Brno
Brno.
Vāciski - Bru:nn.
Čehijas otra lielākā pilsēta, Morāvijas vēsturiskā novada centrs, Dienvidmorāvijas apgabala administratīvais centrs.
Atrašanās vieta. Čehijas vidiene, Svratkas un Svitavas satekā.
Iedzīvotāji. 372 800 iedz. (1980.g.). Tagad - 400 000 iedzīvotāji, no kuriem 1/4 ir vietējie vai ārzemju studenti.
Vēsture. Rakstu avotos pirmo reizi minēta 1091.g.
No XI gs. Morāvijas dalienu kņazistes centrs.
No XII gs. beigām - markgrāfa rezidence.
Hābsburgu dinastijas valdīšanas laikā Čehijā 1526.-1918.gados bija Morāvijas administratīvais, ekonomiskais un kulturālais centrs.
Vissmagāk izpostījis Trīsdesmitgadu karš. 1645.gadā Brno bija vienīgā pilsēta Morāvijā, kas Trīsdesmit gadu karā spēja atvairīt zviedru iebrukumu.
1899.gadā sociāldemokrāti te pieņēma programmu nacionālajā jautājumā - Brno programmu.
1918.gadā Brno pilsēta iekļauta Čehoslovākijā.
Arhitektūra. Pilsētas centrā atrodas tās vēsturiskā daļa ar Špilberkas pili, vecpilsētas rajonu, tirgus laukumu. Renesanses dzīvojamās mājas, baroka pilis, strūklakas un statujas. XIX-XX gs. celtnes novietotas aiz loka bulvāra, kas izbūvēts XIX gs. 60.gados nocietinājumu vietā.
1945.gadā izstrādāts jauns pilsētas ģenerālplāns, tapa jauni rajoni, sabiedriskās ēkas - viesnīca "Continental" (1964.g.), Janāčeka Operas un baleta teātris (1965.g.).
Aplūkojamie objekti.
Sv.Pētera un Paula katedrāle. XIII-XX gs. Tā celta 1905.gadā. 81 m augstas spices, 6000 stabuļu ērģeles. Baznīcas torņi katru dienu izziņo pusdienu plkst 11:00, pieminot 1645.gadu - Brno bija vienīgā pilsēta Morāvijā, kas Trīsdesmit gadu karā spēja atvairīt zviedru iebrukumu. Saskaņā ar nostāstu, zviedru ģenerālis paziņoja - ja nespēs ieņemt pilsētu, līdz baznīcas torņi zvanīs dienvidu, viņa armija atkāpsies. Brno karavadoņi viltīgi pavēlējuši zvanīt stundu agrāk, un tā zviedri nav paguvuši ieņemt pilsētu.
Sv.Tomasa baznīca. XIV-XVII gs.
Rātsnams. Rātsnama vecākā daļa būvēta 1240.gadā, pilsētas valde te strādājusi 7 gadsimtus.
Celtnei īpatnējs portāls. Virs ieejas durvīm slejas 5 nelieli tornīši, celti 1511.gadā, no kuriem augstākais ir manāmi saliecies kā sakususi svece. Nostāsts vēsta, ka Brno rātskungi gribējuši uzcelt tādu rezidenci, kādas otras nav pasaulē, un uz pārrunām aicinājuši talantīgākos apkaimes būvniekus. Celtniecība uzticēta kādam puisim vārdā Antonam Pilgramam, kurš tūdaļ ķēries pie darba. Pēc kāda laika apjautājies par algu, bet rātskungi negribējuši maksāt un visādi atrunājušies. Kad puisis sapratis, ka apmānīts, tad uzbūvējis šķību vienu tornīti, lai visi redzētu rātskungu negodīgumu. Tomēr nav zināms, vai tā ir patiesība, vai arī skulptors "spelējies" ar gotikas elementiem.
Rātsnama vārtu ejā redzams pilsētas simbols - pūķis, kurš gan pilnīgi izskatās pēc krokodila. Senatnē Brno tiranizējis kāds briesmonis, ko vietēji dēvējuši par "pūķi." Kāds drosminieks neradījumu nogalējis.
Špilberkas pilskalns. XIII-XVIII gs. Pilsētas centrā. Senāk tur bijusi vietējas nozīmes pils, vēlāk - Eiropas bargākais cietums, šodien - muzejs. Te skatāmas senas ieroču noliktavas, bīstamu noziedznieku kameras, 114 m dziļa aka. Kādreiz tur turēja ieslodzītos – arī politiskos. Pagalmā katra gada augustā notiek starptautisks mūzikas festivāls.
Dārzeņu tirgus (Zelny' trh). Viens no pilsētas ievērojamākiem laukumiem. Tam ir ieeja pazemes labirintā. 40 minūšu pastaiga pa akmens labirintiem sniedz lielisku ieskatu pilsētas vēsturē. Pazemē pilsētas dzīve ritējusi kopš viduslaikiem. Pagrabi tikuši izmantoti noliktavām, lielākās telpas - krogiem. Tuneļos varēja iekļūt no dažām ēkām vai pa īpašām ejām no laukuma, dažās varēja pat iejāt ar zirgu.
Kapucīņu mūku kapenes. Vienā Dārzeņu tirgus laukuma malā. Īpašās ventilācijas sistēmas un augsnes sastāva dēļ dučiem mūku ķermeņu šeit mumificējušies labā stāvoklī. Dažiem pat rokā rožukroņi.
Kapucīņu klosteris. Tajā apskatāms tipiska Morāvijas ciema modelis ar iedzīvotāju XIX gs. beigu ikdienu. Dzirnavas, baznīca, skola, pils u.c. - tas viss 120 m platībā.
Reduta. Dārzeņu tirgus laukuma malā. Centrāleiropas vecākais teātris.
Dītrihšteina pils jeb Morāvijas muzejs.
Brīvības laukums. Trijstūra formas. Tajā uzstādīts noslēpumainais Brno hronometrs. 6 m augstaiskonuss izgatavots no granīta un rāda precīzu laiku - tomēr to jāmāk nolasīt, tamdēļ blakus ir instrukcijas.
VillaTugendhat. Slavenākā Brno modernisma ēka, kas iekļauta UNESCO sarakstā. Projektējis vācu arhitekts Ludvigs Mīss van der Roe kāTūgendhatu ģimenes savrupmāju. Celta 1930.gadā no tiem laikiem moderniem materiāliem.
Saites.
Čehija.
