Brūnaļģes
Phaeophyta.
Daudzšūnu aļģes, zemāko augu nodalījums, kuru hromatoforos brūns pigments - fukoksantīns maskē pārējos pigmentus (hlorofilu a un c, ksantofīlus, beta-karotīnu) un piešķir tām olīvzaļu līdz tumšbrūnu nokrāsu.
240 ģintis, 1500 sugas. Brūnaļģes aug jūrās (tikai 3 ģintis saldūdeņos). Latvijā 14 sugas, no tām 2 sugas - Lithoderma fluviatile un Pleurocladia lacustris dzīvo saldūdeņos. Liela daļa brūnaļģu auksto jūru bentosā veido plašas audzes. Baltijas jūrā to visvairāk ir 2-8 m dziļumā.
Brūnaļģes iedala (pastāv arī citāds iedalījums klasēs):
- izogenerātu klase;
- heterogenerātu klase;
- ciklosporu klase.
Pēc formas un lieluma brūnaļģes ir ļoti daudzveidīgas - no sīkām, nelielām šūnu virknītēm līdz 60 m gariem gandrīz kokveida lapoņiem. Pie substrāta (akmeņi, citas aļģes) piestiprinās ar rizoīdiem. Augstāk attīstītām brūnaļģēm veidojas vadaudu elementi. Šūnapvakos celuloze un specifiskas vielas - algīns un fukoidīns.
Šūnā 1 liels kodols. Ap to veidojas sīki pūslīši - vakuolas, kas pilsdītas ar fukozānu (tanīnam līdzīga viela). Hromatofori sīki, diskveidīgi. Dažām sugām ir pirenoīdi. Rezerves vielas: mannīts, laminarīts, retumis eļļas. Vairojas galvenokārt bezdzimumiski ar zoosporām un dzimumiski (izogāmija, heterogāmija, oogāmija), retumis veģetatīvi. Vairošanās orgāni ir vienkameras vai daudzkameru sporangiji, kuros attīstās gamētas vai sporas. Augstāk attīstītām brūnaļģēm (laminārijām u.c.) notiek regulāra paaudžu maiņa. Ciklosporu klases brūnaļģes gametofīts attīstās uz sporofīta. Primitīvāko brūnaļģu attīstības ciklā sporofīts vai gametofīts var nebūt vai parādīties reizi vairākās paaudzēs.
No brūnaļģēm iegūst jodu, algīnskābi un tās sāļus. Daudzas sugas izmanto lopbarībai, lauku mēslošanai kāarī medicīnā un uzturam (laminārijas, alārijas).
Saites.
Aļģes.
