Korāns, mistiskais
- Detaļas
- Skatīts: 1705
Saskaņā ar islāma dogmu Korāns neesot radīts, bet pastāvējis mūžīgi. Tā debesu oriģināls glabājoties zem Allāha troņa.
Cilvēkiem Korāns nodots ar erceņģeļa Džabraīla starpniecību, un ticis nodots pravietim Muhamedam pa daļām "atklāsmju" veidā.
Interesanti, ka Korāna tekstu un islāma mācības rašanās vispār notikusi uz tipiski šamaniskiem pamatiem. 40 gadu vecumā Muhameds, klaiņodams pa Jasribas (tagad Medīnas) apkārtni, bieži iegājis arī alās (vai vienā?). Reiz šādā alā viņš pārdzīvojis pārdabisku atklāsmi. Tās laikā viņš tikās ar kādu būtni no Garu pasaules, ko vēlāk nodēvēja par erceņģeli Džabraīlu (Gabriēlu). Interesanti, ka pirms būtnes ierašanās vienmēr atskanējusi mazu zvārgulīšu šķindoņai līdzīga skaņa.
Pateicoties šai pārdabiskajai būtnei Muhameds saņēma Korāna tekstu. Šāda veida tekstu/grāmatu saņemšana islāma pirmsākumu padara līdzīgu šamaņu praksei un pat citplanētiešu Nolaupīšanām. Tāpat jāatceras, ka arī vairāku citu reliģiju dibinātāji saņēmuši svētos rakstus visai līdzīgā veidā – Džozefs Smits, Mani, Mozus. Interesanti, ka musulmaņi tic, ka Korāns ir „pilnīgs noraksts no tās mūžības tāfeles, kas tiek glabāta Debesīs.”
Piesaucot Korānu, musulmaņi dod zvērestus un solījumus. Pret Korāna izteicienu izrakstiem un tā atsevišķiem eksemplāriem ticīgie izturas kā pret talismaniem, kam piemītot brīnumdarītājs spēks.
Korāns par predestināciju. Kopumā Korāns uzstājas par iepriekšnolemtību, proti, visas cilvēku vēlēšanās un viņu darbību jau iepriekš noteicis Allāhs. Būtībā islāma kodols ir fatālisms. Korāns attēlo cilvēku par bezgribas būtni: "Cilvēki var gribēt tikai to, ko grib Dievs" (81., 29.) un viņiem "nav brīvas izvēles" (28., 68.). Tātad Korānā tiek noliegta cilvēka gribas brīvība, personības pastāvība un līdz ar to arī cilvēku un tautu vēstures veidošana - tiek noliegta visu materiālo un garīgo vērtību radītāju loma.
Mazliet Korāna citās vietās tomēr sacīts, ka cilvēki var rīkoties arī citādi, nekā to māca Allāhs, tomēr tas pausts draudu veidā: rīkojieties vien pēc sava prāta, gan saņemsiet sodu - Allāhs jūs nesaudzēs.
Pēcnāves dzīve Korānā. Lai ka cilvēks necenstos, nekā laba viņš nepanāks, jo "dzīve šai pasaulē ir mānīgs iepriecinājums, kārdinājums, zūdīga rota, godkāre..." (57., 19.). "Un tam, kas grib sēt šai dzīvei... nebūs vairs nekādas daļas nākamajā" (42., 19.). Tādejādi kopējs Korāna aicinājums ir tāds - paciešot visvisādas likstas un varmācības, vērst savus nodomus uz Dzīvi pēc nāves.
Daži Korāna interpretētāji norāda pat uz "medicīniskām" un citām "praktiskām" īpašībām, kas it kā piemītot tai vai citai korāna teksta vietai. Tā XII-XIII gs. Vidusāzijas interpretējumā par 102.nodaļu (sūru) teikts: "Ja, uzrakstot šo nodaļu, trīs dienas dzer [ūdeni, kurā izmērcēts un izšķīdināts papīrs ar šo tekstu - Aliens.lv], tad kuņģis divreiz [dienā] atbrīvosies."
Muhameda Sadika Fergani teoloģiskajā darbā "Dievbijīgo dārzi," kur izklāstīti Korāna lasīšanas noteikumi (norakstu datē ar 1636.-1637.g.), sīki norādīts, kāds pants jālasa, "lai padzītu blusas un mušas," kāds, "lai savaldītu četrkājainos [dzīvniekus] un vīrs savaldītu sievas" u.tml.
Korāns un tā interpretējums (tafsirs) ietilpst galveno priekšmetu skaitā Turcijas, Pakistānas, Irānas un dažu citu valstu reliģiskajās skolās.
Saites.
Korāns.
