Ērgļi, ērgļu ģintis
Trīs vanagu ģinšu - Aquila, Haliaeetus, Circaetus putni.
Vanagu dzimtas 3 ģinšu putni.
Aguila ģintī 9 sugas, Latvijā 3 - mazais, vidējais un klinšu ērglis.
Haliaeetus ģintī 8 sugas, Latvijā tikai jūras ērglis.
Circaetus ģintī 4 sugas, Latvijā tikai čūsku ērglis.
Raksturojums. Ērgļu masa 1,5-6,5 kg, spārna garums 44-73 cm, spārnu plētums līdz 2 m.
Ēd sauszemes mugurkaulniekus.
Ligzdo kokos, izņemot stepju ērgļus, kas parasti ligzdo uz zemes vai klintīm.
Himalajos ērgļi lido līdz 7000 m augstumam.
Ērgļi visā to areālā kļuvuši reti. Pirmatnējo mežu izzušana un tūrisma attīstība traucē ligzdošanu, pesticīdu lietošana iznīcina ērgļu barošanās objektus (grauzējus, vardes) un traucē vairošanos, turklāt ilgus gadus ērgļi medīti kā kaitīgi putni.
Latvijā ērgļi ir uz izzušanas robežas ir klinšu ērgļi, jūras ērgļi un čūsku ērgļi. XX gs. 60.-80.gados perēja tikai daži pāri, tie visi ir valsts aizsardzībā.
Vēsture. Parasti plēsīgā putna – ērgļa vai vanaga atveidi sastopami jau Seno Austrumu civilizāciju mitoloģijā kā dievu un valdnieku atribūti, kas simbolizējuši to varu virs zemes.
Kristīgajā ikonogrāfijā kā ērgli attēlo vienu no evaņģēlistiem. Pazīstami attēli, kuros Kristus redzams starp četriem evaņģēlistiem, kas attēloti kā eņģelis, ērglis, lauva un teļš.
Baltplecu jūras ērgļi. Teju karaliskā izskata baltplecu jūras ērgļi ir lielākie un smagākie ērgļu dzimtas pārstāvji pasaulē. Visbiežāk tos var sastapt Kamčatkas pussalā, kur putni arī vairojas. Katru ziemu šie bezbailīgie lidoņi migrē uz Japānu un pat tālāk, taču ir arī daļa putnu, kuri nemigrē, bet tikai pārvietojas uz tuvāko teritoriju ar atklātiem ūdeņiem.
Piekļuve ūdenstilpnēm nodrošina jūras ērgļus ar pārtiku – zivīm, it īpaši lašiem. Plēsoņas medī lidojumā, izmantojot savu binokulāro redzi, lai precīzi noteiktu maltītes atrašanās vietu. Tad viņi kā bultas šaujas lejup, ienirst ūdenī un saķer laupījumu. Japānā putniem patīk mieloties arī ar dažādām jūras delikatesēm – krabjiem, kalmāriem un mencām.
Šīs sugas pārstāvji ir drosmīgi, un, tāpat kā citi ērgļi, zog pārtiku no pārējiem putniem. Medījuma atņemšanu citiem sauc par “kleptoparazītismu,” un ar to nereti nodarbojas tieši ērgļi.
Čūsku ērglis. Circaetus gallicus. Vienīgais šīs ģints ērglis Latvijā. Latvijā sastopams ļoti reti, mitros mežos atklātām vietām bagātos apvidos.
Jūras ērglis. Haliaeetus albicilla L. Angliski - White-tailed eagle. Lielākais Eiropas ērglis. Vienīgais šīs ģints ērglis Latvijā. Lielākais vietējais plēsīgais putns. Latvijā sastopams ļoti reti - jauktos mežos ūdens tuvumā.
Salīdzinot ar izmēros tuvo klinšu ērgli, tam ir ļoti plati spārni un samērā īsa, ķīļveida aste, kas pieaugušajiem īpatņiem ir balta.
Kolkasragā. Sastopams cauru gadu. Nereti medī turpat raga apkārtnē.
Klinšu ērglis. Aquila chrysaetos L. Angliski - Golden eagle. Sastopams arī Latvijā, bet ļoti reti, jo tam nav piemērotu ligzdošanas vietu - sūnu purvos. Tomēr tieši tam ir vislielākā ligzda no Latvijā sastopamajiem putniem. Tā dabiskās ligzdošanas vietas ir uz klinšu korēm, klinšu plaisās, pārsvarā nomaļās vietās - purvos uz saliņām, augstos kokos. Latvijā ligzdo ne vairāk kā 10 pāri šo putnu. To ligzdas ir lielas, sakrautas bagātīgi no zariem, oderēta ar zāli, pūkām un spalvām. Veca ligzda var būt par 2 m plata un 1 m augsta. Katru reizi pirms lietošanas ērgļi ligzdu pielabo un vēl palielina.Sastopams arī Latvijā, bet ļoti reti, jo tam nav piemērotu ligzdošanas vietu. Tomēr tieši tam ir vislielākā ligzda no Latvijā sastopamajiem putniem. Tā dabiskās ligzdošanas vietas ir uz klinšu korēm, klinšu plaisās, pārsvarā nomaļās vietās - purvos uz saliņām, augstos kokos. Latvijā ligzdo ne vairāk kā 10 pāri šo putnu. To ligzdas ir lielas, sakrautas bagātīgi no zariem, oderēta ar zāli, pūkām un spalvām. Veca ligzda var būt par 2 m plata un 1 m augsta. Katru reizi pirms lietošanas ērgļi ligzdu pielabo un vēl palielina.
Kolkasragā. Ieraugāms ceļošanas laikā, bieži arī ziemā. Galvenokārt jaunie putni. No jūras ērgļa atšķirams pēc šaurākiem spārniem un samērā garrās astes.
Mazie ērgļi. Aguila pomarina. Viena no 3 Latvijas ērgļu sugām. Latvijā ligzdo turpat 1/5 daļa pasaules populācijas un gandrīz 1/2 no visiem Eiropas mazajiem ērgļiem. Tiem piemērota ir Latvijas ainavas struktūra ar nelielejiem mežu puduriem un zālājiem, kas dod labu iespēju ligzdošanai un barības iegūšanai. Sastopams samērā bieži - jauktos mežos, pļavām bagātos apvidos. Ap 200 pāru.
Vidēja auguma plēsējputns, kura spārnu pletums sasniedz ap 1,5 m. tam ir gari, plati spārni ar stūrainiem galiem un brūns spalvu tērps. Spēcīgās kājas apspalvotas līdz pat pirkstiem.
Ligzdomežos, barību iegūst lauksaimniecības zemēs.2019.gadā mazo ērgļu populāciju Latvijā rēķināja kā 3700-4000 pāru. Visvairāk Latvijā mazie ērgļi ligzdo Kurzemes dienvidu daļā un Vidzemes D. Kujas dabas parkā pie Madonas savulaik reģistrēts pasaulē lielākais šo putnu ligzdošanas blīvums - 33pāri uz 100 kvkm.
2017.-2021.g. Latvijā darbosies projekts par mazo ērgļu aizsardzības nodrošināšanu. Mazo ērgli Eiropā apdraud barošanās un ligzdošanas biotopu zaudēšana - mitrzemju, nosusināšana, lauksaimniecības intensificēšana, intensīva pieaugušo mežu ciršana, kā arī putnu šaušana caurceļošanas vietās.
Mazajam ērglim nav piemēroti jauni meži, jo jauni koki nav pietiekami stabili, lai noturētu ligzdu. Tāpēc ir svarīgi saglabāt ligzdošanai piemērotas vecas mežaudzes.
mazaiserglis.lv
Stepju ērgļi. Aquila rapax. Dzīvo stepēs un pustuksnešos Āzijā un Āfrikā. Vienīgi no ērgļiem, kas neligzdo kokos, bet gan uz zemes vai klintīm.
Vidējie ērgļi. Aquila clanga. Viena no 3 Latvijas ērgļu sugām. Sastopams reti, jauktos mežos ūdens tuvumā. Ap 10 pāru.
Zivjērglis. Latvijā tos sāka vērot caur vebkameru.
Saites.
Vanagu dzimta.
