Aliens

Žaļģires kauja (15.07.1410.)

Leišiem - Žalgirio mūšis.
Poļiem - Bitwa pod Grunwaldem.
Vāciešiem - Schlacht bei Tannenberg. 

Notika 1410.gada 15.jūlijā. Tā bija otrs notikums baltu vēsturē, kura gadskārta atzīmējama jūlijā, ir ne mazāk slavenā Tannenbergas, Grīnvaldes jeb Žalgires kauja.
Abas slavenās kaujas šķir 150 gadu. Lietuva kļuvusi par lielvalsti, kuras robežas sniedzās no Baltijas līdz Melnajai jūrai.

Politiskie notikumi pirms kaujas. 1386.g. Lietuvas dižkunigaitis Jagailis tika iecelts arī par Polijas karali, kam sekoja viņa pāriešana katoļticībā un laulības ar Polijas karalieni Jadvigu. Līdz ar to Lietuva pārvērtās par katoļticīgu valsti, un Vācu ordeņa pastāvēšanai, kura galvenais uzdevums bija cīņa pret pagānismu, it kā vairs nebūtu bijis loģiska attaisnojuma.
Taču Vācu ordenis Baltijā XV gs. sākumā bija ieņēmis stabilas pozīcijas.
Liels ieguvums ordenim bija Žemaitijas iegūšana XIV gs. beigās, brāļu kara laikā starp Aļģirda un Ķeistuta dēliem – nākotnē – Polijas karali Jagaili un Lietuvas dižkunigaiti Vītautu. Ar to beidzot abas ordeņa valsts daļas – Prūsija un Livonija – savienojās. Bez tam ordenis bija ieguvis jaunas teritorijas valsts DA. Tas sajuta un apzinājās savu spēku, kārojot pēc Lietuvas valsts plašajām zemēm. Lietuva, savukārt, sēroja pēc Žemaitijas un bija gatava cīnīties par tās atgūšanu. Brieda nenovēršama sadursme, par kuras tiešo iemeslu kļuva arī XX gs. pazīstams incid.
enta veids.
1408.gadā Lietuvā bija neraža un Polijas karalis Vladislavs II Jagailis sūtīja tai 20 liellaivas ar labību. Laivām nācās braukt arī gar Vācu ordeņa robežām. Te tām uzbruka ordeņa bruņinieki, tās atņemot un melīgi apgalvojot, ka labībā esot bijuši paslēpti ieroči. Polijas prasīto atlīdzību par nekaunīgo laupīšanu ordenis neņēma vērā, kas smagi aizskāra Polijas un Lietuvas valstu godu.

Spēki pirms kaujas. Abas puses gatavojās karam. Vācu ordenis, pēc esošajām ziņām, sapulcēja ap 90 000 vīru, no kuriem 30 000 bijuši saaicināti no Rietumeiropas, galvenokārt, no Vācijas. Ordeņa bruņojumā bija arī lietuviešiem un poļiem gandrīz pilnībā iztrūkstošie lielgabali.
Savukārt Lietuvas un Polijas karaspēkā bijuši ap 150 000 karotāju (citur gan teikts, ka kopējais karotāju daudzums sasniedzis tikai 60 000 vīru). Zem Lietuvas lielkņaza Vītauta karoga cīnījās ne tikai leiši, kuri veidoja viņa karaspēka galveno kodolu, bet arī krievi un ap 30 000 tatāru jātnieku (Vītauts bija ļāvis tatāru bēgļiem apmesties dažās Lietuvas provincēs, ļāvis tiem ticības brīvību, tā pārvēršot viņus par uzticamiem pavalstniekiem). Polijas karalis Vladislavs II Jagailis veda kaujā poļus un ap 20 000 čehu. Lietuvas un Polijas karapulki apvienojās un ielauzās Prūsijā, kur starp Grīnvaldes (Žalgires) un Tannenbergas (tagadējā Stembarka Polijā) ciemiem sastapās ar ordeņa karaspēku.

Kaujas gaita. Kauja notika 1410.gada 15.jūlijā un beidzās ar spožu Lietuvas un Polijas uzvaru. 

1411.gada 1.februārī ar jauniecelto ordeņa lielmestru Tornas pilsētā tika noslēgts miers. 

Kaujas rezultāti. Kaujā krita Vācu ordeņa lielmestrs Ulrihs fon Jungingens, liels skaits vācu un citu Eiropas zemju bruņinieku.

Kaujas nozīme. Vācu ordeņa militārā un politiskā varenība bija sagrauta. Bija izjaukti tā plāni izveidot savu lielvalsti Baltijā un iekarot visu Austrumeiropu.
Saskaņā ar noslēgto mieru, žemaišu zeme uz mūžīgiem laikiem atgriezās Lietuvā. Ordenis bija zaudējis galveno – godu un slavu citu Eiropas valstu acīs, tādēļ jaunu krusta karotāju pieplūdums izsīka. Tas atbalsojās arī Livonijas ordeņa valstu iekšienē. 1419.gadā tika sasaukts pirmais Livonijas landtāgs, kura, kā kārtu pārstāvniecības orgāna, uzdevums bija ierobežot ordeņa politisko varenību. Sāka sacelties apspiestās pilsētas; 1452.gadā no ordeņa virskundzības atbrīvojās arī Rīga. 

Aplūkojamie objekti. 
Piemineklis. Grīnvaldes kaujas vietā poļi 1960.gadā atklāja iespaidīgu pieminekli un muzeju. Kopš 1998.gada katru gadu 15.jūlijā šeit notiek vērienīga kaujas rekonstrukcija, kurā piedalās tūkstošiem „karotāju” un desmitiem tūkstošu skatītāju. 

Interesanti. Netālu no šīs vietas 1914gadā vācieši uzvarēja pirmajā I Pasaules kara lielkaujā - Tannenbergas kaujā. Vācieši šo uzvaru uztvēra kā gandarījumu par sakāvi 1410.gada Grīnvaldes kaujā, un pēc kara pie Hohenšteinas (Olsztynek) uzcēla grandiozu memoriālu. Tur apglabāja 20 nezināmus vācu karavīrus, bet 1934. gadā novietoja arī Tannenbergas kaujas vadītāja felmaršala, vēlākā Vācijas prezidenta Paula fon Hindenburga un viņa sievas sarkofāgus. 1945. gadā sarkanarmieši memoriālu nolīdzināja līdz ar zemi... 

Saites.
Kauju saraksts.