Aņjana
Senās Ķīnas pilsēta.
Atrašanās vieta. Centrālajā Ķīnā, Henaņas provincē, Dzeltenās (Huanhe) upes ielejā.
Vēsture. Šaņas valsts galvaspilsēta. Daži vēsturnieki uzskata, ka tieši šai pilsētā bijis ķīniešu civilizācijas sākums.
Bronzas laikmeta pilsēta – esot bijusi pēdējā no Šaņu dinastijas pilsētām.
Atklāšana un izpēte. Izrakumi Aņjanā sākās 1922.gadā. Šeit tika uzietas Šanņ dinastijas kapenes. Tiem līdzās bija guldīti līdzgaitnieki un sievas – tātad uzietas liecības par cilvēku upurēšanu.
Pēdējais lielais atradums bija 1976.gadā uzietās bagātīgās Fu Hao kapenes.
Arhitektūra. Mūsdienās te ir maz ko redzēt. Tā ir maza jauka pilsētiņa ar Minu dinastijas laikā celtām sienām. Vecajos kvartālos ielas apstādītas ar lapu kokiem, to ēnās slēpjas baltas mājiņas. Ielas ved pie diviem lieliem baseiniem, kuros iedzīvotājiem patīk vakaros mazgāties.
Aplūkojamie objekti.
Viduslaiku budistu pagoda.
Bronzas laikmeta pilis. Tās atrodas ārpus pilsētas teritorijas. Pāris jūdzes jāiet gar kviešu laukiem līdz Sjaotuņas ciemam. Te tās atradās Dzeltenās upes līkumā.
Fu Hao kapenes. Arheologi tās atklāja un pētīja 1976.gadā. Fu Hao (ķīniski - Hao kundze). Viena no Šaņu imperatora Iņ U Dina 64 sievām. Tur uzgāja ap 6000 kauri gliemežvaku (toreizējā nauda), ap 1500 bronzas un nefrīta darinājumus, apmēram 200 kulta traukus, 16 dzīvi apglabātus vergus un simtiem ieroču - tie pasvītroja apglabātās karavadoņa statusu. Uzraksts uz zīlējamā kauliņa pavēstīja, ka Fu Hao vadījusi 13 000 vīru lielu armiju.
Vēl kādā sievietes apbedījumā pie Aņjanas uziets šķēpa bronzas uzgalis, tā, ka, iespējams, Fu Hao nav bijusi tāda vienīgā kareivīgā sieviete Ķīnā.
Atradumi.
Bruņurupuču bruņas ar uzrakstiem. Tādas bruņas 1899.gadā Pekinas aptiekā uzgāja ķīniešu zinātnieks Vans Jižuns, kad bija saslimis ar malāriju. Kopā ar savu draugu rakstnieku Lu Tejuņu (romāna „Lao Caņa ceļojums” autors) tie abi uz bruņām, kuras sauca par „pūķu kauliem” un gadsimtiem ilgi izmantoja ķīniešu tradicionālajā medicīnā, uzgāja hieroglifu uzrakstus, pie kam dažas no zīmēm bija visai mūsdienīgas. Draugi nolēma noskaidrot no kurienes nāk šīs bruņas un devās atkal uz aptieku. Aptiekārs paskaidroja, ka bruņas izraktas netālu no mazās Anaņas pilsētiņas Centrālajā Ķīnā.
Cik noprotams, tad tie ir tie paši Orākulu kauliņi ar rakstu zīmēm, kas kļuva par svarīgu informācijas avotu par ķīniešu senvēsturi. Tos, skaitā ap 100 000 uzgāja 1922.gadā pie Sjaotuņas ciema – tātad veselu bibliotēku jeb Šanu dinastijas arhīvu.
Bronzas bēru rotājumi. Uzieti Šanu dinastijas kapenēs.
Bronzas trauki. Skaisti, paredzēti upurēšanai un rituālu maltītēm. Tie izgatavoti pēc nuu jau zaudētas liešanas tehnoloģijas. Rotāti ar unikāliem rakstiem un eleganti pēc formas. Uz tiem ir uzraksti, kas stāsta par mantojumu, senču garu godināšanu. Uzraksts uz kāda: „Čai Ši – es pats tos taisīju, lai mani dēli un mazdēli to glabā un lieto gadu tūkstošiem.” (IX gs.pmē.)
