Aliens

Iziešana no Ēģiptes

Žīdu mītiskās vēstures periods, iespējamu 430 gadu ilgumā, kas aprakstīts II Mozus grāmatā.

Jēkaba ierašanās Ēģiptē (~1880.g.pmē.).

Žīdu dzīve Ēģiptē (~1880.–1450.g.pmē.). „Izraēla bērnu uzturēšanās laiks Ēģiptē bija 430 gadu” (Otrā Mozus, 12:40). Šim apmēram 430 gadu ilgajam žīdu tautas vēstures posmam nav nekādu vēsturisku apstiprinājumu, kā tikai pašu rakstītais Torā.

Iziešana no Ēģiptes (~1450.g.pmē., citi min laiku ~1250.g., citur ~1200.g.pmē.). Iziešana, ja tāda vispār bijusi, varētu būt notikusi faraona Tutmesa III valdīšanas laikā ap 1450.g.pmē. Parasti to traktē ar periodu no 1250.–1230.g.pmē. Mozus pēc Toras apgalvojumiem izvedis ap 3 miljoniem savu tautiešu. Viņu priekšā pašķīrusies Sarkanā jūra, bet sakļāvusies pār sekojošo faraona armiju. Kurā vietā pie jūras tieši tas noticis, nav zināms. Dienā izceļotājiem ceļu rādījis melns mākonis, bet naktī – ugunīgs.
Šodien daudzi zinātnieki, īpaši tie, kas balstās uz arheoloģiskajiem pētījumiem, uzskata, ka „iziešana no Ēģiptes” vispār nav notikusi. Torā un Bībeles VD minētajās pilsētās Pitomā un Ramzesā, kur žīdi it kā dedzinājuši māla ķieģeļus, vācu eģiptologs Dr.Edgars Pušs jau 10 gadu veic izrakumus, bet nav atklājis nekādas norādes uz žīdu klātbūtni pagātnē. Tāpat, citkārt precīzajās seno ēģiptiešu hronikās, nekas nav minēts par vīru vārdā Mozus, ne par izraēļu klaušiniekiem, ne par zemei uzbrukušo posmu, nedz arī par faraona sakāvēm, kuras tas zaudēja veselu armiju Sarkanās jūras ūdeņos.
Tāpat arī grieķu vēsturnieks Hērodots, kas daudz laika pavadīja Senajā Ēģiptē, ne ar vārdiņu nav minējis žīdu klātbūtni Ēģiptē.
Jau vairāk nekā pusotru gadsimtu Ēģiptē notiek intensīvi arheoloģiskie pētījumi, bet ļoti daudzajos atrastajos pieminekļos, atšifrētajos uzrakstos un gleznojumos nav nekā, kas apstiprinātu bībelisko leģendu par žīdiem "Ēģiptes gūstā." Bībeles ziņas šai jautājumā ir tik juceklīgas, ka teologi un Bībeles arheologi, lai kā censtos, nav spējuši sniegt kaut cik ticamus hronoloģiskus pieturas punktus šiem notikumiem.
Patlaban pastāv divi varianti kā teologi skaidro šo leģendu. Saskaņā ar pirmo žīdi izgājuši no Ēģiptes XV gs.pmē. sākumā, pēc otra - XIII gs.pmē. Abus variantus atspēko tas, ka saglabājušies uzraksti liecina - žīdi dzīvojuši Palestīnā jau XV gs.pmē. sākumā, t.i. tai laikā, kad tiem vajadzēja atrasties "Ēģiptes gūstā." Variantu par žīdu iziešanu no Ēģiptes XIII gs.pmē., t.i. faraona Merenptaha valdīšanas laikā, atspēko arī tas, ka uzietajā Merenptaha stēlā tās teksts vēsta parsenēģiptiešu karu pret žīdiem Palestīnā. Tātad vismaz Merenptaha valdīšanas laikā žīdi jau dzīvojuši Palestīnā.

Žīdu ierašanās Sinaja pussalā. Tā notikusi Mozus vadībā ap 1300.g.pmē. 3.mēnesī pēc iziešanas no Ēģiptes Horeba kalnā Dievs Mozum iedevis akmens plāksnes ar bauslību un viņa pavadībā uzbūvēja Derības šķirstu. Lai gan Sinaja pussalu tai laikā varēja šķērsot pa diviem labi zināmiem karavānu ceļiem pāris dienās, Mozus ar savu tautu klejoja pa Sinaju 40 gadu. Domājams, tas tika darīts ar mērķi organizēt žīdus kā ciešu kopienu, kā arī disciplinēt tos, jo Apsolītajā zemē tiem būs jāsaduras ar spēcīgiem pretiniekiem. Gājienu līdz Apsolītajai zemei pabeidza jau Kenasa vadībā. Tur tuksnesī arī dievi atsūtījuši katrai no 12 dzimtām savu Svēto akmeni ar gravējumu. Tos Dievs lika ievietot Derības šķirstā kopā ar derības plāksnēm. Tika sakautas visas pussalas ciltis.
Tomēr ir visai liels pamats domāt, ka žīdu klejojumi pēc iziešanas no Ēģiptes, notikuši pa tagadējās Sauda Arābijas teritoriju. Torā minēts, ka jūdi vairākkārt pārgājuši Jordānu. Tā varētu arī nebūt domāta upe, bet gan kalnu grēda, kas patlaban atrodas Sauda Arābijas Azīras provincē. Par to liecina Ibrahīma (Ābrama) kalns un Al Suleimana (Zālamana) vieta, kas abas atrodas Azīras provincē. Daudzu ciltstēvu un praviešu pēdējās atdusas vietas atrodas Sauda Arābijas teritorijā, bieži visai tuvu Jemenas robežai.

Saites.
II Mozus grāmata.
Žīdi, jūdi.