Ēzeļi, ēzeļu apakšģints
- Detaļas
- Publicēts 25 Novembris 2016
- Autors Redaktors
Asinus.
Zirgu dzimtas (Equidae) zirgu ģints (Equus) apakšģints.
Vēsture. Eiropas alu mākslā uzieti zīmējumi un gravējumi, kuros redzami ēzeļi (Asinus ģints).
Domestificēti pirms V-VI g.tk.
Kā vēsta sengrieķu leģenda, ēzeļa kliedziens esot pamodinājis Vestu tad, kad to miegā gribējis piesmiet Priaps.
Audzē visās vietās, kur ir karsta, sausa vasara un īsa ziema - galvenokārt Āfrika, DR Āzijā un Amerikā.
Mazāks nekā zirgs: ķermeņa garums 2-2,2 m, masa ap 260 kg. Apmatojums pelēcīgs. Ausis garas. Kājas samērā īsas, tāpēc gaita lēnāka nekā citām zirgu ģints sugām.
Pieticīgs prasībās pēc ūdens un barības, izturīgs, to izmanto transportā nastu nešanai un jāšanai.
Savvaļā nelielā skaitā tikai Etiopijā un Somālijā, agrāk bijuši plaši izplatīti Āfrikas ziemeļos un ZA daļā krūmainos tuksnešos.
Tibetas savvaļas ēzelis. Lielākais ēzelis pasaulē - augstums skaustā sasniedz 1,40 m, ķermeņa garums - 2,10 m, astes garums - 50 cm, svars ir 250-440 kg.
Pašlaik pasaulē mīt ap 60-70 tūkstošiem šo dzīvnieku, 90% no tiem Ķīnā (laikam okupētajā Tibetā). Lielākā to daļa dzīvo Ķīnas armijas apsargātos rezervātos. Ar šiem ēzeļiem bijis slavens arī Rīgas zoodārzs, jo ilgu laiku tā bija vienīgā vieta ārpus Ķīnas, kur tie dzīvoja nebrīvē un radīja pēcnācējus.
Tibetas ēzeļi, pamanot tuvojamies cilvēku, pat ja tas būtu vairāk kā kilometru tālu, sāk griezties nelielā aplītī uz vietas. Apejot apli, tie apstājas, pavēro cilvēku, tad atkal turpina griezties. No cilvēka tie aizbēg tikai pēdējā mirklī.
Saites.
Zirgu ģints.
