Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Baltu valodas

Lingvistiski baltu valodas veio atsevišķu grupu indoeiropiešu valodu saimē.

Viena lingvistu grupa uzskata, ka ir pastāvējusi baltu–slāvu valoda, kuras ir sadalījušās X gs. pmē.

Baltu valodas sadalījās latviešu un lietuviešu VIII gs. Prūšu valoda izzuda XVII gs.

Baltu valodu pētījumi. Valodnieki konstatējuši, ka mūsdienu baltu valodās (latviešu un lietuviešu) joprojām atrodamas ļoti arhaiskas indoeiropiskas formas. Īpaši daudz to ir lietuviešu valodā, tādēļ tā tiek uzskatīta par vistuvāko indoeiropiešu senvalodai un sanskritam. Latviešu valoda ir stipri modernizējusies, to stipri ietekmējušas ģermāņu un somugru valodas, taču arī tā nav pazaudējusi savas baltu valodas īpatnības.
Par baltu valodniecības jautājumiem rakstījis arī poļu valdonieks un literatūras vēsturnieks A.Brikners.
K.Būgas pētījumi. 1920.gadā K.Būga sāka rakstīt "Lietuviešu valodas vārdnīcu," tika savācis ap 617 000 vienību, 1924.-1925.gados izdotas 2 burtnīcas. Tās ievadā sniedzis plašu pārskatu par baltu, to cilšu valodām.
Skaidrojis slāvu un ģermāņu aizguvumus baltu valodās. Izvirzījis hipotēzi par baltu cilšu ienākšanu tagadējā teritorijā, ko daļēji apstiprina mūsdienu zinātne.  
Viņš uzskatīja,ka latvieši un leiši dzīvojuši tagadējās baltkrievu jeb "gudu" zemēs, t.i. starp Dņepras, Nēmanes un Vilijas augšgalu. K.Būga uzskata, ka ap 550.-650.g.pmē. kurši, sēļi, zemgaļi un latgaļi atstājuši Viļņas apgabalu un devās uz ziemeļiem sāmu novados, t.i. ienāca tagadējās Latvijas teritorijā. Sāmu ciltis tika atspiestas pie jūras un vēl tālāk uz ziemeļiem - Tagadējo Igaunijas un Somijas teritorijās.
Vācu lingvists V.Falkenhāns pētījis baltu (īpaši lietuviešu) un slāvu valodu sakarus, sarakstījis darbus par baltistikas tradīcijām Vācijā, no 1935.gada docējis lietuviešu valodu Karaļauču universitātē. Kopš 1965.gada VDR Nacionālās slāvistu komitejas Baltistikas komisijas priekšsēdētājs.
Vācu valodnieks M.Fasmers baltu izplatības vēsturi Austreņeiropā, turienes toponīmiju un antroponīmiju.

Tuvība āriešu senvalodai. Valodnieki konstatējuši, ka mūsdienu baltu valodās (latviešu un lietuviešu) joprojām atrodamas ļoti arhaiskas indoeiropiskas formas. Īpaši daudz to ir lietuviešu valodā, tādēļ tā tiek uzskatīta par vistuvāko indoeiropiešu senvalodai un sanskritam.

Baltu valodu etimoloģiju pētījuši K.Būga, J.Endzelīns, E.Frenkels, A.Leskīns, V.Mažulis, A.Sabaļausks, R.Trautmanis, J.Zubatijs.

No tām valodu paliekām, kas saglabājušās līdz mūsdienām, var secināt,ka dažādo cilšu valodas jau toreiz zināmām mērā atšķīrās viena no otras. Atšķir'bas pakāpi šodien noteikt vairs nav iespējams, bet kuršu valoda ievērojami atšķīrās no pārējām valodām Latvijā un bija tuva senprūšu valodai. Tas nozīmē, ka gan zemgaļu, gan sēļu, gan latgaļu dialekti bija savstarpēji daudz tuvāki nekā kuršu runātais. Bija laiks, kad vairums latviešu, leišu un senprūšu cilšu runāja vienā baltu valodā. Vistuvāk šai valodai atrodas senprūšu valoda, jo tā pirmā atdalījās no baltu celma. Pēc tam leišu un latviešu ciltis vē kādu laiku runājuši vienā valodā.

Baltu valodu pētnieki.
      Viktors Falkenhāns (1903.-1987.g.).
Vācija.

Avoti.
Gimbutiene. "Balti."

Saites.
Baltu tautas.
Valodu koks.