Aliens

Čupacigāras piramīda

Chupaciggaro.
Nortečikas kultūras apmetne Peru.

Atrašanās vieta. aptuveni kilometru no Karalas.

Atklāšana un izpēte. 2024.gada nogalē arheoloģe Dr.Ruta Šedija (vada izrkumus Karalā un un tās apkārtnē kopš 1994.gada) un viņas vadītā komanda Čupacigārā atklāja jaunu piramīdveida celtni. Plašāka informācija par šo atklājumu parādījās tikai 2025.gada februārī, kad tika publicēti pirmie pētnieku ziņojumi. Atklājums sniedz jaunus datus par Karalas civilizāciju – senāko zināmo civilizāciju Amerikā – un ļauj pārskatīt tās pilsētplānošanas un tirdzniecības tīkla mērogu.
Jaunatklātā piramīda Čupacigārā liek domāt, ka šī pilsēta varēja kalpot kā Karalas paplašinājums – iespējams, tirdzniecības vai ceremoniālais centrs, kas stiprināja tās ietekmi Supes ielejā.

Čupacigāras piramīdas atklāšana un apraksts
Karalas arheoloģiskās zonas komanda atklāja jaunu piramīdu Čupacigāras arheoloģisko izrakumu vietas “F sektorā,” kas atrodas viena kilometra attālumā no Pasaules kultūras mantojumā iekļautās Karalas-Supes svētās pilsētas, Supes upes ielejā, Barankas provincē, Limas reģionā, Peru.

2024.gada nogalē šo nozīmīgo atklājumu veica starpdisciplināra pētnieku komanda Dr.RŠedijas vadībā. Sākotnēji piramīdu slēpa blīva veģetācija, tā bija apaugusi ar huarango kokiem. Kad koki un krūmi tika izcirsti, arheologi atklāja akmens sienas, kas veidoja vismaz trīs savstarpēji pārklājošas platformas.

Raksturīga piramīdveida būves iezīme bija tās sienās iebūvēti vertikāli akmeņi - tā dēvētie vankas (huanca), kā šos akmeņus sauc kečvu valodā. Šie akmeņi iezīmēja piramīdas stūrus un kāpnes, kas veda uz celtnes augšējiem līmeņiem.

Turklāt vankas pildīja ne tikai strukturālas un arhitektoniskas funkcijas, bet tiem bija arī simboliska nozīme, kas uzsvēra piramīdveida celtnes ceremoniālo raksturu.

Čupačigāras piramīdas nozīme
Čupacigāra atrodas blakus neliela strauta gravai, netālu no Karalas senpilsētas. Jaunatklātā piramīda ir daļa no plašāka arhitektonisko būvju tīkla, kas identificēts vairākās arheoloģiskajās vietās Supes ielejas reģionā.

Čupacigāra, kas sastāv no 12 sabiedriskām vai ceremoniālām būvēm, galvenā celtne ir ar iegrimušu apļveida laukumu. Perifērijā atradās dzīvojamie rajoni, kas liecina par nelielu pilsētas centru 38,59 hektāru platībā, kuram bija gan sabiedriskas, gan privātas funkcijas.

Divpadsmit atklātās celtnes, kas tiek klasificētas kā sabiedriskas vai ceremoniālas būves, atrodas uz nelieliem pakalniem, kas ir raksturīgi gravu ainavai, un ieskauj centrālo sabiedrisko telpu.

Čupacigāra - Karalas priekšpilsēta ar īpašu mērķi
Čupacigāras pilsētas arhitektoniskās būves ir dažāda lieluma, orientācijas un ar atšķirīgām formālām īpašībām, kas liecina par to saistību ar izmantošanas mērķiem. Īpaši jāatzīmē, ka apmetnes perifērijā ir konstatētas dzīvojamā apbūve. Dominējošā ēka slejas virs virknes mazāku būvju, kurām ir raksturīgs šim vēstures periodam tipiskais iegremdētais laukums.

Šie nozīmīgie atklājumi pamudināja pētniekus apgalvot, ka 38,59 ha platībā pastāvēja neliela pilsētiņa, kas kādreiz plauka šajā apgabalā. Dr.R.Šedijas vadītā pētnieku komanda, kura atklāja piramīdu un citas būves Čupacigāras apmetnē, tagad ir gatava veikt visaptverošu vietas kartēšanu, lai iegūtu skaidrāku izpratni par tās izmēriem un nozīmi.

Nesen atklātās piramīdas izvietojuma analīze liecina, ka Čupacigāra celta ar stratēģisku mērķi veicināt tirdzniecības sakarus starp Peru senajām kultūrām, īpaši starp Supes ielejas zemākajos reģionos un Huauras ielejas piekrastē dzīvojošiem cilvēkiem.

Piekrastē dzīvojošās kopienas nodrošināja zivis un citas jūras veltes, kas Čupacigāras iedzīvotājiem nebija pieejamas. Pati piramīda no ielejas nebija redzama, kas varētu liecināt par to, ka Čupačigāra bija Karalas paplašinājums - turklāt nevis vienkārši priekšpilsēta, bet tirdzniecības centrs.

Ģeoglifs ar simbolisku nozīmi
Viens no ievērojamākajiem atklājumiem Čupacigāras senpilsētas teritorijā ir ģeoglifs, kas attēlo cilvēka galvas profilu Setčinas stilā – mākslas manierē, kas bija izplatīta Peru piekrastes reģionā. Šis ģeoglifs ir redzams tikai no noteikta skatpunkta, kas norāda uz rūpīgi izplānotu simbolisko nozīmi un iespējamu saikni ar ceremonijām vai reliģiskiem uzskatiem.

Pētnieki uzskata, ka šis attēlojums liecina par ciešu kultūras un rituālu saistību starp Čupacigāru, Karalas svēto pilsētu, un piekrastes kopienām. Tā varētu būt arī norāde uz plašāku simbolu valodu vai pasaules uzskatu sistēmu, kas apvienoja dažādas Karalas–Supes civilizācijas daļas.

Ģeoglifs, līdztekus nesen atklātajai piramīdai un citām monumentālajām būvēm, vēl vairāk apstiprina, ka Čupacigāra bijusi gan nozīmīgs rituālu, gan saimniecisko darbību centrs. Tā stratēģiskā atrašanās vieta nodrošināja piekļuvi gan jūras, gan lauksaimniecības resursiem, kas bija būtiski šīs civilizācijas izdzīvošanai un uzplaukumam.