Uzietas liecības par lielu Vara laikmeta apmetni centrālajā Spānijā

Tībingenes universitātes arheologi sadarbībā ar Kultūras resursu centru, Spānijas vidienē, Tolēdas provinces Kastīlijas-Lamančas komūnā, Azutanas (Azutan) administratīvajā teritorijā atklājuši iepriekš nezināmu, lielu Vara laikmeta apmetni. Strādājot kopā ar kolēģiem no Alkalas de Enaresas (Alcala de Henares) universitātes, arheologi atrada lauskas un akmens darbarīkus apmēram 90 hektāru lielā platībā.

Senlietu tipoloģiskā analizē atradumus datē ar Vara laikmetu jeb halkolītu (literatūrā arī - eneolīts) - pārejas posmu no neolīta uz bronzas laikmetu, kas Spānijā notika pirms 4000 līdz 5000 gadiem.

Lasīt tālāk ...

Dānijā atklāj nozīmīgu vīkingu laika cietoksni

Dānijas Piļu centra un Ārhusas universitātes arheologi nākuši klajā ar paziņojumu par sensacionālu, reģiona mēroga nozīmes atradumu - apmēram 40 km uz dienvidiem no valsts galvaspilsētas Kopenhāgenas, Vallo muižai piederošā laukā, 3 km uz rietumiem no Koges pilsētas, viņiem izdevies atklāt liela vīkingu cietokšņa paliekas. Jaunatklātais nocietinājums, kas bijis veidots kā masīvu baļķu sienu un zemes vaļņu apļveida konstrukcija, pieder tā sauktajam "Trelborgas cietokšņu" tipam, kurus, kā uzskata vairums vēsturnieku, ap 980.gadu būvējis dāņu karalis Haralds Zilzobis.

Par apmēram 145 m diametrā lielā cietokšņa nozīmi liecina fakts, ka tas ir tikai piektais zināmais šāda veida nocietinājums Dānijā (vēl divi atrodas Ēresunda šauruma pretējā krastā - mūsdienu Zviedrijas teritorijā, kura vīkingu laikmetā piederēja Dānijai) un iepriekšējais tika atklāts pirms 60 gadiem. Trīs no šiem cietokšņiem - Firkatā, Agersborgā un Dānijas Trelborgā [1.] - ir izvirzīti iekļaušanai UNESCO pasaules mantojuma vietu sarakstā.

Lasīt tālāk ...

Mūmiju izgatavošanu senēģiptieši uzsākuši jau vēlā neolīta periodā

Jau 3000 gadus pirms faraons Tutanhamons tika iebalzamēts un ietīts linu audumā 1323.g.pmē., pēc tam apbedīts savās ar zeltu pildītajās kapenēs Ķēniņu ielejā, aizvēsturiskie ēģiptieši, tiecoties pēc nemirstības, izmēģināja ķermeņa audus iekonservējošo vielu receptes, lai savus aizgājējus sagatavotu pēcnāves dzīvei. 

Lasīt tālāk ...

Krievu arheologi 4300 gadus vecās priestera kapenes, netālu no Gīzas Lielās piramīdas, atklāj agrāk nezināmu sienu gleznojumu

Krievu arheologi atklājuši iepriekš nezināmu sienu gleznojumu 4300 gadus vecajās priestera Perseneba kapenes, kas atrodas uz austrumiem no Lielās piramīdas. Jaunatklātais gleznojums attēlo spilgtas dzīves ainas Vecās valsts pastāvēšanas laikā: laivu braucienus pa Nīlas upi dienvidu virzienā, putnu medības slīksnājā un pašu kapeņu īpašnieku priesteri Persenebu kopā ar viņa sievu un suni.

Lasīt tālāk ...

Ziemeļamerikas indiāņi klinšu mākslā attēlojuši šamaņu garīgos ceļojumus citpasaulē

Britu alternatīvās vēstures pētnieku pārstāvis Grems Henkoks savā grāmatā „Pārdabiskais,” aplūkojot paleolīta mākslu Rietumeiropā un Āfrikā, izvirza, manuprāt, nozīmīgu jautājumu, kāpēc senie mākslinieki pirms desmitiem tūkstošiem gadus attēloja dīvainas būtnes, kuras dabā neeksistē un nekad nav eksistējušas. Uz šo jautājumu Henkoks mēģina atbildēt, plašāk izvēršot Deivida Luisa-Viljama „neirofizioloģisko teoriju.”

Būtībā Luisa-Viljama teorija postulē, ka senie akmens laikmeta mākslinieki gleznojumos un zīmējumos uz alu un klinšu sienām attēlojuši savu mistisko pieredzi, kura iegūta mainītā apziņas stāvoklī ceļojot savas psihes dzīlēs. Pēc Grema Henkoka pārliecības turpretī, alu un klinšu mākslas iedvesmas avoti ir meklējami ne tikai cilvēka iekšējā pasaulē, bet arī mums nezināmās šīs pasaules laiktelpas dimensijās vai paralēlos visumos. Es gan nedomāju, ka simbolisms un šamanisma elementi alu laikmeta mākslā pierāda citpasaules jeb garu pasaules realitāti. Taču tie pierāda pašu priekšstatu par garu pasaules eksistenci aizvēsturisko cilvēku apziņā.

Tomēr 2012.gadā jaunu elpu teorijai par alu un klinšu mākslas šamanisko saturu deva kādas poļu maģistrantes pētījums par Ziemeļamerikas antropomorfo klinšu mākslu.  

Lasīt tālāk ...

Tuneldžebelā atklātas 16 augstu priesteru kapenes ar 10 000 pēcnāves kalpotāju figūriņām

Ēģiptiešu arheologi, izdarot izrakumus Tuneldžebelā, kas atrodas uz 270 km uz dienvidiem no Kairas, atklājuši 16 kapenes, tajās atrodot 20 sarkofāgus un lielu artefaktu kolekciju, kurā bija daudz amuletu, pēcnāves kalpotāju ušebtu figūriņas.

Lasīt tālāk ...

Parakasas pagarinātie galvaskausi – cilvēka evolūcijas mīkla vai mākslīga deformācija?

Kopš 2010.gadu sākuma dažādas tīmekļa vietnes un dzeltenās preses izdevumu lappuses vairākkārt apceļojuši sensacionāla satura materiāli, kuros apgalvots, ka tajā vai citā vietā atrasti neparasti senie galvaskausi ar izstieptu jeb pagarinātu galvas formu, kura nav skaidrojama ar mākslīgu deformāciju, bet drīzāk ar ģenētisku iedzimtību. Sensacionālo hipotēžu autori apgalvoja, ka tā nav bijusi patoloģija, bet apliecinājums galvaskausu īpašnieku izcelsmei no kosmiskiem ieceļotājiem vai senām, šodien zudušām un zinātniekiem nepazīstamām cilvēka evolūcijas līnijām. Runājot par konkrētiem piemēriem, sensacionālo paziņojumu sacerētāji parasti piesauca privātā muzejā Parakasas pilsētiņā Peru Klusā okeāna piekrastē izstādītus, tuvējā apkārtnē uzietus galvaskausus. 2018./2019.gadu mijā Aliens.lv bija izdevība pabūt Peru un pašiem savām acīm ieraudzīt šajā muzejā glabātos galvaskausus. Patiesi, visai interesanta ekspozīcija! 

Lasīt tālāk ...

Netālu no “Grifa karavīra” kapa atklāj vēl divas bagātīgas bronzas laikmeta kapenes

Grieķijas dienvidrietumos, pie Pīlas pilsētas Cincinatas universitātes arheologu komanda atklājusi divas jaunas, iepriekš nezināmas 3500 gadus vecas bronzas laikmeta  kapenes.

Lasīt tālāk ...

Poļu arheologi Peru atklāj iepriekš nezināmas kultūras apbedījumus

Poļu arheologi no Vroclavas universitātes, veicot izrakumus Atkamas tuksneša ziemeļu daļā, Peru dienvidos, atklājuši 150 līdz šim nezināmai, no IV līdz VII gs. pastāvējušai kultūrai piederošus kapus. 

Lasīt tālāk ...

Etiopijā atklāta Melnajā Āfrikā senākā kristiešu baznīca

Apzinot senās pirmsaksūmiešu perioda etiopu valsts, Damatas galvaspilsētas, Jehas, apkārtnē esošās senvietas, arheologi Etiopijas ziemeļos, netālu no Eritrejas robežas nesen atklāja Melnajā (Subsahāras) Āfrikā šobrīd senāko zināmo, ar IV gs. datētu kristiešu baznīcu. Raksts par atklājumu, ar to saistītajiem atradumiem un no tiem izrietošajiem secinājumiem, kas liek mainīt atsevišķus vēsturnieku priekšstatus par Etiopijas valstiskuma attīstības vēsturi, publicēts britu arheoloģijas žurnāla “Antiquity” 2019.gada decembra numurā.

Lasīt tālāk ...