Aliens

Anomāli cilvēka pēdu nospiedumi

Dažādos avotos rodamas ziņas, ka daļa no uzietajiem cilvēku vai viņiem līdzīgu būtņu pēdu nospiedumiem nekādi neiederas priekšstatā par cilvēces evolucionāro vēsturi. Mūsu piestādītais saraksts nebūt nav pilnīgs. To esam izkārtojuši alfabētiskā secībā. Pašās beigās esam nedaudz uzrakstījuši par milžu pēdu nospiedumiem.

      Konskas cilvēku pēdu nospiedumi. Slovākija, > 55 000 000 g.
      Meistera nospiedums. ASV, Jūta. 505-590 miljoni gadu.

Tērnera taka.
Atrašanās vieta. ASV Teksasas pavalsts Glenrouzas pilsētas apkaimē, Paluksi upes krastā.
Atradums. 111 miljoni gadu atpakaļ Teksasas vietā bija okeāns un tā dūņainajos krastos ganījās dinozauri. Tie atstāja pēdu nospiedumus, kuri saglabājušies Glen-Rouzas apkaimē. Tie bija zināmi jau sen, taču īpašu interesi par tiem izrādīja XX gs. 30.gados.
1969.gadā Paluksi upes gultnē Stens Teilors atklāja īsu pēdu celiņu, kas līdzinājās cilvēka pēdām. Sākumā Teilors uzgāja divas cilvēkveidīgas pēdas upmalas seklumā. Tās beidzās tieši pirms cieta kaļķa sanesuma 80 cm augstumā. Viņš sāka norakt šīs sanesas cerībā, ka zem tām pēdas var turpināties. Ar racējtehnikas palīdzību no 1969.–1972.gadam viņš novāca sanesu tonnas un tika skaidrs, ka pēdas zem tā patiesi turpinās. Faktiski tas pierādīja pēdu īstumu. Tādējādi Teilors atraka vēl 8 pamīšus labās un kreisās kājas nospiedumus. Vēlākā ekskavācija atklāja vēl nospiedumus: nu kopā to bija 14. Tiešā tuvumā uzgāja arī 134 tā paša ģeoloģiskā vecuma dinozauru pēdas.
Tur strādājošais ģeoloģijas doktors Sesils Dogertijs daudzkārt aicinājis uz turieni zinātniekus, bet tie visi atteikušies ar argumentāciju, ka 140 miljonu gadu atpakaļ cilvēku vēl nebija un tātad pēdu nospiedumi ir viltoti.
Aptuvenais vecums. 140 miljoni gadu.
Kritiķu argumenti. Tās ir izskalotas trijpirkstu dinozaura pēdas – trijpirkstu dinozauram skrienot pa mīksto krastu, visdziļāk smiltīs nospiežas vidējais pirksts, seklēk abi pārējie. Pēc tam ūdens pilnībā izskalo seklos nospiedumus, bet dziļais izplūst un paliek līdzīgs cilvēka pēdas nospieumam. Arguments loģisks, taču tam pretī runā tas, ka:
1) turpat blakus ir brīnišķīgi saglabājušies nospiedumi ar visiem trijiem pirkstiem. Cilvēka pēdas iet blakus un pat starp trejpirkstainā dinozaura pēdām;
2) dažām no cilvēka pēdām ir redzams īkšķa nospiedums;
3) pēdas ir 11,5 collas garas, kas atbilst paliela cilvēka pēdas izmēram.

       Turkmēnijas pēdu nospiedumi.

Nevadas kurpes nospiedums.
Atrašanās vieta. ASV Nevadas pavalsts.
Atradums. 1922.gadā kalnrūpniecības inženieris Džons Reids uzgāja kurpes pēdas nospieduma aizmugurējo daļu. Iezī skaidri iespiedusies zoles kontūra, labi bija izšķiramas šuves: viena diega šuvju virtene gāja pa zoles ārmalu, stiprinot zoli pie kurpes, zoles apakšā bija vēl viena šuvju rinda. Pēdas centrā bija iespiedums kā pie valkātiem apaviem.
Reids nospiedumu aizveda uz Ņujorku un parādīja ģeologam no Kolumbijas universitātes kā arī trim profesoriem no Amerikas dabaszinātņu vēstures muzeja. Visi viņi nonāca pie secinājuma, ka tas attiecas uz triasa periodu.
Eksperts no Rokfellera institūta, kas analizēja atradumu zem mikroskopa, secināja, ka apmetums un sarežģītie līkumi liecina par roku darbā pagatavotiem apaviem.
Aptuvenais vecums. Triasa periods apmēram 213–248 miljoni gadu atpakaļ.
Šodien. Par viņu nerunā un neatzīst. Ir saglabājusies tikai viena 1922.gada fotogrāfija.

Rokkāstlas nospiedumi.
Atrašanas vieta. ASV, Kentuki pavalsts Rokkāstlas grāfiste.
Atradums. 1938.gadā senā smilšainā pludmalē Berijas koledžas ģeoloģijas katedras vadītājs profesors Vilbērs Berouzs uzgāja cilvēka pēdu nospiedumus, kuri bija attiecināmi uz vēlīno karbonu. Par tiem ieinteresējās Smitsona institūta paleontoloģijas nodaļas vadītājs.
Senā pludmale atradās privātā fermera teritorijā. Tur bija gan labās gan kreisās kājas nospiedumi, katrā no tiem bija redzami 5 pirksti un pēdas velve. Berouzs izpētīja nospiedumus ar mikroskopu un konstatēja, ka smilts nospieduma iekšpusē ir vairāk sablīvēta nekā ārpusē. Niospiedumā, kas bija saglabājies vislabāk, varēja konstatēt, ka smiltis zem pēdas velves ir mazāk sablīvētas, nekā zem papēža. Smiltis nospieduma malā bija nedaudz piepaceltas, kā jau tas arī pienāktos, ejot pa mīkstām smiltīm.
Nospiedumus aplūkoja arī divi vietējie ārsti, un piekrita, ka nospiedumi radušies dabiskā veidā, nevis izkasīti cietajās smiltīs.
Berozs izvairījās nosaukt pēdas par cilvēka atstātām un izvēlējās neidentificētajam radījumam nosaukumu fenantrop mirabilis – cilvēkam līdzīgais, brīnišķīgais. Kad 1953.gadā viņam par to pajautāja, atbilde skanēja: „Viņas līdzinās cilvēka atstātām.”
Aptuvenais vecums. Vēlīnais karbons – ap 250 miljoniem gadu.

Milzu pēdu nospiedumi. Pētnieki Centrālamerikā esot uzgājuši veselu rindu pārakmeņotu lielu pēdu nospiedumus.
Ceilonas Ādama pēda. Agrākais zināmais ir uziets Ceilonas salā – no labās kājas. Apmēram 1,5 m garumā un ap 80 cm platumā. Pašam cilvēkam tad jau bija jābūt 10,5 m augumā. Iespējams, ka runa iet par tā saucamo "Ādama pēdu."
Transvālas milzu pēda. Viens no tādiem atrodas Dienvidāfrikas provincē Transvālā Velda plato - nomaļā un mežiem apaugušā apkaimē. 1912.gadā uz klints tika uziets cilvēka kreisās kājas pēdas nospiedums 1,3 garumā un 76 cm (ir teikts ka arī 60 cm) platumā. Milzīgā kāja bija iespiedusies klintī 15 cm dziļumā, turklāt granīts bija it kā apkusis. 

Saites.
Cilvēku pēdu nospiedumi.