Botsvāna
- Detaļas
- Publicēts 20 Decembris 2022
- Skatīts: 206
Republic of Botswana.
Valsts Dienvidāfrikā.
Valsts iekārta. Republika, tagadējā konstitūcija pieņemta 1966.gada septembrī. Valsts un valdības galva - prezidents. Likumdošanas vara ir prezidentam un vienpalātas parlamentam - Nacionālajai sapulcei (37 deputāti). Izpildvara - prezidentam un valdībai - Ministru kabinetam. Konsultatīvais orgāns - Virsaišu palāta (15 locekļi).
Ģeogrāfija. Robežojas ar Namībiju, Zambiju, Zimbabvi, DĀR.
Lielākajā daļā Kalaharas ieplaka, ko ieskauj plato. Reljefs līdzens, austreņos - paugurains. Vidējais augstums 800-1000 m vjl., ZR - Codilo kalns (1300 m).
Iedzīvotāji. 99% iedzīvotāju ir afrikāņi, galvenokārt bantu tautas: cvani - 4/5 iedzīvotāju, veido 8 lielas ciltis; šoni, pedi u.c. Kalahari - ap 30 000 bušmeņi. dzīvo arī ap 4000 eiropiešu, 4000 metisu.
Reliģija - 2/3 iedzīvotāju saglabājuši vietējos ticējumus, pārējie - kristieši.
Vēsture. Senākie iedzīvotāji - bušmeņi. No Transvālas ieceļojušie cvani tos piespieda pārcelties uz Kalahari tuksnesi.
Botsvānas vēstures posms līdz XIX gs. maz pētīts.
XIX gs. ieradās eiropieši. 1820.gadā tika nodibināta pirmā kristīgo misija.
XIX gs. 2.pusē cvanu zemes sagrāba būri.
1885.gadā Lielbritānijas valdība pasludināja Botsvānas teritoriju par savu protektoriātu Bečuanalendu. Tajā vēl saglabājās ģints iekārta, ģints vecākie bija pakļauti britu koloniālajai administrācijai.
1910.gadā, kad tika nodibināta Dienvidāfrikas Savienība (no 1961.gada DĀR), Bečuanalenda kļuva par šīs britu domīnijas ekonomisko piedēkli. Cvani pretojās kolonizatoriem, it īpaši XX gs. 20. un 30.gados.
II Pasaules kara laikā Lielbritānijas valdība savā armijā mobilizēja apmēram 10 000 cvanu.
1960.gadā dibināta pirmā politiskā partija - Bečuanalendas Tautas partija, no 1966.gada Botsvānas Tautas partija.
1962.gadā bamangvatu ģints vecākais Seretse Khama nodibināja Bečuanalendas Demokrātisko partiju, no 1966.gada Botsvānas Demokrātiskā partija. Abas minētās partijas prasīja nacionālo neatkarību.
1965.gadā Bečuanalenda ieguva iekšēju pašpārvaldi.
1966.gada 30.septembrī Bečuanalendu proklomēja par neatkarīgu Botsvānas republiku. Par pirmo valsts prezidentu kļuva Seretse Khama. Botsvānas valdība nosodīja aparteīda politiku.
No 1966.gada Botsvāna ir ANO locekle, no 1966.gada ĀVO locekle. ietilpst Sadraudzībā, Dienvidāfrikas muitas savienībā (DĀR, Botsvāna, Lesota, Svazija).
Klimats. Subtropu, ziemeļos - tropiskais klimats.
Vidējā temperatūra janvārī 21-27oC, jūlijā ap 16oC.
Nokrišņi 500-700 mm/gadā, DR - mazāk par 250 mm/gadā.
Daba. Savanna, sarkanbrūnās augsnes, centrālajā daļā un DR tuksnešaina savanna un pustuksnesis.
Dzīvnieki: antilopes, zebras, lauvas, leopardi, hiēnas, šakāļi; daudz ķirzaku un čūsku.
Hidroloģija. Upes: austreņos - Limpopo un tās pietekas, ZR - pārpurvotā Okavangas delta.
