Aliens

Černovcu apgabals

Ukrainiski - Черніве́цька о́бласть, ukraiņu sarunvalodā - Чернівеччина.
Apgabals Ukrainas DR daļā ar Černovciem kā administratīvo centru.

Platība - 8100 kvkm.
Aministratīvais iedalījums - 10 rajoni, 10 pilsētas, 9 pilsētciemi.

Ģeogrāfija. DR un centrālajā daļā Austrumkarpatu kalni ar lielāko augstumu 1565 m un priekškalnes. Ziemeļu daļā Prutas un Dņestras upjstarpā paugurains līdzenums ar lielāko augstumu 515 m. 
Lielākās pilsētas - Černovci, Hotina, Storožineca, Vižnica.

Iedzīvotāji. 898 000 - ukraiņi (70,1%), rumāņi (10%), moldāvi (9,4%), krievi (6,6%), žīdi, poļi (1979.g.).

Vēsture. Apgabals dibināts 1940.gada 7.augustā.

Klimats. Mēreni kontinentāls. 
Vidējā temperatūra janvārī līdzenumos līdz -5oC, kalnos no -6oC līdz -10oC. Jūlijā atbilstoši 18-20oC un 10-18oC.
Nokrišņi līdzenumos un priekškalnēs 450-800 mm gadā, kalnos - līdz 1400 mm.

Ģeoloģija. Izrakteņi: fosforīti, degslānekļi, brūnogles, ģipšakmens, kaļķakmens, merģelis, kvarca smiltis.

Hidroloģija. Lielākās upes: Dņestra, Pruta ar pieteku Čeremošu, Sireta.

Daba. Veģetācijas periods 136-216 dienas.
Melnzemes, mežu pelēkās augsnes, velēnu podzolētās, kalnu mežu brūnās augsnes.
Meži - egles, baltegles, dižskābarži, ozoli, oši; krūmāji ap 29% teritorijas (galvenokārt kalnos).

Aplūkojamie objekti.
     Černovci. Černovcu apgabala centrs. 224 000 iedz. (1981.g.). Atrodas Prutas krastos. Iedzīvotāji - 244 000 (1981.g.; 106 000 - 1939.g., 152 000 - 1959.g.). Kādreizējā Bukovinas galvaspilsēta. Līdz 1944.gadam - Černovici. Austroungārijas impērijas laikā tā bijusi impērijas priekšpostenis austreņos. Pateicoties tam, 1875.gadā tikusi pie krāšņas universitātes. Muzikāli dramatiskais teātris, filharmonija, 3 muzeji - novadpētniecības, O.Kobiļinskas, O.J.Fedkoviča memoriālie muzeji, TV centrs.

      Pazemes "piramīdas." It kā arī šeit.
      Kormaņas apmetnes. (Стоянки Корманьские) Izrakumu vietas.
      Ukrainas Karpati. Arī šeit. 

Tradīcijas.
Bukovinas krāsotās olas.

Saites.
Ukraina.