_30_30.jpg "Publicēta līdz šim plašākā un ģeotelpiski precīzākā Romas impērijas ceļu datubāze")
Kurnārs
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 24 Janvāris 2026 17:50
- Autors Redaktors
Mītā “Inannas nokāpšana pazemē” dievietes uzticamā sūtne Ninšubura neveiksmīgi mēģina iegūt Enlila un Nanna atbalstu. Vienīgi Enki piekrīt palīdzēt atgūt Inannu no apakšējas zemes – Kuras. Enki rada divas liminālas (robežstāvokļa) būtnes Kurnāru un Galatūru, kuras spēj šķērsot robežu starp divām kosmiskām sfērām – zemi un pazemi. Tās var planēt, lidot, grozīties un pārvietoties neierobežoti. Enki tām līdzi dod dzīvības ēdienu un dzīvības ūdeni, vienlaikus brīdinot nepieņemt pazemes valdnieku piedāvājumus:
“Viņi jums piedāvās upi, pilnu ar ūdeni – nepieņemiet to!
Viņi jums piedāvās lauku, pilnu ar miežiem – nepieņemiet to!”
Kurŋara un Galatūra, ievērojot Enki norādījumus, veiksmīgi piemāna Kuras valdnieci Ereškigalu un panāk, ka tā viņiem atdod Inannas nedzīvo ķermeni. Izmantojot Enki dotos līdzekļus, viņi atdzīvina dievieti un iznes viņu laukā no pazemes, pārkāpjot nosacījumu, ka ikviens, kas ienācis tajā, nedrīkst to pamest. Lai saglabātu kosmisko līdzsvaru, Inannai bija jāizraugās aizvietotājs, kas paliktu viņas vietā pazemēs valstībā.
Karkara
- Detaļas
- Publicēts Piektdiena, 23 Janvāris 2026 19:04
- Autors Redaktors
Iškūru jau III g.tk.pmē. pielūdza Lagašā, Adabā un Karkarā, kur atradas viņa galvenais templis – "Lielo vētru māja" (e-u-gal-gal(-la)).
Karmelītu ordenis, karmelīti
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 09 Decembris 2025 11:58
- Autors Redaktors
Glezna „Karmelas Dievmāte.” Stiglovas katoļu baznīcā (Ludzas nov., Mērdzenes pag.) eksponētā glezna radīta sakrālo rituālu nodrošināšanai – kā procesiju karogs. Vēlāk glezna pārveidota par pastāvīgu mākslas darbu, uzvelkot audeklu uz rāmja un ierāmējot to dekoratīvā rāmī. Kompozīcijā Debesu karaliene sniedz karmelītu ordeņa priekšniekam Sīmanim Stokam skapulāru kā pestīšanas zīmi un eņģelis veldzē šķīstītavā esošos grēciniekus.
Krāmers, Samuēls Noāss
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 18 Janvāris 2026 20:10
- Autors Redaktors
Lai gan plāksnīte tika atklāta jau XIX gadsimtā un tās attēls rotā slavenā šumerologa Samuēla Noāss Krāmera 1956.gadā izdoto grāmatu “No šumeru plāksnītēm,” tā līdz šim nebija pilnībā iztulkota.
Šaites.
Šumeroloģija un šumerologi.
Kustula
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 15 Novembris 2025 00:44
- Autors Redaktors
Qustul.
Lejasnūbijā vismaz divi protodinastiskā posma kultūras centri identificēti Sajālā un Kustulā.
Saites.
Nūbijas kultūras centri.
