Faijūma, Faijūmas oāze
El Faiyum.
Oāze un muhafaza Ēģiptē, Lībijas tuksneša ZA, kas pārsteidz ar neparastiem dabas skatiem - ūdenskritumi, ezeri, kāpas; apvidū ir 95% tuksneša.
Atrašanās vieta. 90 km uz dienvidiem no Kairas, Lībijas tuksneša ZA, Jusufa kanāla lejteces rajonā (saņem Nīlas ūdeni), pie iesāļā Karunas ezera (233 kvkm, tektoniskā ieplakā 45 m zjl.).
Platība - ap 1800 kvkm.
Iedzīvotāji - 941 000 (1966.g.).
Centrs - Faijūma.
Vēsture. 1911.gadā Faijūmas oāzē pirmo reizi tika uzietas parapitēka atliekas.
Liekas, tieši Faijūmas oāzē 1965.gadā atrastas pirmās eģiptiopitēka atliekas.
Faijūmas nomales jau vēlīnā paleolītā ap 8000 apdzīvoja mednieki un vācēji.
Faraonu laikā šī purvainā reģiona raksturīga iezīme bija plašas niedru un papirusu audzes. Tomēr oāzes lauksaimniecisko potenciālu pirmo reizi izmantot sāka tikai XII dinastijas faraoni. Amenemheta II laikā (ap 1830.g.pmē.) tika realizēts grandiozs irigācijas projekts, izveidojot sistēmu, kas ļāva apstrādāt Faijūmas zemi. Mitfaresā, netālu no Medīnatalfaijūmas šis faraons nodibināja Faijūmas galvenajai dievībai - Sebekam, veltītu svētnīcu.
Irigācijas projektu pabeidza tikai Amenemhets III. Arī Amenemhets III uzcēla vairākas svētnīcas un galu galā izrādījās tik cieši saistīts ar šo reģionu, ka viņu tur vēlāk sāka godināt kā vietējo dievību.
Reģions izpelnījās ievērību tikai ptolemaju laikā, kad Ptolemajs II, likdams nosusināt lielas teritorijas, būtiski palielināja lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības. Senā galvaspilsēta Šedeta tika pārdēvēta par Krokodilopoli. Plaši izvērstā iedzīvotāju nometināšanas politika palīdzēja izveidot daudzus jaunus ciemus.
Ģeogrāfija. Visai lielu izmēru, virzienā no austreņiem uz rieteņiem tā sasniedz 65 km garumu. Termins "oāze" nav gluži pareizs, pie tam Faijūmu ar Nīlas ieleju saista Jusufa kanāls (Bahr Jusuph). Jusufa kanāls sākas Deirutā, Vidusēģiptē, 300 km līkumo paralēli lielajai upei un visbeidzot ietek Karunas ezerā (Birket al Karuni). Mūsdienās ezers atrodas 45 m zem jūras līmeņa, kopš antīkās senatnes tā platība ir būtiski samazinājusies ūdens iztvaikošanas un aizsērēšanas dēļ.
Kārūna ezers (platība 233 kvkm) Faijūmas oāzē.
Audzē kokvilnu, graudaugus, dārzeņus, tabaku, augļu kokus, vīnkokus, dateļpalmas.
Aplūkojamie objekti.
Amenemheta III kapene. Saukta par Labirintu. Faraons cēla sev apbedīšanai piramīdu Dašūrā - Melno piramīdu, tomēr kaut kādu iemeslu dēl tā viņam neesot iepatikusies un viņš cēlis citu - pie Faijūmas oāzes. To uzgāja Flinders Pitrijs 1889.gadā, bet tā bija jau izlaupīta. Kapenē bija divi uzlauzti un tukši sarkofāgi. Vēl uzgāja alabastra trauku uz kura bija faraona vārds - pēc šī atraduma noteica kapeņu piederību.
Atradumi.
Faijūmas portreti. Ptolemaju periodā tapuši enkaustiski gleznojumi, seno ēģiptiešu pēcnāves portreti.
Faijūmas pērtiķi. Pirmo reizi uzieti Faijūmā 1911.gadā uzieti parapitēki - propliopitēki un citi pirms 40-25 milj. gadu kokos dzīvojušie senie primāti.
Saites.
Senēģiptiešu kultūras centri.
Ēģipte.
Lībijas tuksnesis.
