Aliens

Čužas, čužu ģints

Pentaphilloides, arī Dasiphora.
Rožu dzimtas ģints, bieži to apvieno ar platkājiņu (Potentilla) ģinti.

Ziemeļu mērenajā joslā. 15 sugas, Latvijā tikai krūmu čuža (Pentaphilloides fruticosa) - pie Kandavas, atrodas valsts aizsardzībā. Krūmu un Fridrihsena čužu (Pentaphilloides friedrichsenii) audzē kā dekoratīvos krūmus.

Saites.
Rožu dzimta.

Čūsku inde

Dažu čūsku sugu indes dziedzeru sekrēts.

Bezkrāsains, dzeltenīgs vai zaļgans šķidrums. Sausā veidā var uzglabāt līdz 23 g. Satur dažādas bioloģiski aktīvas vielas, kas pastiprina hipofīzes un virsnieru garozas funkcijas. Dažādu sugu čūskām indes īpašības ir  atšķirīgas. Klaburčūsku un odžu indē ir hemoragīns, kas izraisa audu nekrozi, kobru indē ir daudz neirotoksīnu, kas paralizē elpošanas centru.

Čūsku indi izmanto medicīnā serumu gatavošanai, pret nervu un muskuļu sāpēm, dažu alerģisku slimību ārstēšanai.

Saites.
Čūskas.
Indes un toksīni.
 

Čūskzivs

Nerophis ophidion.
Adatzivjveidīgo suga.

Garums 25-30 cm. Planktonfāga. Malnajā jūrā un Vidusjūrā, Atlantijas okeāna Eiropas piekrastē līdz Ziemeļnorvēģijai, arī Baltijas jūrā.

Latvijas piekrastē reti. Latvijā tikai adatzivju dzimtas (Syngnathidae) 2 ģintis un 2 sugas - adatzivs un čūskzivs.

Saites.
Adatzivis.

Čūskogas, čūskogu ģints

Paris.
Liliju dzimtas ģints.

Daudzgadīgi lakstaugi. Eirāzijā. 20 sugas, Latvijā tikai četrlapu čūskoga (Paris quadrifolia), kam 4-5 lapas stumbra augšdaļā vienā mieturī. Indīgs augs, sevišķi sakneņi un zilimelnās ogas. Diezgan bieži visā valstī mitros, ēnainos mežos, krūmājos.

Saites.
Liliju dzimta.