Roze, slimība
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 04 Augusts 2025 13:50
- Autors Redaktors
Izraisa herpes grupas vīruss - Varicella zoster (izraisa arī vējbakas).
Bērnībā izslimojot vējbakas, Varicella zoster kļūst neaktīvs un pārvietojas no epitēlija (ādas audu) uz nervu un citām šūnām. Pēc ilgāka laika, parasti pusmūžā un vēlāk, vīruss atkal var reaktivizēties un no nervu šūnas ķermeņa pa aksoniem nokļūt līdz ādas virsējam slānim, tur izraisot saslimšanu, kas raksturojas ar spēcīgu iekaisumu. Smagākajos gadījumos uz rozes bāzes sākas sekundāra bakteriāla infekcija, kuras sekas var būt daļēja paralīze un aklums. Reaktivizācijas iemesli nav īsti zināmi, taču novērota saikne ar vispārēju imūnsistēmas novājināšanos kā arī psihosomatisko stresu. Visbiežāk un smagāk ar rozi parasti saslimst tieši tie cilvēki, kas bērnībā nav pārslimojuši vējbakas. Savukārt, atkārtota, imunitāti ieguvušo personu saslimšana ar vējbakām notiek ļoti reti, un, ja arī gadās inficēties, slimības norise ir viegla.
Patlaban virza ideju par vēl vienas vispārējas, šoreiz rozes vakcīnas ieviešanu.
RNS pasaules hipotēze
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 26 maijs 2025 13:24
- Autors Redaktors
Šo hipotēzi, atbilstoši kurai prebiotiskā dzīvība uz mūsu planētas vispirms radās nevis uz sarežģītās DNS, bet vienkāršākās RNS bāzes, apkopojot un attīstot Fr.Krika un citu ģenētiķu iepriekš izteiktās domas, Vēse izklāstīja savā 1967.g. publicētajā grāmatā "The genetic code: The molecular basis for genetic expression." Pats termins "RNS pasaule" apritē gan ienāca vēlāk - pirmais, komentējot nesenos atklājumus par dažādu tipu RNS katalizējošām īpašībām, 1986.g. to izteica Nobeļa balvas laureāts, ķīmiķis Valters Gilberts.
Raksti.
Arheju atklājējs un RNS pasaules hipotēzes autors Karls Vēse, 1928-2012.
Saites.
Karls Vēse (1928.-2012.g.).
Rentgenstaru fluorescence
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 25 Marts 2025 10:22
- Autors Redaktors
Priekšmetu metālu sastāva analīzei tika izmantota rokas rentgenstaru fluorescences mērīšanas ierīce.
Saites.
Fluorescence.
Romaņenko, Jurijs (~1978.~1987.g.)
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 13 Aprīlis 2025 10:08
- Autors Redaktors
Krievu kosmonauts.
Dzīvesgājums. Jurijs Romaņenko. 1987.gadā uz Zemes no orbitālās kosmiskās stacijas "Mir" atgriezās krievu kosmonauts Jurijs Romaņenko, noslēdzot savu 326 dienas ilgo kosmosa ceļojumu un kļūstot par cilvēku, kas tobrīd kosmosā bez pārtraukuma bija pavadījis visilgāko laiku.
J.Romaņenko un NLO. 1978.gada 24.augustā krievu laikrakstā "Večerņaja Moskva" tika atreferēta intervija ar krievu kosmonautu J.Romaņenko. Tajā viņš pastāstījis, ka lidojuma pirmajā puse vinš kopā ar G.Grečko divu Zemes apriņķojumu ilgumā novērojis objektu, kas sekojis viņu "Salut-6." NLO bijis neliels spožs un izteikti metālisks ķermenis, kura izmērus viņš gan nevarējis noteikt. Domājams, tas lidojis netālu no "Salut-6," jo J.Romaņenko spējis to uzzīmēt (kāpēc nenofotografējis?).
Saites.
Krievu kosmonauti.
Rudzi
- Detaļas
- Publicēts Piektdiena, 14 Februāris 2025 17:57
- Autors Redaktors
Izvirdumu izraisītais aukstais periods turpinājās gandrīz gadsimtu līdz apmēram 660.gadam un tiek dēvēts par Vēlo antīko mazo ledus laikmetu. Tie, kas izdzīvoja, meklēja veidus, kā dažādot pārtikas nodrošinājumu, tostarp plašāk sākot audzēt tikai kopš V gadsimta Skandināvijā ienākušos rudzus, kas ir aukstumizturīgāka (ziemāji) un nabadzīgākām augsnēm piemērotāka labība.
Rudzi Latvijas teritorijā parādās tikai sākot ar VIII gadsimtu.
Saites.
Graudaugi.
Kultūraugi.
