Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Brusilova pārrāvums (1916.g.)

Брусиловский прорыв.
Plašs Krievijas armijas kavalērijas uzbrukumu 1916.gada jūnijā Galīcijā, pārraujot frontes līniju un ieņemot plašu teritoriju vairāk nekā 40 km dziļumā. Vēsturē šis notikums iegājis kā Brusilova pārrāvums pēc Dienvidrietumu frontes komandiera ģenerāļa A.Brusilova vārda.

Politiskā un  militārā situācija pirms pārrāvuma. 1916.gadā karš ar pilnu spēku plosījās jau 2 gadus, un nekāds gals nebija redzams. Antantes valstis saprata, ka tikai labi izplānota kopīga un efektīva rīcība var izmainīt kara gaitu viņām par labu. Tādēļ Šentiņjas konferencē 1916.gada martā sabiedrotie vienojās par trieciena uzsākšanu visiem spēkiem, vienā laikā un visās frontēs. Tika nolemts, ka no 15.jūnija līdz 1.jūlijam visas Antantes valstu armijas dosies uzbrukumā. Jādodas uzbrukumā bija ne tikai frančiem un krieviem Eiropā, bet arī Saloniku frontē Balkānos un pat Mezopotāmijā, Palestīnā un visur, kur vien notika kaujas. Tāds uzbrukums ļautu sasaistīt jau tā ne visai lielās Vācijas rezerves un uzvaroši pabeigt karu jau šajā gadā.
Krievu spēkiem šai plānā bija galvenā loma, jo viņiem ap 15.jūniju bija pirmajiem jāuzsāk šis uzbrukums. Pēc tam, kad vācīeši būtu iestiguši kaujās pret krieviem Austreņu frontē, dotos uzbrukumā arī franču un angļu armijas rieteņos.
Tomēr arī Trejsavienība nesēdēja rokas klēpī salikusi, bet gan 1916.gadā uzbruka frančiem pie Verdenas un austrieši uzbruka itāļiem Dienvidtirolē. Milzu kauja pie Verdenas un itāļu sagrāve pie Prentīnas lika mainīt gaidāmā uzbrukuma termiņus.

Krievu gatavošanās uzbrukumam. Krievu ģenerālštābs aprīlī astiprināja uzbrukuma plānu. Galvenais trieciens bija jāveic Rieteņu (komandieris ģenerālis Everts) un Ziemeļrieteņu (komandieris ģenerālis Kuropatkins, tas, kas zaudēja karā ar japāņiem) frontu spēkiem, bet māņu trieciens bija jāveic Dienvidrieteņu frontes (komandieris ģenerālis Brusilovs) spēkiem.
Tāds rīcības plāns bija tādēļ, ka pirmajām divām minētajāmm frontēm bija gandrīz divkāršs karavīru pārsvars pār vāciešiem: 1 200 000 kareivju krieviem un 620 000 kareivju vāciešiem. Tādejādi abām armijām nosūtīja labākos spēkus, arī smago artilēriju, kas jau nedaudz bija parādījusies krievu armijā.
Ģenerāļa Brusilova rīcībā bija 512 000 kareivju pret 441 000 austroungāru. 
Galu galā vienojās, ka Brusilovs sāks uzbrukumu 22.maijā, bet Everts - 1.jūnijā.

Krievu armija pārgāja uzbrukumā 1915.gada maija beigās (pēc vecā stila), taču ne visas Austreņu frontes garumā, bet tikai DR. 

Lai gan uzbrukums bija sekmīgs, tomēr izšķirošu sakāvi Austroungārijai nodarīt neizdevās.

Saites.
I Pasaules karš (1914.-1918.g.).