Brežņevs, Leonīds (1964.-1982.g.)
Krieviski - Леони́д Ильи́ч Бре́жнев.
PSRS KP 1.sekretārs un līdz ar to faktiskais PSRS vadītājs 1964.-1982.gados, kura valdīšanas laiks palicis atmiņā ar vispārēju stagnāciju un līdera nevarību dzīves pēdējos gados.
/_.jpg)
Dzīvesgājums. Dzimis 1906.gada 19.decembrī Kamenskā (Dņeprodzeržinskā) strādnieka metalurga ģimenē.
No 1921.gada strādnieks, komjaunietis no 1923.gada.
Komunistiskās partijas biedrs kopš 1931.gada.
Pēc Kurskas zemes ierīcības un meliorācijas tehnikuma beigšanas 1927.gadā strādāja par zemes ierīkotāju Baltkrievijas PSR. Kurskas guberņā un Urālos bijis rajona zemes nodaļas vadītājs.
Bisertas rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks, Urālu apgabala zemes pērvaldes priekšnieka pirmais vietnieks.
1935.gadā beidzis Dņeprodzeržinskas Metalurģijas institūtu, strādāja par inženieri Dņepras metalurģijas rūpnīcā.
1936.-1937.gados Dņeprodzeržinskas Metalurģijas tehnikuma direktors.
1937.gada maijā ievēlēts par Dņeprodzeržinskas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieku.
No 1938.gada maija Ukrainas K(b)P Dņepropetrovskas apgabala komitejas nodaļas vadītājs.
No 1939.gada februāra - sekretārs.
L.Brežņevs II Pasaules karā. No pirmajām dienām atradās Sarkanās Armijas rindās - Dienvidu frontes Politiskās pārvaldes priekšnieks, 18.armijas politdaļas priekšnieks (no 1944.gada ģenerālmajors), 4.Ukrainas frontes Politiskās pārvaldes priekšnieks. Piedalījies kaujas operācijās Kaukāzā, Melnās jūras piekrastē (krievu propagandas izdaudzinātajā t.s. Mazajā zemē), Krimā, Ukrainā, cīņās par Čehoslovākiju, Poliju un Ungāriju.
Karjeras kāpnes pēc kara. 1945.-1946.gados Piekarpatu Kara apgabala Politiskās pārvaldes priekšnieks.
No 1946.gada augusta Ukrainas K(b)P Zaporožjes apgabala komitejas 1.sekretārs, vadījis rūpnīcas "Zaporožstaļ," Dņepras HES u.c. uzņēmumu atjaunošanu.
No 1947.gada novembra Ukrainas K(b)P Dņepropetrovskas apgabala komitejas 1.sekretārs.
No 1950.gada jūlija Moldāvijas K(b)P CK 1.sekretārs.
No 1950.gada PSRS AP deputāts.
1952.gada oktobrī L.Brežņevu ievēlēja par PSKP CK Prezidija locekļa kandidātu un CK sekretāru.
No 1952.gada PSKP CK loceklis.
No 1953.gada augusta līdz 1954.gada februārim Padomju armijas un Jūras kara flotes Galvenās politiskās pārvaldes priekšnieka vietnieks (ģenerālleitnants).
L.Brežņevs "neskartajās zemēs." Sakarā ar t.s. "neskarto zemju" apgūšanu PSKP CK nosūtīja L.Brežņevu uz Kazahiju, kur 1954.gada februārī viņu ievēlēja par Kazahijas KP CK 2.sekretāru, bet 1955.gada augustā - par 1.sekretāru.
1956.gada februārī L.Brežņevu ievēlēja par PSKP CK Prezidija locekļa kandidātu un CK sekretāru, vienlaikus no 1958.gada viņš bija PSKP CK KPFSR biroja priekšsēdētāja vietnieks.
No 1957.gada jūnija bija PSKP CK Prezidija loceklis. Vadīja smagās rūpniecības, kapitālās celtniecības un kosmonautikas attīstību, bruņoto spēku apgādi ar jaunāko kaujas tehniku.
Nokļūšana pie varas. No 1960.gada maija līdz 1964.gada jūnijam PSRS AP priekšsēdētājs, vienlaikus no 1963.gada jūnija PSKP CK sekretārs.
1960.gadā iznāca PSRS Augstākās padomes priekšsēdētāja Leonīda Brežņeva 1.decembra dekrēts „Par sevišķi bīstamu personu aizturēšanu un ieslodzīšanu labošanas darba nometnēs kara gadījumā Ukrainā, Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Baltkrievijā un Čečenijā-Ingušijā.” To vairs nevar uzvelt Staļinam, jo darbību neveica visā PSRS teritorijā, bet gan nacionālajās nomalēs. Visos kara komisariātos tika uzskaitītas vispirms visas politiski sodītās personas un iekļautas 0201 speckontingentā izsūtīšanai.
1964.gada oktobrī PSKP CK plēnumā no amata atlaida N.Hruščovu, un L.Brežņevu ievēlēja par CK 1.sekretāru. L.Brežņevs kopā ar Kosiginu pārņēma varu - valsts un partijas vadību.
1964.gada novembrī viņu apstiprināja arī par PSKP CK KPFSR biroja priekšsēdētāju.
1965.-1977.gados PSRS APP loceklis.
1966.gada aprīlī L.Brežņevu ievēlēja par PSKP CK politbiroja locekli un CK ģenerālsekretāru.
1976.gadā kļuva par Padomju Savienības maršalu.
Kopš 1977.gada maija vienlaikus L.Brežņevs bija arī PSRS APP priekšsēdētājs un PSRS Aizsardzības padomes priekšsēdētājs.
Dalailamas kaķis. Vizītes laikā Indijā tikās ar dalailamu, kurš tam uzdāvināja kaķi. Dalailama piekodinājis, ka tas nav parasts kaķis, bet gan Brežņeva sargs. Kaķis jābaro tikai pašam Brežņevam. Kaķi iesauca par "Lamu." Šis kaķis vairākkārt izglāba Brežņevam dzīvību, gan 1969.gada atentātā, gan citas reizes.
Pirms brauciena uz Franciju arī kaķs bija nemierīgs. Brežņevs zvanījis tā laika VDK šefam un tas pēc ilgākas pauzes atzinis, ka, iespējams, Francijā pret Brežņevu gatavots atentāts.
1977.gadā Taškentā uz viņa galvas sagāzušās stalažas, bet viņš nopietni nav cietis. Kaķis palicis Maskavā, bet tai pat laikā izrāvies no apsardzes un meties zem mašīnas. Iespējams, upurējot sevi, viņš tādejādi izglābis Brežņevam dzīvību.
Atentāts. 1969.gadā pie iebraukšanas Kremlī Brežņeva mašīnu pie Kremļa vārtiem sašāva kāds milicijas leitnants Viktors Iļjins (Виктор Ильин). Brežņeva sēžamā vieta mašīnā bija visa sacaurumota no lodēm. Paša Brežņeva mašīnā nebija. Lieta tā, ka kaķis bija ņaudējis un ārdījies, tādejādi liekot gensekam saprast, ka viņa dzīvībai draud briesmas. Brežņevs paklausījis un nebraucis ar paredzēto kortežu.
Pēc komunisma krišanas jaunais Krievijas ķeizars Jeļcins piešķīra Iļjinam vienistabas dzīvokli Pēterpilī, kur viņš arī tagad mierīgi dzīvo, saņemot invaliditātes pensiju.
Kopumā L.Brežņevs 6 reizes tikās ar ASV prezidentiem.
Tikšanās ar Niksonu. ASV prezidents Ričards Niksons 1974.gada maijā ieradās Maskavā, kur tikās ar PSRS līderi Leonīdu Brežņevu. Starp abām lielvalstīm tika noslēgts Pretraķešu aizsardzības sistēmu ierobežošanas līgums.
1981.gada 23.februārī Kongresa atklāšanas dienā ar ziņojumu uzstājās L.Brežņevs, kam palika tribīnē slikti.
Savā dzīves pēdējā gadā - 1982., Brežņevs un partija bija spiesta izsludināt tās saucamo "Pārtikas programmu," jo valsts, kas sevi bija pasludinājusi par pašas progresīvākās sabiedriskās iekārtas celmlauzi, 40 gadu pēc kara nespēja pabarot savus iedzīvotājus.
1981.(?)gadā Brežņevs kopā ar Azerbaidžānas PSKP vadītāju Rašidovu viesojās Taškentas Aviācijas rūpnīcā. Vizītes laikā sabruka liela koka platforma, zem kuras drupām apraka arī abus partijniekus. Kad drupas novāca, atrada guļam Brežņevu, kas gulēja uz muguras - viņam bija saskrāpēta seja un salauzts atslēgas kauls. Ārsti baidījās taisīt viņam operāciju narkozes dēļ, varēja neizturēt sirds. Uz ilgāku laiku Brežņevs ielikās slimnīcā, pa to laiku pastiprinājās cīņa par varu. Brežņevs tā īsti arī vairs neatlaba un viņa veselība pamazām izdzisa.
Brežņeva apbalvojumi. Padomju Savienības varonis 1966., 1976., 1978. un 1981.gados.
Sociālistiskā Darba Varonis 1961.gadā.
1973.gadā apbalvots ar Starptautisko Ļeņina prēmiju "Par miera stiprināšanu starp tautām."
1975.gadā saņēmis F.Žolio-Kirī Zelta miera medaļu.
1977.gadā saņēmis ANO Zelta miera medaļu.
1979.gadā saņēmis Ļeņina prēmiju par atmiņu grāmatām "Mazā zeme," "Atdzimšana," "Neskartā zeme" (visas 1978.g., latviski arī tai pašā 1978.g.).
1981.gadā L.brežņevam pasniegta nozīme "50 gadu PSKP rindās."
1982.gadā saņēmis Vispasaules arodbiedrību federācijas Zelta medaļu.
Daudzus PSRS ordeņus un ārvalstu apbalvojumus.
daudzie L.Brežņeva apbalvojumi radīja daudz joku un zobgalību. Kā viens no tiem - Brežņevs iegūlis slimnīcā krūšukurvja paplašināšanas operācijai, lai būtu kur uzkarināt jaunus ordeņus.
Nāve. Mira 1982.gada 10.novembrī, un tika apglabāts pie Kremļa sienas. Zārku nolaižot kapā, pārsteidzās un zārks iekrita ar blīkšķi, ko visi tiešraidē varēja dzirdēt. Pēcāk ziņu atkārtojumos šī vieta tika izgriezta.
Brežņevs un Latvija.
Brežņeva "Rolls Royce" apskatāms mūsu Rīgas motormuzejā. Brežņevs nav bijis diez ko veikls šoferis, jo 1980.gadā ar savu lepno braucamrīku izraisījis Maskavā avāriju, iebraucot smagajā mašīnā. Tieši avārijas dēļ braucamrīks ir apskatāms Rīgas muzejā.
Dokumenti.
"Nekrologs L.Brežņevam." Publicēts Latvijas PSR KP CK laikrakstā "Cīņa."
Būsim vienoti!
Cik dīvaina sajūta. Dzīve rit. Viņa aizsāktais darbs turpinās, viņa garīgā klātbūtne vēl jūtama ik uz soļa, bet viņa paša vairs nav. Grūti noticēt… Lai arī zinām – mirklīgs laika ritumā viena cilvēka mūžs, mirstīgs pats cilvēks.
Ļoti daudz Leonīda Brežņeva vārds nozīmējis īpaši manai paaudzei, tiem, kuri vēl nav sasnieguši trīsdesmit gadu slieksni. Viņa netiešā un tiešā ietekmē, viņa virzītās valsts politikas iespaidā esam vadījuši sava apzinīgā mūža gadus, nobrieduši, atraduši vietu dzīvē un iesaistījušies tās veidošanā. Mēs, karu neredzējušie, neesam to aizmirsuši. Mēs esam iemācīti novērtēt vārdu MIERS, ticēt tam un savu iespēju robežās par to cīnīties. Leonīds Brežņevs, politiķis, valsts galva un izcila personība, līdz šim allaž bijis mums līdzās, un caur mūsu paaudzi viņš tagad ieiet leģendā. Tā jau ir mūsu atbildība Nākotnes priekšā.
Šajās dienās daudz runāts par biedra Brežņeva lomu svarīgu valsts politikas principu izstrādāšanā, marksisma-ļeņinisma mācības attīstīšanā, saspīlējuma mazināšanā, par viņa darbiem kara un miera jautājumos, par viņa teorētisko mantojumu. Man kā literātam šeit tūlīt nāk prātā viņa atmiņu grāmatas “Mazā zeme,” “Atdzimšana,” “Neskartā zeme” un “Atmiņas.” Vai daudz ir tādu valstsvīru, kuri spējuši atstāt līdzīgus literārus darbus? Jo īpaši to nozīmīgumu apzināmies tagad, kad viņa vairs nav mūsu vidū. Atšķiram grāmatu, un atkal dzirdam viņa balsi, ejam cauri svarīgiem valsts dzīves notikumiem, redzam Cilvēku un viņa lomu šais notikumos. Tā vairs nav tikai literāri pārstrādāta biogrāfija vien, bet gan vispārcilvēciska līdzība par mērķtiecību un vīrišķību, par principiālu kalpošanu ideāliem, partijai un savai tautai.
Tikai pirms dažiem mēnešiem es ar interesi vēroju, kā mana kolēģe, jaunā televīzijas režisore Dace Slagūne strādāja pie Leonīda Brežņeva “Mazās zemes” fragmentu lasījuma iestudēšanas mūsu studijā. Grāmata ir par grūtiem brīžiem mūsu zemes un visas pasaules mūžā. Taču lielgabalu dārdus, ložu sprakšķus un apdullinošo nāves klusumu tajā pārskan Leonīda Brežņeva optimisma, cilvēkmīlestības un rītdienas ticības balss. Savienojoties bijušajam ar esošo, dzimst jaunais… Tas bija jūtams arī raidījumā. Un tagad man šķiet: vai nav zīmīgi, ka to iestudēja gados jauna režisore? Leonīds Brežņevs taču paliek dzīvot mūsos, viņš mums ir vajadzīgs un mēs piemiņu par viņu nesīsim tālāk.
D.Īvāns, Latvijas televīzijas redaktors.
