Aliens

Caharijas grāmata

Par grāmatu. VD 38.grāmata.
Autors - žīdu pravietis Cakarija. Pēdējais žīdu VD pieminētais moceklis, jo gāja bojā, kad to nomētāja ar akmeņiem pravietojot tautai.

-----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

1.nodaļa

1 Ķēniņa Dārija otrā valdīšanas gada astotajā mēnesī nāca Tā Kunga vārds pār pravieti Cahariju, Berehjas, Ida dēla, dēlu:
2 "Tas Kungs ir bijis ļoti dusmīgs uz jūsu tēviem,
3 un saki viņiem: tā saka Tas Kungs Cebaots: ja jūs piegriezīsities Man, saka Tas Kungs Cebaots, tad Es piegriezīšos jums, saka Tas Kungs Cebaots,
4 neesiet kā jūsu tēvi, kam agrākie pravieši sludināja un stāstīja: tā saka Tas Kungs Cebaots: novērsieties no saviem ļaunajiem ceļiem un no saviem darbiem! - Bet viņi neklausīja un nepiegrieza Man vērības, saka Tas Kungs,
5 kur tad nu ir jūsu tēvi? Un vai pravieši dzīvo mūžīgi?
6 Bet vai nav tā, ka Mani vārdi un likumi, ko Es liku Saviem kalpiem praviešiem sludināt, ir taču jūsu tēvus skāruši, ka tie atgriezās un liecināja: tiešām, kā Tas Kungs Cebaots bija nodomājis ar mums rīkoties un kādus ceļus mēs esam gājuši un ko darījuši, tā arī Viņš mums ir darījis!"
7 Ķēniņa Dārija otrā valdīšanas gadā vienpadsmitā mēneša, kas ir sebata mēnesis, divdesmit ceturtajā dienā Tā Kunga vārds nāca pār pravieti Cahariju, Berehjas, Ida dēla, dēlu:
8 "Naktī es redzēju parādību, un redzi, sarkanbrūnā zirgā sēdēja kāds vīrs, un viņš bija apstājies zem mirtēm ielejā, un aiz viņa bija sarkanbrūni, melni un balti zirgi.
9 Un, kad nu es jautāju: mans Kungs, kāda tiem nozīme? - tad eņģelis, kas ar mani runāja, man teica: es tev rādīšu, kāda tiem nozīme.
10 Un vīrs, kas sēdēja zirgā zem mirtēm, atbildēja un teica: tie ir tie, kurus Tas Kungs ir izsūtījis, lai pārstaigātu zemi.
11 Bet viņi savukārt ziņoja Tā Kunga eņģelim, kas arī stāvēja zem mirtēm, un sacīja viņam: mēs esam pārstaigājuši visu zemi, un raugi, visā zemē valda dziļš miers.
12 Tad atbildēja Tā Kunga eņģelis un sacīja: Kungs Cebaot, cik ilgi Tu negribēsi apžēloties par Jeruzālemi un par Jūdas pilsētām, uz kurām Tu esi bijis dusmīgs visus šos septiņdesmit gadus?
13 Un Tas Kungs atbildēja eņģelim, kas ar mani runāja, un teica viņam laipnus un mierinājuma pilnus vārdus.
14 Un eņģelis, kas ar mani runāja, teica man: sludini un saki: tā saka Tas Kungs Cebaots: Es esmu pilns lielas sirdsdedzes par Jeruzālemi un Ciānu,
15 un Es esmu ļoti dusmīgs uz lepnajām un bezrūpības pilnajām tautām; Es biju tikai drusciņ dusmīgs, viņi turpretī no savas puses palīdzēja izraisīt jo lielāku ļaunumu.
16 Tāpēc tā saka Tas Kungs: Es piešķiršu Jeruzālemei atkal Savu žēlastību, un tajā uzcels Manu namu, saka Tas Kungs Cebaots, un mērījamā aukla izstiepjama tieši pār Jeruzālemi.
17 Un sludini tālāk un saki: tā saka Tas Kungs Cebaots: Manām pilsētām atkal klāsies labi, Tas Kungs atkal iepriecinās Ciānu un Sev atkal izredzēs Jeruzālemi.

2.nodaļa

1 Un tad es atkal pacēlu savas acis un skatījos, un raugi - tur bija četri ragi.
2 Un es jautāju eņģelim, kas ar mani runāja: kāda tiem nozīme? - viņš man atbildēja: tie ir tie ragi, kas izklīdināja Jūdu, Israēlu un Jeruzālemi.
3 Un tad Tas Kungs man rādīja četrus kalējus.
4 Tad es jautāju: ko viņi darīs? Viņš man atbildēja: viņi ir nākuši, lai iebiedētu tos ragus, kas Jūdu tā izklīdināja, ka Jūda vairs neiedrošinās pacelt uz augšu savu galvu, un līdz ar to lai aplauztu ragus tautām, kas savu ragu ir pacēluši pret Jūdu, lai to izklīdinātu.
5 Un, kad es atkal pacēlu savas acis uz augšu un skatījos, tad redzi, kāds vīrs turēja mērījamo auklu savā rokā.
6 Kad es viņam jautāju: kurp tu ej? - viņš savukārt atbildēja man: lai uzmērītu Jeruzālemi un redzētu, cik garai un platai tai jābūt.
7 Un raugi, eņģelis, kas ar mani runāja, izgāja ārā, un kāds cits eņģelis gāja viņam pretī
8 un sacīja viņam: steidzies un saki šim jauneklim: Jeruzālemi apdzīvos bez kādiem mūriem liels daudzums ļaužu un lopu, kas atradīsies tajā.
9 Un Es pats būšu, saka Tas Kungs, tai visapkārt par ugunīgu mūri, un Es parādīšos tās vidū lielā Savā godībā.
10 Klau, klau! Bēdziet projām, no ziemeļu zemes, saka Tas Kungs, jo Es jūs izkaisīšu visos četros vējos zem debesīm, saka Tas Kungs.
11 Klau, Ciāna, kas tu dzīvo pie Bābeles meitas, steidzies projām!
12 Jo tā saka Tas Kungs Cebaots: Viņš mani sūtījis, lai iegūtu jaunu godu tautu starpā, kas jūs aplaupīja, jo, kas jums pieskaras, tas pieskaras Viņa acuraugam.
13 Jo redzi, Es pacelšu Savu roku pret viņiem, un viņiem būs jākļūst par laupījumu saviem tagadējiem kalpiem; un tad jums kļūs skaidrs, ka mani ir sūtījis Tas Kungs Cebaots.
14 Priecājies un esi līksma, Ciānas meita! Jo redzi, Es nākšu un dzīvošu tavā tuvumā, tā saka Tas Kungs,
15 un tai laikā daudzas tautas piegriezīsies Tam Kungam un kļūs par Manu tautu, un Es dzīvošu tavā vidū; un tad tu atzīsi, ka Tas Kungs Cebaots mani pie tevis sūtījis.
16 Un Tas Kungs iegūs Jūdu par Savu mantojuma tiesu svētajā zemē un izraudzīs Sev atkal Jeruzālemi.
17 Lai klusu ir visa ar miesu apveltītā radība Tā Kunga priekšā! Jo Viņš jau ir izgājis no Sava svētā mājokļa.

3.nodaļa

1 Un Tas Kungs man ļāva redzēt augsto priesteri Jozuu stāvam Tā Kunga eņģeļa priekšā, un sātans stāvēja viņam līdzās pa labi, lai viņu apsūdzētu.
2 Un Tā Kunga eņģelis teica sātanam: Tas Kungs lai norāj tevi, sātan! Jā, tiešām, lai liek tev klusēt Tas Kungs, kas izredzējis Jeruzālemi! Vai šis vīrs nav no uguns izrauta apdegusi pagale?
3 Bet Jozuam bija mugurā netīras drēbes, kad viņš stāvēja eņģeļa priekšā.
4 Un eņģelis sacīja tiem, kas stāvēja viņa priekšā: novelciet viņam netīrās drēbes! - bet Jozuam tas sacīja: redzi, es atņemu tev tavus grēkus un ietērpju tevi svētku drānās!
5 Un viņš pavēlēja: uzlieciet viņam galvā tīru cepuri! Un tie uzlika viņam galvā tīru cepuri un uzvilka viņam svētku drēbes, un Tā Kunga eņģelis bija tur klāt.
6 Un Tā Kunga eņģelis deva šādu svinīgu paskaidrojumu un teica Jozuam:
7 tā saka Tas Kungs Cebaots: ja tu staigāsi Manus ceļus un Man kalposi ar šķīstu sirdi, tad tu pārvaldīsi Manu namu un uzraudzīsi Manus pagalmus, un Es tev atļaušu brīvi nākt pie Manis kopā ar tiem, kas še stāv Manā priekšā.
8 Klausies, Jozua, tu augsto priesteri, tu un tavi amata biedri, kas sēž tavā priekšā, - vīri, kam priekšvēstījuma nozīme. Jo redzi: Es likšu nākt Savam kalpam Cemaham[A].
9 Un redzi, tai akmenī, ko Es noliku Jozuas priekšā, - uz šo vienu akmeni vērstas un raugās septiņas acis, - Es pats iegrebšu viņa uzrakstu, tā saka Tas Kungs Cebaots, un visus šās zemes grēkus Es izdzēsīšu vienā dienā.
10 Tai pašā dienā, saka Tas Kungs Cebaots, jūs aicināsit cits citu zem vīna un vīģes koka.

4.nodaļa

1 Un eņģelis, kas ar mani runāja, atgriezās atkal un modināja mani, kā modina cilvēku no miega,
2 un jautāja man: ko tu redzi? Es atbildēju: es redzu tur lukturi no tīra zelta ar virsū uzliktu eļļas trauciņu. Lukturim ir septiņi eļļas lukturīši, un tiem kopā ir septiņas ar trauciņu saistītas eļļas caurulītes
3 un divi eļļas koki līdzās - viens pa labi, otrs pa kreisi no luktura.
4 Un es turpināju un jautāju eņģelim, kas ar mani runāja: mans kungs, kāda tam visam nozīme?
5 Tad eņģelis, kas ar mani runāja deva man šādu atbildi: tātad tu tiešām nezini, kāda tam nozīme? Es sacīju: nē, mans kungs!
6 Tad viņš man deva šādu paskaidrojumu: tā skan Tā Kunga vārds Zerubabelam: ne ar bruņotu spēku, ne ar varu, bet ar Manu Garu! - saka Tas Kungs Cebaots.
7 Kas tu esi, lielais kalns? Tev Zerubabela priekšā jākļūst par līdzenumu! Un viņš uzliks nama noslēguma akmeni, un visi viņam uzgavilēs: lai viņam laime, lai gods un slava!"
8 Un atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds:
9 "Zerubabela rokas ir likušas šim namam pamatu, viņa rokām tas arī jāpabeidz, lai jūs tiešām varētu atzīt, ka Tas Kungs Cebaots mani pie jums sūtījis.
10 Un kas var nicināt šo sīko sākumu dienu? Bet tie ar prieku redzēs svērteni Zerubabela rokās, tie septiņi - Tā Kunga acis, kas raugās uz visu pasauli.
11 Tad es griezos pie viņa ar jautājumu: kāda nozīme ir tiem diviem eļļas kokiem pa labi un pa kreisi no luktura?
12 Un es jautāju otrreiz un teicu viņam: kāda nozīme ir tiem diviem eļļas koka zariem, kas stāv līdzās abām zeltā darinātām caurulītēm, pa kurām plūst zeltainā eļļa?
13 Tad viņš man atbildēja: vai tu tiešām nezini, kāda tiem nozīme? Es savukārt atbildēju: nē, mans kungs!
14 Tad viņš man sacīja: tie ir tie abi svaidītie[A], kas kalpo visas pasaules Kungam.

5.nodaļa

1 Un es no jauna pacēlu savas acis un paskatījos, un raugi - tur tuvojās lidojošs rakstu tīstoklis.
2 Un, kad viņš man jautāja: ko tu redzi? - es savukārt atbildēju: es redzu lidojošu rakstu tīstokli, tas ir divdesmit olekšu garš un desmit olekšu plats.
3 Un viņš teica man: tas ir lāsts, kas gulstas pār visu plašo zemi; jo ikviens, kas zog, tiks aizrauts prom no šejienes saskaņā ar to, kas rakstīts vienā pusē, un ikviens, kas nepareizi zvēr, tiks aizrauts prom no šejienes saskaņā ar to, kas rakstīts otrā pusē.
4 Es tādēļ uzliku un darīju zināmu lāstu, saka Tas Kungs Cebaots, lai tas skar tiklab zagļa namu, kā arī tā namu, kas pie Mana Vārda nepareizi zvēr; tas mājos viņa namā un sagraus to ar visām tā koka un akmens daļām.
5 Tad tas eņģelis, kas ar mani runāja, atkal izvirzījās uz priekšu un man sacīja: pacel savas acis un skaties! Kas tas ir, kas tur parādās?
6 Kad es jautāju: kas tas ir? - tad viņš runāja tālāk: tas ir lielais labības mērs, kas tur parādās, - un piebilda: tāds ir šā mēra izskats visā zemē, un tik liels ir viņu pārkāpums!
7 Un redzi, mēram pacēlās ļoti smags svina vāks, un tur bija sieva, kas sēdēja mērā.
8 Bet viņš skaidroja tālāk: tā ir bezdievība! Un viņš iegrūda sievu atkal mērā iekšā un uzlaida lielo svina vāku mēra atverei virsū.
9 Tad es atkal pacēlu savas acis uz augšu, un raugi - ārpusē, mēram līdzās, parādījās divas sievas, un viņām bija spārni, kurus kustināja vējš, spārni bija līdzīgi svēteļa spārniem; tās pacēla labības mēru un aiznesa to starp debesīm un zemi.
10 Un es jautāju eņģelim, kas ar mani runāja: kurp viņas nes šo labības mēru?
11 Un viņš sacīja man: mēram un tajā iekšā esošai bezdievībai uzcelt namu Sineāras zemē, un, kad tas būs pabeigts, tad mēru tur noliks tam piederīgā vietā.

6.nodaļa

1 Un es no jauna pacēlu savas acis uz augšu un skatījos, un raugi - tur bija četrēji rati, tie virzījās šurpu starp diviem kalniem; bet kalni bija vara.
2 Pirmajos ratos bija iejūgti sarkanbrūni, otrajos - melni zirgi,
3 trešajos - balti, ceturtajos - raibi spēcīgi zirgi.
4 Un es jautāju un teicu eņģelim, kas ar mani runāja: kāda tiem nozīme, mans kungs?
5 Eņģelis atbildēja un teica man: tie ir tie četri debesu vēji, kas iziet pasaulē, pēc tam kad tie ir stāvējuši visu zemju Valdnieka priekšā.
6 Rati, kuriem priekšā ir melnie zirgi, virzās uz ziemeļu zemi, un rati ar baltiem zirgiem virzās uz austrumiem, bet raibie zirgi dodas uz dienvidu zemi;
7 spēcīgie sarkanbrūnie dodas uz vakaru zemi, un viņu nolūks ir savā braucienā pārstaigāt visu zemi. - Un viņš sacīja: ejiet un pārstaigājiet visu zemi! - un tie pārstaigāja visu zemi.
8 Tad viņš man vēl skaļi sacīja šādus vārdus: raugi, tie, kas aizgāja uz ziemeļu zemi, ļaus atrast Manam Garam mieru ziemeļu zemē."
9 Pēc tam atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds:
10 "Ņem no aizvesto - no Heldaja, no Tobijas un no Jedajas dāvanām un atnāc šo pašu dienu un noej Jozijas, Cefanjas dēla, namā, kur viņi, no Babilonijas pārnākušie, apmetušies,
11 un ņem sudrabu un zeltu, darini vainagu un uzliec to galvā Jozuam, augstajam priesterim, Jocadaka dēlam,
12 un saki viņam: tā saka Tas Kungs Cebaots: raugi, ir vīrs, kas saucas Cemahs, un viņa laikā viss zels un plauks, un viņš uzcels Tā Kunga namu.
13 Jā, tiešām, viņš uzcels Tā Kunga namu un nēsās valdnieka rotājumu pilnā godībā, un viņš sēdēs un valdīs uz sava troņa, arī priesteris būs savā goda krēslā, un miers valdīs viņu abu starpā.
14 Bet vainags paliks Tā Kunga namā par piemiņu Heldajam, Tobijam, Jedajam un Henam, Cefanjas dēlam.
15 Un tie, kas tālumā dzīvo, nāks un piedalīsies Tā Kunga nama celšanā. - Un tad jūs arī droši atzīsit, ka Tas Kungs Cebaots mani pie jums sūtījis; un viss tas notiks, ja jūs uzklausīsit Tā Kunga, sava Dieva, balsi."

7.nodaļa

1 Un notika, ka ķēniņa Dārija ceturtajā valdīšanas gadā, devītā mēneša, kas saucas kislevs, ceturtajā dienā Tā Kunga vārds nāca pār Cahariju,
2 kad Bēteles iedzīvotāji sūtīja Sareceru un Regem-Melehu kopā ar viņu pavadoņiem, lai viņi aizlūgtu Tā Kunga priekšā
3 un liktu priesteriem, kas bija Tā Kunga Cebaota namā, un praviešiem atbildēt uz šādu jautājumu: vai mums vēl jāskumst un jāraud un arī jāgavē piektajā mēnesī, kā mēs to esam darījuši jau tik daudz gadu?
4 Un notika, ka pār mani nāca Tā Kunga Cebaota vārds:
5 "Sludini ļaudīm visā zemē un priesteriem un saki tā: kad jūs gavējāt un sērojāt piektajā un septītajā mēnesī visus šos septiņdesmit gadus, vai tad jūs Manis dēļ tā gavējāt?
6 Vai kad jūs ēdāt un dzērāt, vai jūs neēdāt un nedzērāt paši savā labā?
7 Vai tad šie nav tie baušļi, ko Tas Kungs ir licis sludināt arī agrākiem praviešiem, kad Jeruzāleme vēl dzīvoja mierā un kad tajā līdz ar apkārtējām pilsētām valdīja pilnība un ļaudis dzīvoja arī no pilsētas uz dienvidiem un ielejās?"
8 Un atkal nāca Tā Kunga vārds pār Cahariju:
9 "Tā saka Tas Kungs Cebaots: spriediet taisnu tiesu, un lai ikviens parāda pret savu brāli mīlestību un žēlsirdību!
10 Un nedariet pāri atraitnēm, bāriņiem, svešiniekiem un nabagiem, un neturiet ļauna savā sirdī cits pret citu!"
11 Bet viņi to neievēroja, palika nepaklausīgi, negribēja uzņemties nekādu jūgu un aizbāza savas ausis, lai neko nedzirdētu,
12 un nocietināja savas sirdis kā akmeni, lai viņi nedzirdētu nedz bauslību, nedz vārdus, ko Tas Kungs Cebaots tiem deva, ar Savu Garu likdams tos sludināt agrākiem praviešiem. Tādēļ arī bija nākušas pār viņiem Tā Kunga Cebaota tik lielās dusmas.
13 "Kā tie neklausīja, kad Es saucu," saka Tas Kungs Cebaots, "tā tagad Es neklausīšu, kad tie sauc!
14 Tāpēc Es viņus izkaisīju starp visām svešām tautām, kas viņus nepazina, un zeme aiz viņiem palika tukša, tā ka neviens tur vairs neklejo, un tā labā un mīlīgā zeme kļuvusi par neauglīgu kailatni."

8.nodaļa

1 Un atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds:
2 "Tā saka Tas Kungs Cebaots: Man sirds kvēlo pret Ciānu dziļā mīlestībā, un Es esmu iededzies pret to arī bargās dusmās!
3 Tā saka Tas Kungs: Es atgriezīšos atkal Ciānā un dzīvošu Jeruzālemē. Jeruzālemei būs saukties par uzticīgo pilsētu un Tā Kunga Cebaota kalnam par svēto kalnu.
4 Tā saka Tas Kungs Cebaots: atkal sēdēs veci vīri un vecas sievas Jeruzālemes ielās, ikviens ar savu nūju rokā lielā vecuma dēļ,
5 un pilsētas ielām būs būt pilnām ar zēniem un meitenēm, kas tur rotaļājas.
6 Tā saka Tas Kungs Cebaots: ja tas arī izliktos neiespējams šīs pāri palikušās tautas acīm tanīs dienās, vai tad tam būtu jābūt par neiespējamu arī Manu acu priekšā? - saka Tas Kungs Cebaots.
7 Tā saka Tas Kungs Cebaots: redzi, Es izglābšu Savu tautu no zemes, kas ir pret saules lēktu, un arī no tās, kas ir pret saules rietu,
8 un atvedīšu viņus šurp, lai viņi dzīvo Jeruzālemē, un viņiem būs Manai tautai būt, un Es būšu viņu Dievs patiesībā un taisnībā.
9 Tā saka Tas Kungs Cebaots: stipriniet savas rokas, jūs, kas dzirdat šos vārdus šinīs dienās no praviešu mutes un laikā, kad ir likts pamats Tā Kunga Cebaota namam, Templim, lai to atkal uzceltu!
10 Jo priekš šīm dienām viss cilvēku darbs bija veicams bez atlīdzības; arī no dzīvnieku darba nebija nekādu ienākumu, un nebija nekādas drošības no ienaidnieka tiem, kas nāca un gāja; Es atļāvu ikvienam cilvēkam būt naidīgam pret savu tuvāko.
11 Taču tagad pret pāri palikušajiem no šās tautas Es neizturēšos vairs tā kā agrākās dienās, saka Tas Kungs Cebaots,
12 bet viņiem būs pieredzēt sēju miera laikā. Vīnakoks dos savus augļus, un zeme izdos savu ražu, un debess savu rasu; Es ļaušu, lai pāri palikušajiem no šīs tautas viss tas piederētu!
13 Un kaut gan jūs, Jūdas un Israēla nams, līdz šim esat uzskatīti par lāstu svešu tautu starpā, tagad notiks tā, ka Es jūs no tā atsvabināšu, lai jums būtu sava svētība; nebīstieties un dariet stipras savas rokas!
14 Tā saka Tas Kungs Cebaots: tāpat kā Es biju nodomājis jums darīt ļaunu, kad jūsu tēvi Mani apkaitināja, saka Tas Kungs Cebaots, un Man tā nebija žēl,
15 tā Es tagad šais dienās domāju atkal Jeruzālemei un Jūdas namam labu darīt. Nebīstieties!
16 Un redzi, šie ir tie likumi, kas jums jāpilda: runājiet patiesību cits ar citu, spriediet taisnu un miera pilnu tiesu savos vārtos!
17 Un lai neviens nedomā savā sirdī neko ļaunu pret savu tuvāko, un nemīliet nepareizus zvērestus, jo visu to Es ienīstu!" saka Tas Kungs.
18 Un atkal pār mani nāca Tā Kunga Cebaota vārds:
19 "Tā saka Tas Kunga Cebaots: ceturtā, piektā, septītā un desmitā mēneša gavēņiem jākļūst namam par prieku un līksmību un par priecīgiem svētkiem! Mīliet tikai patiesību un mieru!
20 Tā saka Tas Kungs Cebaots: vēlāk nāks vēl daudzas tautas un daudzu pilsētu iedzīvotāji,
21 un vienas pilsētas iedzīvotāji griezīsies pie kādas citas pilsētas iedzīvotājiem un teiks: iesim pielūgt To Kungu un meklēt To Kungu Cebaotu; es arī iešu!
22 Tā lieliem pulkiem nāks daudz ļaužu, daudzas tautas meklēs To Kungu Cebaotu Jeruzālemē un pielūgs To Kungu.
23 Tā saka Tas Kungs Cebaots: tanīs dienās desmit vīru no dažādām tautām un valodām satvers vienu jūdu vīru aiz svārku stērbeles un teiks: mēs iesim ar jums kopā, jo mēs dzirdējām, ka Dievs ir ar jums."

9.nodaļa

1 Šis ir Tā Kunga vārda spriedums, kas vērsts pret Hadraha zemi un kas saistās arī ar Damasku, jo Tam Kungam pieder Arama acs un visas Israēla ciltis,
2 arī pret Hamatu, kurai tur robežas; arī pret Tiru un Sidonu, kas ir lielas, gudras pilsētas.
3 "Gan Tira sev uzcēla cietoksni un sakrāja sudrabu kā putekļus; zelta tai ir kā gružu šaurā šķērsieliņā.
4 Bet redzi, Tas Kungs iznīcinās to un satrieks tās varu, kas tai ir uz jūras, un pati tā sadegs ugunī.
5 Kad to ieraudzīs Aškalona, tā izbīsies, un arī Gacu pārņems šausmas; tas pats arī ar Ekronu, jo tās paļāvība pārvērtīsies apkaunojumā; Gacas ķēniņš pazudīs, un Aškalonu neviens vairs neapdzīvos.
6 Ašdodā mitīs svešinieki, dažādi salašņas, un Es iznīcināšu filistiešu godību.
7 Un Es aizvākšu projām viņu asiņaino upuru gaļu no viņu mutes un aizliegšu ēst šausmu pilnos ēdienus viņu zobiem, lai viņi paši paliktu pāri vēl kā tautas atlikums mūsu Dievam, lai tie kļūtu par atsevišķu cilti Jūdā, un Ekronas iedzīvotāji lai būtu līdzīgi jebusiešiem, senajiem Jeruzālemes iedzīvotājiem.
8 Es pats nometīšos ap Savu namu apsardzībai pret svešiem karapulkiem un sirotājiem, tā ka tie nedrīkstēs vairs šurpu turpu staigāt, un neviens apspiedējs vairs nepārstaigās viņu zemi. Manas paša acis tagad būs pār to nomodā."
9 Priecājies no sirds, Ciānas meita! Gavilē, Jeruzālemes meita! Redzi, tavs ķēniņš nāk pie tevis, taisnīgs un tavs palīgs, Viņš ir miermīlīgs, Viņš jāj uz ēzeļa, uz ēzeļa mātes kumeļa.
10 "Tad Es iznīcināšu Efraima kara ratus un Jeruzālemes kara zirgus, un kara stopam būs tapt salauztam, jo Viņš nesīs mieru tautu starpā, un Viņa vara sniegsies no vienas jūras līdz otrai jūrai un no Eifratas upes līdz pasaules galam.
11 Uz asins derības pamata, ko Es esmu ar tevi slēdzis, Es atsvabināšu tavus cietumniekus no bedres, kurā nav ūdens.
12 Atgriezieties atpakaļ stiprā mītnē, jūs cerību pilnie cietumnieki! Jau šodien Es jums pasludinu, ka Es tev divkārši atmaksāšu!
13 Jo Es uzvilkšu Jūdu kā stopu un likšu Efraimu kā stopa bultu uz auklas, un Es iedvesmošu tavus dēlus, Ciāna, cīņai pret Grieķijas dēliem, un Es darīšu tevi par varoņa zobenu!"
14 Un tad Tas Kungs parādīsies pār tiem, un Viņa bultas izlidos kā zibeņi, un Dievs Tas Kungs liks nodārdēt Savai kara taurei un nāks kā dienvidu negaiss.
15 Tas Kungs Cebaots viņus pasargās, ka tie samīs lingu lietotājus un dzers viņu asinis kā vīnu; viņi radīs troksni it kā vīna pilni un pildīsies kā upura kausi un kā altāra stūri.
16 Tas Kungs, viņu Dievs, viņiem piešķirs uzvaru un tos izglābs tanī dienā kā Savas tautas ganāmo pulku; kā dārgakmeņi pieres rotā viņi mirdzēs Viņa zemē.
17 Jo cik daudz gan viņos ir laba, cik daudz viņos ir skaista! Un labība veido jaunekļus, un jauns vīns liek uzziedēt jaunavām.

10.nodaļa

1 Lūdziet tad nu no Tā Kunga vēlīno un agrīno lietu, un Tas Kungs sabiezinās mākoņus un dos lietus papilnam visiem augiem laukā.
2 Turpretī elka dievi runā niekus, un zīlnieki pravieto melus; tie sludina izdomātus melu sapņus, un viņu mierinājums ir bez nozīmes. Tādēļ jau arī mūsu tautas brāļi bija spiesti izceļot un dzīvot trūkumā kā ganāms pulks, kam nav gana.
3 "Man ir niknas dusmas uz šiem ganiem, un vadītājus āžus Es gribu piemeklēt; jo Tas Kungs Cebaots tagad rūpējas par Savu ganāmo pulku, par Jūdas namu, Viņš to izredzējis par Savu brašāko cīņas zirgu karā.
4 Stūrakmeņiem, telšu vadžiem, cīņas lokiem un valdniekiem jānāk no viņu pašu vidus.
5 Viņi visi kopā būs kā varoņi, kas cīņas karstumā pretinieku iemin dubļos, un viņi cīnīsies varonīgi, jo Tas Kungs būs ar viņiem, un jātnieki ar saviem zirgiem paliks kaunā.
6 Es stiprināšu Jūdas namu un izglābšu Jāzepa namu un atjaunošu arī viņu spēku, jo Es esmu viņiem žēlīgs, un viņiem būs jābūt, kā viņi bija, it kā Es viņus nekad nebūtu noraidījis; Es, Tas Kungs, viņu Dievs, uzklausīšu viņus.
7 Un Efraima ļaudis būs kā varoņi un viņu sirdis būs jautras kā no vīna; viņu bērni to redzēs un priecāsies, un viņu sirdis priekā uzgavilēs Tam Kungam!
8 Es saukdams tos aicināšu un sapulcināšu viņus, jo Es tos izglābu; un viņiem būs vairoties, kā viņi agrāk vairojās.
9 Es viņus gan biju izklīdinājis tautu starpā, bet viņi tomēr atcerējās Mani svešās zemēs; tādēļ tie paliks dzīvi ar visiem saviem bērniem un atgriezīsies atpakaļ.
10 Es viņus atvedīšu atpakaļ no Ēģiptes zemes un viņus salasīšu no Asīrijas, un novietošu viņus Gileāda zemē un Libanonā, un viņiem visiem tur nepietiks vietas.
11 Kad viņi ies caur bēdu jūru un sitīs jūras viļņus, tad izsīks visas Nīlas straumes; Asīrijas lepnība taps pazemota, Ēģiptes scepteris kļūs nevarīgāks un beidzot izgaisīs.
12 Un Es tos stiprināšu paļāvībā uz To Kungu, un viņi staigās Tā Kunga Vārdā!" saka Tas Kungs.

11.nodaļa

1 Atver, ak, Libanona, savus vārtus, lai uguns aprij tavus ciedrus!
2 Vaimanājiet, cipreses, ka ciedri ir nogāzti un paši diženākie koki ir nopostīti! Vaimanājiet, Basanas ozoli, ka nogāzts ir biezais mežs!
3 Klau, kā vaimanā gani, jo viņu krāšņās ganības ir pagalam! Klau, kā rūc lauvas, jo izpostīts ir arī Jordānas biezokņu skaistums!
4 Tā sacīja man Tas Kungs, mans Dievs: "Gani kaujamās avis!
5 Jo viņu īpašnieki nokauj viņas, neuzskatīdami to ne par kādu grēku, pārdod un saka: slavēts lai ir Tas Kungs, es tagad esmu bagāts! - Un paši gani arī viņas netaupa.
6 Tāpēc Es arī nesaudzēšu zemes iedzīvotājus, saka Tas Kungs, un redzi, Es nodošu ļaudis katru atsevišķi otra rokā un sava ķēniņa rokā; lai tad viņi arī sagrauj zemi, un Es neglābšu nevienu no viņu pašu rokām."
7 Un tā es ganīju kaujamās avis, visvairāk nožēlojamās avju starpā, un iegādājos sev divas ganu kūjas: vienu es nosaucu par Laipnību un otru par Vienprātību. - Un tā es ganīju avis.
8 Vienā mēnesī es atlaidu trīs ganus, tie man bija apnikuši, un arī viņi negribēja vairs mani.
9 Tālāk es teicu: "Es jūs ilgāk vairs neganīšu; kas mirst, lai mirst, kam draud iznīcība, lai iznīkst; un pārējās, kas paliek, lai aprij cita citu!"
10 Es tad paņēmu savu kūju Laipnību un to salauzu, lai uzteiktu savu derību, ko es biju noslēdzis ar visām tautām.
11 Tā nu derība arī tika tanī dienā lauzta; tās nabaga avis, kas mani ievēroja, atzina, ka tāds ir bijis Tā Kunga vārds.
12 Un, kad es viņiem teicu: ja jums labpatīk, tad dodiet man atlīdzību, ja nē, tad lai paliek! - tad viņi izmaksāja man, cik es biju nopelnījis, nosvērdami man trīsdesmit sudraba gabalus.
13 Un Tas Kungs man sacīja: "Nomet šo slaveno algu, par kuras cienīgu viņi Mani atzinuši, podniekam!" Es paņēmu trīsdesmit sudraba gabalus un iemetu tos Tā Kunga namā podniekam.
14 Tad es salauzu savu otru gana kūju Vienprātību par zīmi tam, ka es sarauju brālību starp Jūdu un Israēlu.
15 Un Tas Kungs teica man: "Ņem vēlreiz savās rokās ģeķīgā gana rīkus!
16 Jo redzi, Es likšu darboties zemē ganam, kas par bojā ejošo nerūpējas, noklīdušo nemeklē un salauzto nedziedē, kā arī veselo neapgādā, turpretī treknās avs gaļu apēd ar baudu un nomauc pat viņas nagus.
17 Lai bēdas tam nederīgajam ganam, kas atstāj savu ganāmpulku! Lai zobens skar viņa roku un viņa labo aci! Viņa roka lai kaltin sakalst, un viņa labā acs lai pavisam izdziest!"

12.nodaļa

1 Šis ir Tā Kunga vārda spriedums par Israēlu; tā saka Tas Kungs, kas izstiepis debesis pāri pasaulei, kas licis pamatus zemei un kas radījis cilvēkā viņa garu:
2 "Redzi, Es gribu darīt Jeruzālemi par apreibinātāju dzērienu kausu visām tautām, kas ap Jeruzālemi dzīvo; un arī Jūdam pienāks sava kārta, kad aplenks Jeruzālemi.
3 Un notiks tanī dienā, ka Es darīšu Jeruzālemi par smagu akmeni visām tautām; visi, kas lūkos to pacelt, sagriezīs sevi uz tā, kad pret pilsētu sapulcēsies visas pasaules tautas.
4 Tanī dienā, saka Tas Kungs, Es padarīšu visus zirgus tramīgus un viņu jātniekus baiļu pilnus, bet pār Jūdas namu Es turēšu Savas acis vaļā, kamēr visu svešo tautu zirgus Es sitīšu ar aklumu.
5 Un Jūdas novadu pārvaldnieki teiks savās sirdīs: Jeruzālemes iedzīvotāju stiprums ir Tas Kungs Cebaots, viņu Dievs.
6 Tanī dienā Es pārvērtīšu Jūdas lielkungus par degošiem aizkuriem malkai un par aizdedzināmo lāpu salmu kūļiem, lai viņi iznīcina visas tautas pa labi un kreisi no sevis. Bet Jeruzālemei pašai arī turpmāk jāpaliek savā vietā Jeruzālemē!"
7 Vispirms Tas Kungs izglābs Jūdas mājokļus, lai pārmērīgi nepaceļas nedz Dāvida nama lepnums, nedz arī Jeruzālemes iedzīvotāju lepnums pār Jūdu.
8 Tanī dienā Tas Kungs pasargās Jeruzālemes iedzīvotājus, ka visnespēcīgākais viņu starpā būs tai dienā kā Dāvids un Dāvida nams būs kā Dievs, kā Tā Kunga eņģelis viņu priekšā.
9 "Un notiks tanī dienā, Es meklēšu iznīcināt visas tautas, kas devušās cīņā pret Jeruzālemi.
10 Bet pār Dāvida namu un Jeruzālemes iedzīvotājiem Es izliešu žēlastības un lūgšanas garu, un tie raudzīsies uz viņu, ko tie sadūruši, un vaimanās par viņu, kā vaimanā par vienīgo dēlu, un būs par viņu noskumuši un sēros, kā skumst par savu pirmdzimto."
11 Tanī dienā Jeruzālemē būs tik lielas sēras, kā citkārt sēras bija pie Hadad-Rimmonas Megidas līdzenumā.
12 Un zeme vaimanās, ikviena cilts par sevi: Dāvida nama cilts par sevi, un viņu sievas atsevišķi; Nātāna nama cilts par sevi, un viņu sievas atsevišķi;
13 Levija nama cilts par sevi, un viņu sievas atsevišķi; Šimeja cilts par sevi, un viņu sievas atsevišķi,
14 un tā arī visas pārējās ciltis, katra cilts par sevi, un viņu sievas atsevišķi.

13.nodaļa

1 Tanī dienā Dāvida namam un Jeruzālemes iedzīvotājiem kļūs atklāts un pieejams avots pret grēku un pret nešķīstību.
2 "Un notiks tanī dienā," saka Tas Kungs Cebaots, "Es iznīdēšu šai zemē elka dievu vārdus, tā ka tos neviens vairs neatminēsies; līdz ar to Es izraidīšu no visas zemes praviešus un nešķīstus garus.
3 Un, ja tomēr vēl kāds sludinās kā pravietis, tad tam viņa miesīgais tēvs un viņa miesīgā māte, viņa miesīgie vecāki, sacīs: tev nebūs dzīvot, jo tu runā melus Tā Kunga Vārdā! Un viņa tēvs un viņa māte, viņa miesīgie vecāki, viņu nodurs, kad tas pravietos.
4 Tad nu notiks tai dienā, ka viltus pravieši kaunēsies pasludināt savus redzējumus un neviens neapvilks savu apmetni, lai krāptu,
5 turpretī katram tādam pravietim būs jāsaka: es neesmu pravietis, nē, es esmu zemes kopējs, jo kāds mani ir pircis kā vergu jau no manām jaunības dienām.
6 Un, ja viņam tad jautās: kas tās tev par rētām uz tavām krūtīm? - tad viņš atbildēs: tā mani sasita manu draugu namā.
7 Zoben, pacelies un vērsies pret Manu ganu un pret to vīru, kas Man tuvs! - saka Tas Kungs Cebaots. Nogalini ganu, tad avis izklīdīs, un Es vērsīšu Savu roku arī pret tiem mazajiem.
8 Tad vēl jānotiek visā zemē tam, saka Tas Kungs, ka divām trešdaļām jāiznīkst, bet vienai trešdaļai jāpaliek pāri.
9 Un šo trešo daļu Es vedīšu caur uguni un kausēšu, kā sudrabu kausē un šķīsta, un pārbaudīšu, kā pārbauda zeltu. Viņi piesauks tad Manu Vārdu, un Es viņiem atbildēšu un teikšu: tā ir Mana tauta! Un viņi teiks: Tas Kungs ir mans Dievs!"

14.nodaļa

1 Redzi, pienāks Tā Kunga noliktā diena, kad no tevis izvesto laupījumu atkal sadalīs tavā vidū,
2 jo Es sapulcināšu visas tautas cīņai pret Jeruzālemi. Pilsētu uzveiks, ēkas izpostīs un sievas liks apsmieklā. Pusi no pilsētas iedzīvotājiem aizvedīs gūstā, tomēr atlikušo iedzīvotāju daļu pilsētā neiznīcinās.
3 Bet tad Tas Kungs celsies un cīnīsies pret šīm tautām, kā Viņš karoja agrāk kaujas dienās.
4 Un Viņš nostāsies tai dienā ar Savām kājām uz Eļļas kalna, kas Jeruzālemei priekšā austrumu virzienā. Un Eļļas kalns tad pāršķelsies vidū pušu divās daļās virzienā no saules lēkta uz saules rietu; starp abām kalna pusēm radīsies plata grava, tā ka viena kalna puse pavirzīsies uz ziemeļiem, bet otra uz dienvidiem.
5 Un jūs tad bēgsit šai ielejā starp Maniem kalniem un pa to tālāk, jo ieleja aizstiepsies gandrīz līdz pat Acelei, un jūs bēgsit, kā jūs senlaikos bēgāt no zemestrīces Usijas, jūdu ķēniņa, laikā. Tad nāks Tas Kungs, mans Dievs, un visi svētie ar Viņu.
6 Tanī dienā nebūs jūtams ne aukstums, ne karstums, arī ne sals, ne ledus;
7 un būs viena vienīga nepārtraukta diena - tā ir Tam Kungam zināma -, kad nebūs ne dienas, ne nakts; un vakarā būs vēl gaisma.
8 Tanī dienā plūdīs no Jeruzālemes dzīvi tekoši ūdeņi - viena to daļa uz jūru austrumos, otra uz jūru rietumos, un tas tā būs ziemu un vasaru.
9 Un Tas Kungs būs ķēniņš pār visu zemes virsu. Tai dienā Tas Kungs būs vienīgais Dievs, un Viņa vārds arī būs - Vienīgais.
10 Un visa zeme kļūs par līdzenumu no Gebas līdz Rimmonai uz dienvidiem no Jeruzālemes. Jeruzāleme tomēr atradīsies paaugstinājumā un paliks savā vietā un būs apdzīvota no Benjamīna vārtiem līdz veco vārtu vietai, tālāk līdz Stūra vārtiem un no Hananeēla torņa līdz ķēniņa vīna spaidiem.
11 Tur tad dzīvos ļaudis, nebaidīdamies no lāsta, un visa Jeruzāleme dzīvos drošībā.
12 Lūk, kāda būs smagā pārmācība, ko Tas Kungs liks sajust visām tautām, kas būs cīnījušās pret Jeruzālemi: viņu miesas satrūdēs, kamēr viņi paši vēl stāvēs uz kājām, viņu acis sāks trūdēt savos dobumos, un viņu mēle satrūdēs viņu mutē.
13 Tai laikā pēc Tā Kunga lēmuma viņus visus pēkšņi sagrābs liels apjukums, tā ka viņi ķersies pie rokas cits citam un cits pret citu pacels savu roku.
14 Arī Jūda cīnīsies pret Jeruzālemi; tur vienuviet sakrāsies arī visu apkārtējo tautu manta - zelts, sudrabs un neaplēšams daudzums drēbju.
15 Tāds pats sods skars arī zirgus, mūļus, kamieļus, ēzeļus un visus lopus viņu karapulkos; viņiem būs jācieš gluži tā pati mocība.
16 Un pāri palikušie no visām tautām, kas bija karojušas pret Jeruzālemi, ik gadus dosies augšup, lai tur pielūgtu Ķēniņu, To Kungu Cebaotu, un svinētu Būdiņu svētkus.
17 Bet, ja kāda cilts virs zemes nekāps augšup uz Jeruzālemi, lai pielūgtu Ķēniņu, To Kungu Cebaotu, tās zemē nelīs lietus.
18 Un, ja ēģiptiešu cilts nedotos augšup un neierastos, tad to ķers tas pats sods, ar kuru Tas Kungs piemeklē tās tautas, kas nedodas augšup, lai svinētu Būdiņu svētkus.
19 Tas tad būs sods ēģiptiešiem un sods visām tautām, kas nedodas augšup, lai svinētu Būdiņu svētkus.
20 Tai dienā uz zirgu zvārguļiem būs rakstīts: Svētīts Tam Kungam! - Un vārāmie katli Tā Kunga namā būs līdzīgi upuru kausiem altāra priekšā.
21 Un visi katli Jeruzālemē un Jūdā būs veltīti Tam Kungam, tā ka visi, kas nesīs savu ziedojumu, varēs ņemt kādu no tiem un vārīt tajos. Un Tā Kunga Cebaota namā tai laikā nebūs vairs neviena pārdevēja. 

Saites.
Vecā derība.