Adventisms
No latīņu vārda adventus – „atnākšana.”
Protestantisma konfesija, kas sludina Kristus otro atnākšanu, dieva tūkstošgadu valsti un pastaro tiesu.
~2,5 miljoni (1975.g.).
Vēsture. Adventisms radās ASV XIX gs. 30.gados ekonomiskās grūtībš nonākušajā vidusslānī. To dibinājis amerikāņu baptists V.Millers, kas no 1831.gada sludināja, ka Kristus atnāks 1843.-1844.gados.
Latvijā adventisms parādījās XIX gs. beigās, pirmā draudze nodibinājās Rīgā 1896.gadā. Ticīgo skaits īpaši pieauga ekonomiskās krīzes laikā 1929.-1933.gados.
Ticības mācībā un kultā adventisms ir līdzīgs baptismam. Visplašāk izplatītais novirziens - septītās dienas adventisms (radies 1844.g.) atzīst amerikāņu pareģes E.Vaitas autoritāti, svin sestdienu.
Septītās dienas adventisti darbojas 190 valstīs - galvenokārt ASV, Kongo, Brazīlijā, Vācijā. Vadošais orgāns - Ģenerālkonference (Vispasaules baznīcu padomes locekle) atrodas Vašingtonā (ASV).
Citi adventisma novirzieni - adventisti reformisti, evaņģēlisti, kristieši, ir nelieli.
Saites.
Kristietības konfesijas.
Kristietība.
