Aliens

Alžīrija

Valsts Ziemeļāfrikā.

Galvaspilsēta - Alžīra (arābiski - Džazāira - El Djazāir).

Vēsture. Arhantropu atlieku atradumi pie Ternifīnas. 
429.gadā pāri Gibraltāra jūras šaurumam pācēlās vandāļi ķēniņa Heizerika vadībā, un, izmantodami romiešu vājumu tai rajonā, sagrāba lielu daļu romiešu Ziemeļāfrikas ar centru Kartāgā, ko ieņēma 439.gadā. 442.gadā Teodosijs II (408.-450.g.) bija spiests noslēgt mieru ar Heizeriku, tā rezultātā Ziemeļāfrikas teritorijas (Tunisija un austreņu Alžīrija) nonāca vandāļu kontrolē.

Hairadīna Sarkanbārdas valdīšana. Izmantojot alžīriešu cīņu pret spāņu iekarotājiem, kopā ar savu brāli Arudžu sagrāba varu Alžīrijā. Pēc Arudža nāves 1518.gadā, cenšoties noturēt varu, Hairadīns vērsās pie otomaņu sultāna Selima I un atdeva Alžīru Otomaņu impērijas suzerenitātē. Apmaiņā pret to saņēma no sultāna pašā titulu un Alžīrijas beilerbeja ("beja virs bejiem") tirulu, no 1519.gada kļūdams par Alžīrijas vietvaldi.
No 1520.-1525.gadam veda sīvu cīņu par varu pār Alžīriju pret spāņiem, kabīlijas ciltīm un hafsīdiem.
1541.gadā pie Alžīras sakāva Kārļa I karaspēku.

Abdalkādira sacelšanās (1832.-1847.g.). Antikoloniāla sacelšanās pret franču kolonizatoriem Abdelkādira vadībā. Arābu un berberu ciltis sakāva franču karaspēku Orānas provincē 1834.gadā un piespieda franču administrāciju noslēgt miera līgumu ar Abdelkādiru 1837.gadā. Francija atzina viņa varu lielākajā daļā Rietumalžīrijas, kur sacelšanās dalībnieki nodibināja savu emirātu.
1843.gadā franči lauza līgumu un, izmantojot lielo feodāļu nodevību, sagrāba emirāta teritoriju. 1847.gadā sacelšanās tika galīgi apspiesta, Abdelkādirs krita franču gūstā.

1952.gadā franči iegāja Laguatā un iznīcināja 2/3 daļas iedzīvotāju, naktī to nodedzināja. 

Atbrīvošanās karš (1954.-1962.g.). 1954.gadā sekulārā Nacionālās atbrīvošanās fronte (NAF) sāka 8 gadu ilgo neatkarības karu pret franču koloniālismu.
1955.gada 20.augustā Filipevillā (mūsdienu Skikda), ko pārsvarā apdzīvoja franči, iebruka  NAF kaujinieki. Tie nogalināja 123 cilvēkus, ieskaitot bērnus, vecus cilvēkus un alžīriešu kolaborantus. Par atriebi franči ar aviācijas un artilērijas palīdzību bumboja alžīriešus - gāja bojā 3-5 tūkstoši alžīriešu.
1962.gadā karš beidzās ar alžīriešu uzvaru un franču padzīšanu.

Pēc kara. Alžīrijas pirmais prezidents bija Ben Bella, kas nodibināja militāru režīmu ar izteiktu sociālistisku orientāciju. „Brāļi-musulmaņi” un citas līdzīgas organizācijas tika vajātas. Islāma ulamai vairs nebija nekādas nozīmes.
Alžīrijā kustības Fath jaunradušās šūniņas pasludināja bruņotas cīņas likumību Palestīnas atbrīvošanas sakarā.

Prezidents Huārī Bumedjēns (1965.-1978.g.). 1965.gada jūnijā kāds H.Bumedjēns veica militāro apvērsumu, padzina prezidentu Ben Bellu, un pats kļuva par prezidentu. Arī viņš bija no sekulārās NAF („Nacionālā atbrīvošanās fronte”). Mazliet lojālāk izturējās pret ulamu un pat dažiem „brāļiem-musulmaņiem,” kuros redzēja aizsardzības līdzekli pret deģeneratīvo franču kultūru.

1982.gadā radikālais islāmists Mustafa Buijali, esot brāļu-musulmaņu ietekmē, nodibināja „Islāma bruņoto kustību.” Nākamo 5 gadu laikā organizācijas dalībnieki uzbruka varas iestādēm un armijas bāzēm.
1984.gadā prezidents Šadli Bendžedīds ieviesa jaunus islāma likumus, cenšoties noslāpēt islāma fundamentālisma vilni.
1988.gada oktobrī augstais bezdarba procents valstī provoceja demonstracijas, kas bija vērstas pret valdošo NAF partiju. Varas iestades protestus apspieda. Gāja bojā simtiem cilvēku. Valsts iedzīvotaji arvien vairak saka atbalstīt fundamentalos islāmistus.
1989.gadā Alžīrijas prezidents Šadli Bendžedīds iniciēja jaunas konstitūcijas pieņemšanu, kas aizliedza vienas partijas valdīšanu valstī. Ta paša gada martā NAF islamistu konkurenti organizēja „Islāma glābšanas fronti” (IGF), par ko tika pasludinats 10.martā Benbadisas mošejā Alžīrā.Velēšanas tika nozīmētas uz 1990.gada jūniju (pašvaldību) un 1991.gada decembri (valsts).

1989.gadā Francija dzīvojošie alžīriešu islamiskie imigranti nodibinaja „Francijas Islāma organizāciju padomi,” kas iestājas par musulmaņu tradīciju ievērošanu arī Francijā, galvenokārt hidžaba nēsāšanu sievietēm un meitenēm, kas apmeklēja koledžas un augstskolas.
1990.gada janvārī Alžīrijā norisinājās vietējas vēlēšanas kuru laika valdošā NAF cieta sakavi un 55% balsu savāca IGF, ko vadīja Abbasi Madani. Rezultātā daudzās pilsētās ieviesa šariata likumus.

Alžīrijas pilsoņu karš (1991.-2002.g.).1991.gada maijā Alžīrā notika pretvaldības demonstrācijas, tās apspieda militāristi. NAF pavēlēja par nekārtībām atbildīgos islāmistu līderus arestēt. Vienlaikus prezidents Šadli Bendžedīds par labās gribas zīmi no amata padzina nepopulāro premjeru. Šā paša gada novembrī no Afganistānas kara pārnākusī modžahedu grupa sodīja ar nāvi algotņu grupu Henmarē. Tomēr valdība uz decembri nozīmēja valsts vēlēšanu pirmo kārtu.

1992.gada 12.janvārī militāristi padzina no amata prezidentu Šadli Bendžadīdu. Pēc tam IGF svinēja uzvaru pirmaja vispārvalstisko vēlēšanu kārtā. Otrā kārta tika atcelta un paziņots par IGF izformēšanu. Nakamajā mēnesī „Islāma bruņotās grupas” (IBG) kaujinieki un citu kaujiniecisku grupu dalībnieki sāka partizāņu karu, kas ilga 5 gadus un prasīja 100 000 alžīriešu dzīvību.

1994.gadā gāja bojā 5 franču diplomāti Alžīrijā. Tad Francijas policija arestēja islama kaujiniekus. 24.decembrī 4 alžīriešu kaujinieki sagrāba franču lidmašīnu, tā protestējot pret Francijas atbalstu valdošajam režīmam Alžīrijā. Lidmašīnas ieņemšanas operācijā Marseļā visi 4 tika nogalināti.

1995.gadā Alžīrija atkal uzliesmoja pilsoņu karš. Vienlaicīgi valdošais sociālistiskais režīms veidoja tirgus ekonomiku. Rezultātā radās šķelšanās amatnieku, profesionāļu un pilsētas trūcīgo slāņu starpā. Galu gala tieši trūcīgo vidū islāmisti sev vervēja jaunus kaujiniekus.
1996.gadā franču cisterciešu mūku grupa nonāca ķīlnieku loma Alžīrijas pilsētā Tibehirīnā.
1997.gadā pilsoņu karš valstī plosījās arvien stiprāk. Islāma kaujinieki arvien vairāk zaudēja iedzīvotāju atbalstu, savukārt islāmisti to kompensēja ar masveida slepkavošanu. Tie sarīkoja asinspirtis Raisā, Messā un citās pilsētās. Reģionos tika veidotas „patriotiskās līgas.” Tagad apņēmīgu karu pret islāmistiem sāka bandīti, kas sevi dēvēja par „emīriem.” Sākot ar vasaru valdība veica apņēmīgu pretuzbrukumu, tā ka septembrī dzīvi palikušie dumpinieku vadoņi piekrita uguns pārtraukšanai.
Karš prasīja vairāk kā 150 000 cilvēku dzīvību un beidzās tikai 2002.gadā..

Abdelazīza Būteflīka valdīšana (1999.-2019.g.).1999.gadā militāristi atjaunoja demokrātisko iekārtu. Par valsts prezidentu kļuva Abdelazīzs Buteflika, kas bija mērenais sekulārists un Alžīrijas neatkarības kara dalībnieks. Nāca pie varas ar solījumu izbeigt asinaino pilsoņu karu, ko izraisīja militāristulēmums neatzīt islāmistu partijas uzvaru 1991.gada parlamenta vēlēšanās.
Septembrī tika noturēts referendums, lai iegūtu sabiedrības atbalstu jauna prezidenta „saskaņas politikai.”
2011.gada "arābu  pavasarī" tomēr noturējās pie varas palielinot algas un pabalstus, pārliecināja alžīriešus, ka nedrīkt ieslīgt asiņainā haosā.
2013.gadā pārdzīvoja insultu un bija piekalts ratiņkrēslam. Šo gadu laikā ļoti reti parādījās sabiedrībai, raisīdams jautājumu, kas visār vada valsti? Parasti viņu pārstāvēja parlamenta spīkeris Abdelkaders Bensalāhs.
Tautas dusmas izraisīja viņa lēmums 5.reizi kandidēt uz amatu. Pēc 20 valdīšanas gadiem 82 gadu vecumā 2019.gada 2.aprīļa vakarā paziņoja par atkāpšanos.
Savas valdīšanas laikā viņš nodrošināja relatīvu stabilitāti naftas bagātajā valstī, taču viņa režīms tika apsūdzēts korupcijā un pilsoņu brīvību apspiešanā.

Ģeogrāfija.
Regs. Akmeņu tuksnesis.

Aplūkojamie objekti.
      Dolmeņi.
      Alžīra.
      Tasilas freskas.
      Mauritānijas Cēzareja.

Biskra. Pilsēta Alžīrijas ZA, vilajeta centrs. Dibinājuši franči 1844.gadā kā militāru posteni.
Blīda. Blida. Pilsēta Alžīrijas ziemeļos, Atlasa pakājē, vilajas centrs. 160 900 iedz. (1977.g.). Dibināta XVI gs.

Rieteņu Erga plūstošās smiltis. "Lielās smiltis" - arābu val. Leģendāra vieta Alžīrijas rieteņos, smilšains tuksnesis 78 000 kvkm platībā un viena no skaistākajām Sahāras daļām. Erga ārējais izskats pastāvīgi mainās vēju ietekmē, barhāni sasniedz 120 m augstumu. Klejotāji uzskata Rieteņu ergu par visneviesmīlīgāko vietu uz Zemes un sacerējuši par to daudz briesmīgu leģendu. Visbiežāk tie stāsta par šausmīgiem kliedzieniem nakts melnumā un par noslēpumainiem pavadoņiem-spokiem, kas seko karavānām naktīs. Šeit bez pēdām pazudušas daudzas karavānas, aculiecinieki vēsta par stiprām smilšu vētrām, ks rada smilšu sienas 500 m garumā - tās pārvietojas ar ātrumu 50 km/st., kas ir ātrāk par jebkuru karavānu. Šeit pabijis franču rakstnieks Alberts Kamī un nosaucis šo briesmīgo vietu par "ideāla tuksneša bezdzīvīgo spožo skaistumu."  

Saites.
Arābi.