Aliens

Lāokona grupa

Marmora statuju grupa, kas attēlo epizodi no Trojas kara laika notikumiem un ir viens no slavenākajiem helēnisma laika Rodas mākslas pieminekļiem.

Vēsture. Skulptūru grupu no marmora darinājuši tēlnieki Agēsandrs, Polidors un Atēnodors ap 25.g.pmē. 19.gs. uzskatīja, ka tā radīta ap 150.g.pmē., jo Vinkelmanis bija noteicis to no Aleksandra Lielā perioda. Pašreiz skulptūru grupa „Lāokons” atrodas Romā Vatikāna kolekcijā.

Apraksts. Skulpturālās grupas sižets ir ņemts no teikas par Trojas kara notikumiem - statujas attēlo tēvu ar diviem dēliem, kam dievības uzsūtījušas žņaudzējčūskas.
Teika vēsta, ka Trojas Lāokons bija sadusmojis dievus ar savu nepaklausību. Viņš pretēji dievu lēmumam iznīcināt Troju gribēja to glābt un aicināja trojiešus neļaut ievest pilsētā koka zirgu, kur bija paslēpušies lielākie ahajiešu varoņi. Dievi par šādu patriotisma izpausmi sodījuši Lāokonu, uzsūtot čūskas, kas apvijušās ap viņu. Tās nožņaugušas Lāokonu un arī viņa dēlus, kas bija atsteigušies palīgā.
Skulptūru grupas „Lāokons” pamatideja - nolemtība bojāejai. Visai skulptūru grupas kompozīcijai cauri strāvo bezcerīgs izmisums un nāves bailes. Skulpturālā grupa atspoguļo sava laikmeta vispārējo noskaņojumu. Tajā laikā helēnisma pasaule pārdzīvoja sabiedrisko attiecību krīzi. Skulpturālās grupas tēlos, kur attēlots kā cietsirdīgais liktenis liek iet bojā Lāokoonam un viņa dēliem, bija it kā iedzīvinātas tās bezizejas un traģikas izjūtas, kas valdīja sabiedrībā.
Romas laika mākslas vērtētāji, piemēram, Plīnijs darbu „Lāokons" uzskatīja par augstāko sasniegumu tēlniecībā, jo no viena marmora bluķa bija radīti tik sarežģītos rakursos tverti un dziļa dramatisma piesātināti tēli. Mūsdienu mākslas zinātnieki savos vērtējumos gan ir pieticīgāki, atzīstot, ka izpildījuma ziņā tas ir virtuozs darbs, taču tam piemīt pārspīlēts patētisms, trūkst patiesa, dziļāka jūtu spēka. 

Saites.
Trojas karš.
Rodas sala.
Sengrieķu māksla.