Karaīmi – tautība, sekta vai modus vivendi?

Reti kam ārpus etnogrāfu un vēsturnieku aprindām būs pazīstams karaīmu vārds. Tomēr šī, šodien nelielā, etniski un reliģiski savdabīgā kopiena, tās izcelšanās apstākļi joprojām gan rosina zinātnieku un publicistu polemiku, gan glabā atslēgas svarīgu Austrumeiropas vēstures un etnoloģijas problēmu risināšanai.

Lasīt tālāk ...

Arheologi vienā no Luksoras kapenēm atrod vairākas mūmijas

Viena no lielākajām Luksoras kapenēm franču arheologi atraduši sarkofāgu, kura atradās Senās Ēģiptes Jaunās valsts XVIII dinastijas valdīšanas laikā dzīvojošas sievietes Poujovas (Pouyou) mūmija, teikts 2018.gada 24.novembra Ēģiptes Senlietu ministrijas paziņojumā.

Ministrija arī informēja par to, ka cita arheologu komanda turpat netālu esošās kapenēs atrada vairākus sarkofāgus ar mūmijām un uz viena sarkofāga atklāja hieroglifus, kuri minēja dievietes Mutas vārdu.

Vairāki ziņu avoti pasaulē bija izplatījuši kļūdainu ziņu par to, ka mūmijas atrastas vienuviet vienās kapenēs, kas gan neatbilst patiesībai, norādīja Ēģiptes Senlietu ministrija. 

Lasīt tālāk ...

Indonēzijas Borneo salā atrasts pasaulē senākais dzīvnieka figūras gleznojums

40 000 gadus senais, govij līdzīgā dzīvnieka gleznojums uz Lubangdžerijisalehas alas sienas Austrumkalimantānas provincē Indonēzijā, ir vecākais, līdz šim atklātais dzīvnieka attēlojums pasaulē, teikts 2018.gada 7.novembrī žurnālā Nature publicētajā pētījumā. 

Lasīt tālāk ...

Mūmijas noslēpums atrisināts: pētījumi liecina par rituālu slepkavību

Vācu zinātnieki no Minhenes Ludviga Maksimiliāna universitātes un Murnavas reģionālā Traumu centra, izmantojot jaunākās paleopatoloģijas un kriminālekspertīžu metodes, noteikuši, ka neidentificētā sievietes mūmija, kas vairāk nekā simts gadus nogulējusi Bavārijas Valsts arheoloģijas kolekcijā, visticamāk ir rituālā slepkavībā nogalināta inku sieviete.

Mirušās sirdī un uz zarnu sieniņām analīzēs atklāja parazītiskas slimības radītus sabiezinājumus, kas viņas upurēšanu hipotētiski ļauj uzskatīt par sava veida eitanāziju.

Stefānijas Panceras (Stephanie Panzer) vadībā veiktā pētījuma rezultāti š.g. 26.februārī publicēti izdevumā PLOS ONE. 

Lasīt tālāk ...

Pirmo reizi pētnieki sekmīgi atšifrējuši senēģiptiešu mūmiju DNS

Ilgu laiku zinātnieki bija gandrīz vai samierinājušies ar domu, ka no senēģiptiešu mūmijām, kas citādi sniedza daudz vērtīgu ziņu par mirušo (sejas vaibsti, slimības un pat tetovējumi), nav iespējams iegūt DNS. Šāds uzskats bija veidojies pēc vairākiem neveiksmīgiem pētnieku mēģinājumiem izpētīt mūmiju DNS.

Lasīt tālāk ...

Noteikta precīzāka Stounhendžas zilo akmeņu izcelsmes vieta

Vissarežģītākās megalītu laikmeta būves ir kromlehi. Pats iespaidīgākais no tiem ir Stounhendža, kas atrodas Solsberijas līdzenumā, Viltšīras grāfistē, Anglijas dienvidos. Līdztekus daudzām teorijām par akmens apļa izmantošanas patiesajiem mērķiem arheologi ilgu laiku bija diskutējuši arī par to, kādā veidā tas būvēts, ņemot vērā, ka daļa no Stounhendžas celtniecībā izmantotajiem klints bluķiem - tā sauktie zilie akmeņi - uz Solsberijas līdzenumu nogādāti, pārvarot 222 kilometru lielu attālumu, no Preslija (Preseli) kalniem Velsas rietumos.

Jauns, žurnālā Archeology Science šī gada februāra mēneša numurā publicēts pētījums norāda precīzāku šo akmeņu izcelsmes vietu, pievedot kādu soli tuvāk pasaulslavenā megalītu kompleksa noslēpuma atrisinājumam. Saskaņā ar šo pētījumu, 55% akmeņu nākuši no iežu atseguma, kas atrodas 3 km tālāk uz ziemeļiem no klintīm, kuras par Stounhendžas zilo akmeņu (bluestones) izcelsmes vietu 1923.gadā atzina britu ģeologs Herberts Henrijs Tomass. 

Lasīt tālāk ...

Arheologi Ķīnā atrok bronzas laikmeta pilsētu ar lielu piramīdu tās centrā

Šansi provinces ziemeļos ķīniešu arheologi atrakuši 4300 gadus senu bronzas laikmeta pilsētu, kuras centrā paceļas milzīga pakāpienu piramīda. Autori savā žurnālā “Antiquity” publicētajā pētījumā raksta, ka atklājums pašos pamatos maina līdzšinējos uzskatus par senās Ķīnas civilizācijas pirmsākumiem.

Lasīt tālāk ...

Iznika ezera dibenā atrod senas bizantiešu bazilikas drupas

Nogrimusī Atlantīda atrasta Iznika ezera dibenā Bursas provincē Turcijā! Tas, protams, ir joks... Toties ziņa par šī ezera dzelmē atrastajām, nogrimušas agrīnā perioda bizantiešu bazilikas drupām ir patiesa. 

Lasīt tālāk ...

Gūti jauni pierādījumi hipotēzei, ka maiju civilizāciju iznīcināja sausums

Viens no lielākajiem seno maiju civilizācijas noslēpumiem ir tās bojāejas cēlonis klasiskā perioda beigās pirms 1200 gadiem. Šķiet, ka zinātniekiem no Kembridžas un Floridas universitātēm tagad izdevies, ja ne atrisināt, tad vismaz pietuvoties šā mīklas atminējumam. Jaunajā pētījumā, izmantojot jaunu ģeoķīmisku metodi, pētnieki ir izmērījuši nokrišņu daudzumu un relatīvā mitruma līmeni ekstrēma sausuma laikā, kas, noslēdzoties Centrālamerikas vēstures klasiskajam periodam, piemeklēja maiju zemi. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā Science.

Lasīt tālāk ...

Arheologi “Vācijas Stounhendžā” atrod liecības par cilvēku upurēšanu

Arheologi, izdarot izrakumus neolīta beigās un agrā bronzas laikmetā uzceltajā, Stounhendžai līdzīgajā apļveida būvju kompleksā, kas atrodas netālu no Pemeltas (Pömmelte) ciemata, 136 km uz dienvidrietumiem no Berlīnes, atrada liecības par šajā laikā notikušiem cilvēku upurēšanas gadījumiem.

Lasīt tālāk ...