Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Brno

Morāvijas galvaspilsēta, Čehijas otra lielākā pilsēta, tajā mīt 400 000 iedzīvotāji, no kuriem 1/4 ir vietējie vai ārzemju studenti..

Vēsture. Vissmagāk izpostījis Trīsdesmitgadu karš.

Objekti.
Sv.Paula un Pētera baznīca. Tā celta 1905.gadā. 81 m augstas spices, 6000 stabuļu ērģeles. Baznīcas torņi katru dienu izziņo pusdienu plkst 11:00, pieminot 1645.gadu - Brono bija vienīgā pilsēta Morāvijā, kas tīsdesmit gadu karā spēja atvairīt zviedru iebrukumu. Saskaņā ar nostāstu, zviedru ģenerālis paziņoja - ja nespēs ieņemt pilsētu, līdz baznīcas torņi zvanīz dienvidu, viņa armija atkāpsies. Brno karavadoņi viltīgi pavēlējuši zvanīt stundu agrāk, un tā zviedri nav paguvuši ieņemt pilsētu.

Rātsnams. Rātsnama vecākā daļa būvēta 1240.gadā, pilsētas valde te strādājusi 7 gadsimtus.
Celtnei īpatnējs portāls. Virs ieejas durvīm slejas 5 nelieli tornīši, celti 1511.gadā, no kuriem augstākais ir manāmi saliecies kā sakususi svece. Nostāsts vēsta, ka Brno rātskungi gribējuši uzcelt tādu rezidenci, kādas otras nav pasaulē, un uz pārrunām aicinājuši talantīgākos apkaimes būvniekus. Celtniecība uzticēta kādam puisim vārdā Antonam Pilgramam, kurš tūdaļ ķēries pie darba. Pēc kāda laika apjautājies par algu, bet rātskungi negribējuši maksāt un visādi atrunājušies. Kad puisis sapratis, ka apmānīts, tad uzbūvējis šķību vienu tornīti, lai visi redzētu rātskungu negodīgumu. Tomēr nav zināms, vai tā ir patiesība, vai arī skulptors "spelējies" ar gotikas elementiem.
Rātsnama vārtu ejā redzams pilsētas simbols - pūķis, kurš gan pilnīgi izskatās pēc krokodila. Senatnē Brno tiranizējis kāds briesmonis, ko vietēji dēvējuši par "pūķi." Kāds drosminieks neradījumu nogalējis.

Špilberkas pilskalns. Senāk tur bijusi vietējas nozīmes pils, vēlāk - Eiropas bargākais cietums, šodien - muzejs. Te skatāmas senas ieroču noliktavas, bīstamu noziedznieku kameras, 114 m dziļa aka.

Dārzeņu tirgus (Zelny' trh). Viens no pilsētas ievērojamākiem laukumiem. Tam ir ieeja pazemes labirintā. 40 minūšu pastaiga pa akmens labirintiem sniedz lielisku ieskatu pilsētas vēsturē. Pazemē pilsētas dzīve ritējusi kopš viduslaikiem. Pagrabi tikuši izmantoti noliktavām, lielākās telpas - krogiem. Tuneļos varēja iekļūt no dažām ēkām vai pa īpašām ejām no laukuma, dažās varēja pat iejāt ar zirgu.

Kapucīņu mūku kapenes. Vienā Dārzeņu tirgus laukuma malā. Īpašās ventilācijas sistēmas un augsnes sastāva dēļ dučiem mūku ķermeņu šeit mumificējušies labā stāvoklī. Dažiem pat rokā rožukroņi.

Kapucīņu klosteris. Tajā apskatāms tipiska Morāvijas ciema modelis ar iedzīvotāju XIX gs. beigu ikdienu. Dzirnavas, baznīca, skola, pils u.c. - tas viss 120 m platībā.

Reduta. Dārzeņu tirgus laukuma malā. Centrāleiropas vecākais teātris.
Dītrihšteina pils jeb Morāvijas muzejs.

Brīvības laukums. Trijstūra formas. Tajā uzstādīts noslēpumainais Brno hronometrs. 6 m augstaiskonuss izgatavots no granīta un rāda precīzu laiku - tomēr to jāmāk nolasīt, tamdēļ blakus ir instrukcijas.

VillaTugendhat. Slavenākā Brno modernisma ēka, kas iekļauta UNESCO sarakstā. Projektējis vācu arhitekts Ludvigs Mīss van der Roe kāTūgendhatu ģimenes savrupmāju. Celta 1930.gadā no tiem laikiem moderniem materiāliem.

Špilberkas cietoksnis. Kādreiz tur turēja ieslodzītos – arī politiskos. Pagalmā katra gada augustā notiek starptautisks mūzikas festivāls.
 
Saites.
Čehija.