Čūla
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 15 Jūnijs 2025 22:51
- Autors Redaktors
Ulcus (latīņu val.).
Ādas vai gļotādas defekts, kam raksturīga lēna sadzīšana.
Čūlu var izraisīt vispārēji traucējumi - vielmaiņas traucējumi, iekšējās sekrēcijas traucējumi, nervu sistēmas slimības, un dažādi fktori, ks iedarbojas vietēji - mehāniskie vai ķīmiskie kairinājumi, infekcija, apstarojums, nerva bojājums, asinsrites traucējums.
Biežāk čūlas gaita ir hroniska, retāk - akūta. Čūlai var būt dažāda forma, lielums un dziļums. Visbiežāk čūla ir kuņģī, divpadsmitpirkstu zarnā, apakšējās ekstremitātēs.
Ārstēšana atkarīga no cēloņa.
Čukču-kamčatkiešu valodu saime
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 15 Jūnijs 2025 10:38
- Autors Redaktors
Valodu saime.
Divi atzari:
- čukču-korjaku atzars - čukču, korjaku, aļutoru, kereku valodas;
- itelmeņu atzars - itelmeņu valoda.
Galvenā izplatības teritorija - Čukču un Kamčatkas pussalas. Šīs saimes valodas pieskaita pie paleoaziātu valodām. Aglutinatīvas valodas. Patskaņu harmonija, pārtrauktie afiksi, subjekta0objekta konjugēšana, nomenu maiņa personās, ergatīvās konstrukcijas, inkorporācija.
Saites.
Valodu koks.
Čugajevs, Ļevs (1873.-1922.g.)
- Detaļas
- Publicēts Piektdiena, 13 Jūnijs 2025 21:36
- Autors Redaktors
Krieviski - Лев Алекса́ндрович Чуга́ев.
Krievu ķīmiķis.
Dzīvesgājums. Dzimis 1873.gada 16.oktobrī.
1895.gadā beidzis Maskavas universitāti.
1904.-1908.gados Maskavas Augstākās tehniskās skolas direktors.
No 1908.gada Pēterpils universitātes profesors.
No 1918.gada Platīna pētniecības in stitūta dibinātājs un direktors.
Pētījis dažādas organiskās ķīmijas, komplekso savienojumu ķīmijas un fizikālās ķīmijas problēmas.
Atklājis nepiesātināto ogļūdeņražu sintēzes ksantogēna metodi - Čugajeva reakciju, jaunas likumības komplekso savienojumu ķīmijā, 1905.gadā ieviesis jutīgu niķeļa pierādīšanas reakciju ar dimetilglioksīmu.
1911.gadā atklājis anomālās rotācijas dispersijas paveidu.
1927.gadā saņēmis Ļeņina prēmiju.
Miris 1922.gada 23.septembrī.
Saites.
Ķīmija un ķīmiķi.
Čuhrovs, Fjodors (1908.-1988.g.)
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 14 Jūnijs 2025 19:52
- Autors Redaktors
Krieviski - Фёдор Васильевич Чухров.
Krievu ģeologs, mineralogs un ģeoķīmiķis.
Dzīvesgājums. Dzimis 1908.gada 15.jūlijā.
1932.gadā beidzis Maskavas Ģeoloģiskās izpētes institūtu.
1936.-1956.gados strādājis PSRS ZA Ģeoloģijas institūtā.
1951.gadā saņēmis Staļina prēmiju.
No 1953.gada KP biedrs.
Kopš 1956.gada PSRS ZA Rūdu atradņu ģeoloģijas, petrogrāfijas, mineraloģijas un ģeoķīmijas institūta direktors.
1970.gadā kļuvis par PSRS ZA akadēmiķi.
Pētījumi rūdu atradņu mineraloģijā un rūdu veidošanās procesu ģeoķīmijā.
Izveidojis mācību par dabiskajiem koloīdiem, izstrādājis minerālu tipomorfisma teorētiskos pamatus un minerālu kristālķīmisko sistemātiku.
Miris 1988.gada 26.aprīlī.
F.Čuhrova vārdā nosaukts minerāls čuhrovīts.
Saites.
Ģeoloģija un ģeologi.
Čudakovs, Aleksandrs (1921.-2001.g.)
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 07 Jūnijs 2025 17:14
- Autors Redaktors
Krieviski - Александр Евгеньевич Чудако́в.
Krievu fiziķis.
Radniecība. Tēvs - J.Čudakovs (1890.-1953.g.), krievu mašīnzinātnes un automobīļu tehnikas speciālists.
Dzīvesgājums. Dzimis 1921.gada 16.jūnijā.
1946.-1971.gados strādājis PSRS ZA Fizikas institūtā.
1947.gadā beidzis Maskavas universitāti.
Kopš 1966.gada PSRS ZA korespondētājloceklis.
No 1971.gada strādāja PSRS ZA Kodolpētniecības institūtā.
Zinātniskie darbi kosmiskā starojuma fizikā.
Kopā ar S.Vernovu u.c. atklājis un izpētījis Zemes ārējo radiācijas joslu, par ko 1960.gadā saņēmis Ļeņina prēmiju.
Miris 2001.gada 25.janvārī.
Saites.
Fizika un fiziķi.
