Aliens

Berlīnes Arheoloģijas muzejs

Daļu eksponātu krievi aizveda no muzeja II Pasaules kara beigās, bet pēc tam atdeva. Pazīstamākais no tiem bija Pergāmas altāra frīze.

Grieķu dievi restaurēti Brazīlijā. Tagad novietoti katrs savā istabā.

Akādiešu cilindriskais zīmogs. Tajā glabājas slavenais akādiešu cilindriskais spiedogs ar Sauli un 11 planētām, kataloga numurs VA/243. Tā vecums 4500 gadu.

Milētas tirgus vārti.

Ištāras vārti. No Jaunbabilonijas. Būvēti Nebukadnēcara II laikā. Rekonstrukcija.
Senie babilonieši māla ķieģeļu apgleznošanā pielietoja vāpēšanu. Ar šādiem apdedzinātiem, glazētiem ķieģeļiem bija izgreznoti slavenie Ištāras vārti Bābelē VII gs.pmē. Pirmo ar zilu glazūru klātu ķieģeļa gabalu Babilonas drupās 1887.gadā uzgāja vācu arheologs Roberts Koldovejs. Toreiz viņam ne prātā nenāca, ka pateicoties šim atradumam viņš izdarīs nozīmīgus arheoloģiskus atklājumus. 1899.gadā Koldovejs atgriezās Babilonas drupu vietā un sāka izrakumus, kuru laikā cita starpā 1902.gadā tika atsegti arī tā saucamie Ištāras vārti, tā ka to atklāšanas gads ir 1902.
Tie ir dižākie un iespaidīgākie vārti Bābeles iekšējā pilsētas mūrī. Augstumā tādi paši kā pilsētas mūri, ar pamatiem, kuri sniedzās 15 m dziļumā. Arī ceļu uz vārtiem ieskāva augsti mūri un it visu klāja ciļņi no īpaši glazētiem ķieģeļiem. Uz to zilā fona bija attēloti trīs dzelteni dzīvnieki: pirmie – lauvas (tolaik Tuvajos Austrumos visai izplatīti), otrie – vērši (daži pētnieki domā, ka tie bijuši tauri, mūsdienu govju priekšteči, kuri tai apvidū izmiruši XVII gs. vidū ), trešie – pūķi Siruši (vārda aptuvenā nozīme ir „mirdzošā čūska”). Koldevejs, bet it īpaši beļģu zoologs Bernārs Hevelmans, izteikuši hipotēzi, ka pūķis varētu būt tolaik reāli eksistējošs dzīvnieks, jo tas attēlots tikpat reālistiski kā abi pārējie dzīvnieki.
Vēl šodien 12 m augstais vārtu mūris ir iespaidīgākais, kas palicis pāri no Bābeles. Tā atveids šodien ir viens no interesantākajiem apskates objektiem Berlīnes Vēstures muzejā.

Pergāmas altāris. Pieņemts uzskatīt, ka tas minēts „Jāņa atklāsmes grāmatā” (2:12-13).
Krāsains keramikas biķeris auna galvas formā uz kura attēlots satīrs, kas vajā nimfu.
Atēnas statuja. 1,90 m augsta, no 150.g.pmē. ar mežģīņu vairogu.
Afrodītes atveidojums marmorā. Tajā tā redzama brienam ārā no jūras un atglaužot sev matus.
Burvju cepure no zelta. Darināta bronzas laikmetā. Riņķīšu skaits uz ta atbilst skaitļiem 364 un 365, t.i. Saules un Mēness cikli.

VAT.7847 ķīļraksta plāksnīte. Te minēts senākais šumeru kultūrā atrodamais datums, kurā zodiakālās zīmes sākas ar Lauvas zīmi 11 000 g.pmē.

Saites.
Berlīne.