieti
- Detaļas
- Skatīts: 1505
Jau no antīkajiem laikiem fiksēti gadījumi, kad no debesīm krīt nelielu dzīvnieku lieti - dzīvas un beigtas zivis, čūskas, peles, vardes un arī dažādas lietas, pat naudas gabali.
Zivju lietu parasti pavada spēcīgs negaiss vai lietusgāzes. Zivis tiek atrastas elipsveida apgabalā un parasti tikai vienas sugas. To varētu izskaidrot ar virpuļviesuli, kas paceļ ūdensstabu un no dabiskās vides izrauj noteiktas zivis. Tāds izskaidrojums būtu pietiekams, ja atrastu tikai zivis, kas dzīvo seklumā. Taču bieži „līst” zivis, kas dzīvo tikai dziļumos. Dažas no tām jau sen beigtas, izkaltušas vai pat bez galvām. Fenomens palicis neizskaidrots. Gadījumi, kad no debesīm krīt atsevišķi lieli dzīvnieki pēc izcelsmes, visdrīzāk, ir atšķirīgi pēc izcelsmes un tādēļ aplūkoti atsevišķi esejā Dzīvnieki no debesīm.
Vēsture. Patlaban senākā liecība par zivju lietu nāk no Senās Ēģiptes. Kāda papirusa (laikam Tuli papiruss?) tulkojums vēsta:
«Divdesmit otrajā gadā, trešajā ziemas mēnesī, dienas sestajā stundā Dzīves nama rakstveži ieraudzīja debesīs ugunīgu bumbu... Redzot šo dīvainību, rakstveži sabijās un krita gar zemi. Pēc vairākām dienām tādas pašas bumbas parādījās debesīs ļoti lielā skaitā. Tās ilgi vēroja karavīri ar pašu faraonu priekšgalā. Pēc tam bumbas pacēlās gaisā un aizlidoja, bet no debesīm sāka krist zivis un putni. Faraons lika atnest ziedojumus un sadedzināt tos, lai aizdzītu tumsas spēkus. Visu, kas notika tajā dienā, viņš lika ierakstīt Dzīves nama annālēs, lai liecība par notikušo saglabātos uz mūžīgiem laikiem." Mazais Zaļais pieļauj, ka šī informācija tomēr varētu būt bijusi safabricēta.
461.g.pmē. notikušu gaļas lietu apraksta I gs. dzīvojošais romiešu dabaszinātnieks Plīnijs Vecākais.
Neapstrīdama vecākā šāda ziņa nāk no I gs., kad romiešu dabas pētnieks Plīnijs Vecākais ziņo arī par varžu un zivju lietu.
1578.gadā Bergenā nolijis peļu lietus, nez kādēļ tās visas bijušas dzeltenā krāsā. Tikušas ūdenī, tās tūdaļ izpeldēja krastā un pazuda pilsētas ielās.
1680.gadā kaut kur esot noticis čūsku lietus.
1794.gadā franču kareivji novērojušis stipru krupju lietu Francijas ziemeļos Lalainā, netālu no Lilles.
1846.gada rudenī veselus Francijas pagabalus klāja miruši vai mirstoši putni. Tie krituši no debesīm kopā ar savādām sarkana lietus lāsēm. Lionas un Grenobles zinātnieki nespēja izskaidrot daudzo cīruļu, sarkankrūtīšu, pīļu un paipalu izcelsmi.
1861.gadā zivju lietus gadījies Singapūrā.
Kādā aukstā un vējainā otrdienas pēcpusdienā viļņainā jūrā ap norvēģu kuģi "Sidon" parādījās daudz mirušu un mirstošu zivju. Dažas no tām bija pat metru garumā. Kuģis ar ātrumu no 6–8 mezgliem stundā nogāja pa jūru 80 km, bet visu laiku beigtās zivis sitās pret bortiem.
Nedaudz vēlāk 1882.gada martā vai aprīlī vismaz 12 citu kuģu komandas ziņoja par līdzīgiem gadījumiem. Tika uzskatīts, ka beigtās zivis ir mencas.
Pēc "Sidon" stāsta ASV valdības zvejniecības pilnvarotais Spensers Bērds uzsāka izmeklēšanu. Viņš uzskatīja, ka tās varētu būt ķieģeļzivis – Golfa straumē dzīvojoša zivju suga, kas atklāta 1879.gadā. Kad Bērds pēc tam ieraudzīja vienu no šīm zivīm, kļuva skaidrs, ka viņam ir taisnība. Kādā rakstā "Nature Magazine" minēts: Bērds un viņa līdzstrādnieki vērtē, ka apmēram 1,5 miljoni beigto zivju peldējušas 270 km garā un 40 km platā apgabalā. Zivju nāvi mēģināja izskaidrot visvisādos veidos, taču velti: gan indīgas gāzes, gan vulkānu izvirdumi, gan karstums, gan barības trūkums. Zivīm nebija nekādu slimības pazīmju. Vispopulārākā terija ir, ka zivis gājušas bijā, uzduroties neparasti aukstai ūdens straumei. 10 gadu laikā šīs zivis izmira un nekad vairs netika redzētas, un jūras biologi nespēj izskaidrot to masveida izmiršanu.
1890.gadā Kalabrijā (Itālija) plašā rajonā nolija asinssarkans lietus. Laboratorijas analīze uzrādīja, ka tās bija putnu asinis!
1896.gada jūlijā Batonrūžas apkaimē Luiziānas pavalstī ASV uz zeme nokrita simiem beigtu dzeņu, strazdu, vārnu, mežapīļu u.c. putnu. Dažas no šo putnu sugām šai apkaimē nebija sastopamas.
Amerikas dabas vēstures zinātnieks E.V.Gadžers vēsta par gadījumu 1936.gadā, kad Klusā okeāna salā Guamā pēc zivju lietus tika atrasti līņi, kas parasti dzīvo tikai Eiropas un Rietumāzijas tekošajos ūdeņos.
Zinātnieks A.D.Baikovs, kurš ASV strādāja Apkārtējās vides un zvejniecības ministrijā, 1947.gada 23.oktobrī ieturēja brokastis kādā restorānā Marksvilā Luiziānā. Piepeši ārpusē izcēlās kņada un apkalpotāja paziņoja, ka no debesīm krītot zivis. Izgājis ārā, Baikovs apmulsis konstatēja, ka apmēram 300 m garā un 24 m platā joslā uz ielām un laukumiem bija izkaisītas aukstas, taču ne saldētas zivis: lieli jūras asari, mazas haizivis un sauleszivis, taču pārsvarā saldūdens siļķes. Kādam Marksvilas bankas ierēdnim un diviem tirgotājiem ceļā uz darbu zivis uzkrita tieši uz galvas.
Kalifornijas putnu lietus (1960.g.). 1960.gada vasarā putnu lietus nolija no debesīm Kalifornijas pavalsts Kapitolā. Policists Eds Kaningens bija pirmais, kurš ap pustrijiem rītā pamanīja savādo parādību. Lieli beigti putni blakus viņa automašīna triecās pret zemi. Tie krita ātri un ar lielu sparu. Kad viņš ar auto beidzot devās no Kapitolas uz Vestklifdraivu, tad atklāja, ka visur mētājas beigti putni. To līķi karājās uz žogiem, televīzijas antenām, elektrolīnijām, gulēja zālājos un krūmos. Speciālisti konstatēja, ka tie ir vētrasputni. Daži no tiem brīnumainā kārtā palika dzīvi pēc trieciena pret zemi un aizlidoja prom.
Speciālisti apliecināja, ka putnu nāves iemesls bijis trieciens. Taču vairāk neko lāgā nespēj paskaidrot.
1973.gadā laikraksts "Times" ziņoja, ka Briņjolā (Francija) no skaidrām debesīm nokrituši apmēram 10 000 krupju mazuļu. Tie pārklāja visu apkārtni. Ciema ļaudis bija spiesti ar lāpstām tīrīt ceļus, lai varētu pārvietoties.
Ir bijuši gadījumi, kad no debesīm "nolīst" tūkstošiem gliemežu, palieli akmeņi vai ledus gabali.
Kanāda, 1996.gads. 1996.gada vasarā Kanādā gāja bojā ap 100 000 pīļu no botulisma.
Arkanzasas putnu lietus (2010.g.). 2010.gada Vecgada vakarā 31.decembrī nelielās Bibi (Arkanzasas pavalsts, ASV) pilsētiņas iedzīvotājus pārsteidza ap 5000 sarkanspārnainu strazdu, kas krita no debesīm 1,5 km2 platībā. "Tie bija uz māju jumtiem, dārzos, uz ielām,"- tā vietējie iedzīvotāji. Zeme dažviet bijusi melna no mirušo putnu ķermeņiem.
Tā Arkanzasā šajās dienās nebija vienīgā dzīvnieku masu bojāeja. 29.decembrī netālu no Orkanzas pilsētas Arkanzasas upes krastos uzietas ap 100 000 beigtas Aplodinotus grunniens zivis 32 km garumā gar upes krastu.
Ap 500 strazdiem nokrituši beigti Luiziānā. Sākotnējie laboratoriskie izmeklējumi neizskaidro putnu bojāeju.
Kovārņu bojāeja Zviedrijā (2011.g.). Fālšēpingas pilsētiņā. Izpēte rāda, ka kovārņi miruši no kādām ārējām traumām, nevis slimības. Nāves iemesls - iekšēja asiņošana. Putni tumsā triekušies visdažādākajos šķēršļos, domā, ka tos sabaidījusi uguņošana.
Katru gadu vasarā no debesīm līst zivis Hondurasas lauku teritorijā Joro (Yoro) provincē. Vietējie šo fenomenu iesaukuši par Lluvia de Peces (spāniski - aguacero de pescado). Zivis šai vietā "līst" no debesīm līdz pat 4 reizēm gadā.
Katru gadu augustā putnu krišana no debesīm notiek Džatingas ielejā Indijā, Asamas pavalstī.
Mantu lieti. Jau 100 gadu regulāri no debesīm birst krelles ar atverītēm Bidžorā (Indija, Madjas pavalsts). Neskatoties uz pētnieku ilgajiem pūliņiem līdz pat šodienai " krellīšu" biršanas avots nav noteikts.
Pētījumi. Dzīvo radību lietu (vardes, putni, zivis) savā 1919.gadā publicētajā „Nolādēto grāmatā” aprakstījis amerikāņu anomālists Č.H.Forts.
Kopumā zinātnieki uzskata, ka tādas putnu nāves masveida parādības neesot nekas īpašs. Vienīgi tagadējie komunikāciju līdzekļi ļauj par tām operatīvi informēt.
Sākotnējie laboratoriskie izmeklējumi rādījuši, ka "putni miruši no kādas akūtas fiziskas traumas." Kas gan tā varētu tāda būt? Izteikta visai duma versija, ka putni satrūkušies no jaunā gada uguņošanas un nositušies pret zariem vai ko citu. Būtībā šīm bojāejām patlaban nav rasts izskaidrojums.
Zinātnieki gan mierina sabiedrību, ka šādi ziņojumi tiekot saņemti ik nedēļu - upuru skaits svārstās no dažiem dučiem līdz vairākiem tūkstošiem.
Paralēlo pasauļu atvēršanās rezultāts. Šīs hipotēzes piekritējs ir parapsihologs Č.H.Forts, kas visu mūžu vācis materiālus par neparastām parādībām, īpaši - par dīvainām lietām, kas krīt no debesīm. No paralēlajām pasaulēm atveroties ejas un birstot visdažādākie priekšmeti un dzīvnieki. Piemēram, jau vairāk kā 100 gadus no debesīm Bidžorā birst krellītes ar caurumiņiem.
