Baijankaraulas diski
- Detaļas
- Skatīts: 2224
Izdomāts stāsts par maza auguma citplanētiešu apbedījumu un granīta informācijas disku uziešanu 1938.gadā Bajankaraulas kalnos Tibetā.
Notikumu gaita. Pirmoreizi stāsts par Bajankaraula diskiem izklāstīts Dēnikena slavenajā grāmatā „Dievu rati.” Vairākumu vārdu un avotu, kas parādās grāmatā, nav iespējams apstiprināt ar faktiem, un ārpus šā stāsta nekur nav atrodami sekojošie padomju vai ķīniešu zinātnieki: Chu Pu Tei, Tsum Um Nui, Ernst Wegener, Vyatcheslav Saitzev, Sergei Lolladoff.
Dēnikens kā galveno sava stāstījuma avotu norādīja padomju zinātniskās fantastikas raksnieku Aleksandru Kazancevu. Pats Kazancevs gan teicis, ka stāstu par Bajankaraula diskiem viņš uzzinājis no Dēnikena, nevis otrādi.
Dēnikens par Bajankaraulas diskiem un punduru apbedījumiem esot uzzinājis 1968.gadā Maskavā no Aleksandra Kazanceva. 1938.gadā Či Putejs (Chi Pu Tei) Bajankaraulas kalnos, netālu no toreizējās Ķīnas-Tibetas robežas, alās uzgājis apbedījumus.
Aleksandrs Kazancevs stāstījis Dēnikenam: „Akmens disku stāstā teikts, ka pirms 12 000 gadiem, skaitot no mūsdienām, grupa viņu tautas avārijas rezultātā nonāca uz šīs sistēmas trešās planētas. Viņu kosmosa kuģis - kas ir kaifīgi eksakta lieta šajā hieroglifu tulkojumā - vairs nebija spējīgs pamest šo pasauli. Viņi tika iznīcināti tālajos un nepieejamos kalnos.”
Piecu sējumu Times Atlas of World, pasaules autoritatīvākajā un prestižākajā atlasā, kura nodaļa par Himalajiem tā iespaidoja Everesta iekarotāju seru Edmundu Hilariju, ne ar pušplēstu vārdu nav pieminēti Bajankaraula kalni.
Atradumu apraksts. Skeleti, visi niecīga auguma un ar lielām galvām, gulēja alās kopā ar 716 granīta diskiem, kas stipri līdzinājās ilgspēlējošām skaņu platēm. Katram diskam vidū bija caurums no, kurienes nepazīstams iegravēts raksts aiziet spirālveidīgi līdz ārējai malai. 1962.gadā Tsum Um Nui no Pekinas Aizvēstures pētniecības akadēmijas (tāda neeksistē!) atšifrējis daļu no šīm nepazīstamajām rakstu zīmēm.
Citu disku atradumi reģionā.
Ir saglabājušās vismaz divas disku fotogrāfijas, kuras 1974.gadā pagatavoja austriešu inženieris Vegerers Banpo muzejā Siaņā. Drīz pēc nofotografēšanas diski no muzeja aizvesti. Vēlāk noskaidrojās, ka fotografētas tikušas disku kopijas.
Saites.
Ēriks fon Dēnikens (dz.1935.g.).
