Aliens

Fotoperiodisms

Organismu reakcija uz fotoperiodu - noteiktām gaismas un tumsas periodu attiecībām diennaktī.

Fotoperiodisms visspilgtāk izpaužas augu attīstības fāzē, kurā notiek pāreja no veģetatīvo orgānu augšanas uz reproduktīvo orgānu attīstību un ziedēšanu.

Pēc fotoperiodiskuma reakcijas rakstura ziedaugus iedala 3 pamatgrupās: garas dienas, īsas dienas un neitrālos augos (iespējamas arī starpformas). Augu piederība noteiktai grupai atkarīga no sugas un šķirnes ģeogrāfiskās izcelsmes. Lai garas dienas augiem (piemēram, vasaras labībām) veidotos ģeneratīvie orgāni, nepieciesams vismaz 12-14 stundu ilgs gaismas periods diennaktī. Lai īsas dienas augi (piemēram, dālijas, krizantēmas) sāktu ziedēt, nepieciesams vismaz 12 stundu ilgs nepārtrauktas tumsas periods diennaktī; nelabvēlīgā fotoperiodā šiem augiem pastiprinās veģetatīvo orgānu augšana. Neitrālo augu (piemēram, griķu) ziedēšanai nav nepieciešams noteikts fotoperiods.

Fotoperiodisma ietekmē arī augu morfoģenēzi (piemēram, regulē bumbuļu veidošanos kartupeļiem) un izturību pret nelabvēlīgiem apstākļiem. Diennakšu skaits, kas nepieciešams, lai izraisītos reakcija, dažādām augu sugām ir atšķirīgs (1-25). Fotoperiodisko kairinajumu uztver pigmentu sistēma (galvenokārt, fitohroms) lapās.

Fotoperiodisms izveidojies, organismam pielāgojoties visam ekoloģisko faktoru kompleksam, un tas sinhronizē individuālās attīstības ritmu ar gadalaiku maiņām.