Čukurenku, Aleksandrs (1903.-1977.g.)
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 15 Jūnijs 2025 22:49
- Autors Redaktors
Alexandru Ciucurencu.
Rumāņu gleznojums.
Dzīvesgājums. Dzimis 1903.gada 27.septembrī.
1921.-1928.gados mācījies Bukarestes MA pie K.Resu.
1931.-1932.gados mācījies Parīzē pie A.Lota.
No 1948.gada Bukarestes Mākslas akadēmijas profesors.
Gleznojis vēsturiska žanra kompozīcijas - "Ana Ipatesku" (1949.g.), "1918.gads" (1960.g.), industriālas ainavas, klusās dabas un portretus.
Miris 1977.gada 27.decembrī.
Saites.
Rumāņu māksla.
Čukovskis, Nikolajs (1904.-1965.g.)
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 15 Jūnijs 2025 17:47
- Autors Redaktors
Krievu rakstnieks.
Radniecība. Tēvs - K.Čukovskis.
Dzīvesgājums. Dzimis 1904.gada 2.jūnijā.
1922.gadā sācis publicēties.
Sarakstījis biogrāfiskus darbus par jūrasbraucējiem Dž.Kuku, Ž.F.Laperūzu, I.Krūzenšternu, V.Beringu - "Fregašu komandieri" (1941.g., latviski 1977.g.), "Berings" (1961.g., latviski 1970.g.); darbus par Krievijas Pilsoņu karu - "Slava" (1935.g.), "Jaroslavļa" (1938.g.); par II Pasaules karu - "Jūras mednieks" (1945.g., latviski 1947.g.).
Nozīmīgākais romāns - "Baltijas debesis" (1954.g., latviski 1960.g.) par krievpadomju lidotājiem II Pasaules kara laikā.
Miris 1965.gada 4.novembrī.
Saites.
Krievu literatūra.
Čukču valoda
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 15 Jūnijs 2025 10:58
- Autors Redaktors
Luoravetlanu valoda.
Čukču-kamčatkiešu valodu saimes valoda, kurā runā čukči.
Krievijā runā ap 10 900 cilvēku (1979.g.) Čukču AA, Korjaku AA, Jakūtijā.
5 dialektu drupas. Literārās valodas pamatā Uelenas dialekts. Polisintētiska valoda. 1931.-1936.gadu rakstības pamatā latīņu, bet kopš 1936.gada - kirilicas alfabēts.
Saites.
Čukču-kamčatkiešu valodu saime.
Čukovskis, Kornejs (1882.-1969.g.)
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 15 Jūnijs 2025 11:13
- Autors Redaktors
Krieviski - Корне́й Ива́нович Чуко́вский. Īstā vārdā Nikolajs Korņeičukovs.
Krievu rakstnieks un literatūras zinātnieks.
Radniecība. Dēls - N.Čukovskis.
Dzīvesgājums. Dzimis 1882.gada 31.martā.
1901.gadā sācis publicēties.
Rakstījis literatūrkritiskus sacerējumus par krievu literatūru - krājums "No Čehova līdz mūsdienām" (1908.g.), "Sejas un maskas" (1914.g.); literatūrvēsturiskus memuārus - "Laikabiedri" (1962., 1967.g.), "Par Čehovu" (1967.g.).
Pētījis N.Ņekrasova daiļradi - monogrāfija "Ņekrasova meistarība" (1952., 1962.g., Ļeņina prēmija 1962.g.).
1957.gadā kļuvis par filoloģijas zinātņu doktoru.
Populāras ir K.Čukovska pasakas dzejā bērniem: "Mazgāmutis" (1923.g., latviski 1926., 1941.g.), "Muša Cakatuša" (1924., latviski 1941.g.), "Aikāsāp" (1929.g., latviski 1941.g.).
Bērnu psiholoģijas un valodas īpatnības analizētas grāmatā "No divi līdz pieci" (1928., 1970.g.).
Pētījumi par tulkošanas jautājumiem - "Lielā māksla" (1941....1968.g.).
Tulkojis angļu un amerikāņu rakstnieku darbus.
Latviski K.Čukovska darbi kopš 1926.gada.
1962.gadā kļuvis par Oksfordas universitātes goda doktoru.
Saites.
Krievu literatūra.
Literatūra un literatūras zinātne.
Čuikovs, Semjons (1902.-1980.g.)
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 14 Jūnijs 2025 22:27
- Autors Redaktors
Krieviski - Семён Афанасьевич Чуйков.
Krievu gleznotājs, darbojies Kirgīzijā.
Dzīvesgājums. Dzimis 1902.gada 30.oktobrī.
1930.gadā beidzis Augstāko mākslinieciski tehnisko institūtu.
1930.-1932.gados predagogs MA Maskavā.
1933.-1937. un 1941.-1943.gados Kirgīzijas PSR Mākslinieku savienības valdes priekšsēdētājs.
1947.-1948.gaos pedagogs Surikova institūtā.
1958.gadā kļuva par PSRS MA akadēmiķis.
1963.gadā viņam piešķirts Tautas mākslinieka goda nosaukums.
Gleznojis galvenokārt ainavas un sižetiskas kompozīcijas: Kirgīzijas un Indijas cilvēkiem un dabai veltīti cikli "Kirgīzijas kolhozu svīta" (1939.-1948.g., Staļina prēmija 1949.g.), "Pie mums Kirgīzijā" (1946.-1967.g., Staļina prēmija 1951.g.), "Mūsu brāļi" (1952.-1967.g.).
Miris 1980.gada 18.maijā.
Saites.
Kirgīzu māksla.
