Aliens

Čīle

Chile.
Čīles republika - Republica de Chile.
Valsts Dienvidamerikas rieteņos, Klusā okeāna krastā.

Galvaspilsēta - Santjāga.

Ģeogrāfija. Aizņem 4300 km garu un 15-355 km platu Klusā okeāna piekrastes joslu un piegulošās salas - Čīles arhipelāgu, Ugunszemes rieteņu daļu, kā arī tālākās salas - Lieldienu salu, Huana Fernandesa, Desventuradasu un Salas i Gomesa salas. Robežojas ar Peru, Bolīviju un Argentīnu.
Austreņos stiepjas Andu Galvenā Kordiljēra ar augstako virsotni Ohoss del Salado (6880 m), kas dienvidos pāriet Patagonijas Kordiljērā un turpinās Ugunszemē, bet ziemeļos - atakamas punā un Rietumkordiljērā.
Daudz darbīgu un aprimušu vulkānu - Tupungats (6800 m), Ljuljailjaks (6723 m), Gvaljatirs, Sanpedro, Maipo.
Piekrastē paceļas Krasta Kordiljeras (līdz 3200 m vjl.), kas dienvidos pāriet salās. Vidusdaļā Longitudinālā ieleja, kas ziemeļos ir 1200 m vjl., bet Vidusčīles dienvidos turpinās zjl. 
Biežas zemestrīces.

Iedzīvotāji. 95% valsts iedzīvotāju ir t.s. čīlieši - spāņi, vācieši, itāļi, žīdi.
5% valsts iedzīvotāju ir indiāņi - araukāņi, aimari, kečvi.
Lieldienu salā - rapanujieši (polinēzieši).
Galvenā reliģija - katolicisms

Valsts iekārta. Čīle ir republika. Pēc 1973.gada 11.septembra militārā apvērsuma valstī nodibināts militārs režīms, atlaists parlaments - Nacionālais kongress un municipalitātes. 
Tagadējā konstitūcija pieņemta 1980.gada novembrī, spēkā no 1981.gada 11.marta.
Valsts un valdības galva ir prezidents, ko ievēlē uz 8 gadiem. Diktatoru A.Pinočetu Ugarti varēja pārvēlēt arī turpmākajiem 8 gadiem, t.i. līdz 1997.gadam. Prezidentam ir plašas pilnvaras, viņš ir sauszemes karaspēka pavēlnieks, Nacionālās drošības padomes priekšsēdētājs, ieceļ ministrus.
Likumdevēja orgāna (Nacionālais kongress) funkcijas pilda militārā hunta (JKS un GKS pavēlnieki), karabinieru korpusa ģenerāldirektors un sauszemes karaspēka ģenerālis, ko prezidents iecēlis savā vietā. Tās darbību kontrolē prezidents.
1976.gada jūlijā izveidotā Valsts padome ir prezidenta konsultatīvais orgāns.
1981.gadā izveidota konstitucionālā tiesa komunistu un to līdzjutēju tiesāšanai.
Darbojas kara tribunāli.

Vēsture. Apmēram pirms 20 tūkst. gadu pirmie ieceļotāji no Āzijas – mednieki-vācēji šķērsoja Beringa šaurumu, kas tajā laikā bija sauszeme, daļa no Beringijas. Kādu laiku tie pavadīja Beringijā un tad, pirms aptuveni 15 000 gadu strauji izplatījās Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, ne vēlāk kā pirms 14 000 gadu, sasniedzot Čīli.
Senatnē Čīles teritorijā dzīvoja araukāņi, aimari, čoni u.c. indiāņu ciltis.
XV gs. sākumā Čīles ziemeļu daļas ciltis pakļāva inki un mūsdienu Čīles ziemeļi un centrālā daļa ietilpa vislielākajā Inku valsts provincē - Koļjasuijā. 
XVI gs. sākumā araukāņiem mātes ģints vietā sāka veidoties tēva ģints.
XVI gs. 30.gados Čīles teritorijā iebruka spāņu konkistadori un notika nežēlīgi kari pret vietējiem iedzīvotājiem. Araukāņi vairākkārt sacēlās pret kolonizatoriem - 1553., 1571., 1655. un 1723.gados.
Klusā okeāna karš (1879.-1883.g.). Peru karā pret Čīli piedalījās Anglijas spiesta un zaudēja Atakamas tuksneša daļu ar bagātām salpetra atradnēm un izeju uz Kluso okeānu. Peru un Čīlei ir bijušas asas diskusijas par abu valstu robežu kopš 1879.-1883.gada kara, kad Peru zaudēja trīs provinces, kuras tagad ietilpst Čīles galējo ziemeļu reģionā.
Valdība 1958.-1964.gados atbalstīja ārvalstu monopolu intereses un aospid strādnieku kustību.
Kristīgie demokrātiskās partijas labējā spārna līdera E.Freja Montalvas valdība 1964.-1970.gados 1964.gadā atjaunoja diplomātiskās attiecības ar PSRS, paredzēja veikt vairākas demokrātiskas reformas, bet neierobežoja ASV kompāniju ienākumus Čīlē, lēni realizēja 1967.gadā pasludināto agrārreformu. Auga masu neapmierinātība, nostiprinājās Čīles KP un Tautas rīcības revolucionālās frontes ietekme. Piecas citas kreisās partijas izveidoja Tautas vienības bloku, kas izvirzīja radikālu sociālo pārkārtojumu programmu. Prezidenta vēlēšanās uzvarēja šā bloka kandidāts sociļists S.Aljende Gisenss. Viņa valdība 1970.g.novembrī - 1973.g.septembrī nacionalizēja ASV monopoliem piederošo vara rūpniecības uzņēmumu, ierobežoja muižniecības un finanšu oligarhijas, nacionālās buržuāzijas rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumu darbību, veica agrārreformu, paaugstināja tautas dzīves līmeni, nosodīja koloniālismu un neokoloniālismu.
Militārais apvērsums (1973.g.). Revolucionālie panākumi izraisīja militāristu un labējo partiju reakciju, arī ASV imperiālistisko aprindu ārējo reakciju. 1973.gada decembrī militārā pučā, ko inspirēja ASV CIP, esošā valdība tika gāzta un caru sagrāba militārā hunta ar ģenerāli A.Pinočetu Ugarti priekšgalā.
1974.gada decembrī A.Pinočets Ugarte tika pasludināts par Čīles prezidentu. Hunta atlaida Nacionālo kongresu, aizliedza politiskās partijas (galvenās aizliegtās bija Tautas vienības bloka partijas - 1922.gadā dibinātā Čīles KP, 1933.gadā dibinātā Čīles Sociālistiskā partija, 1969.gadā dibinātā Strādnieku un zemnieku partija, 1883.gadā dibinātā Čīles Radikālā partija) un masu organizāciju darbību, izvērsa teroru - bojā gāja ap 30 000 komunistu un to atbalstītāju. 1977.gadā tika aizleigta arī Kristīgi demokrātiskā partija (dibināta 1957.g.). Tika aizliegta Vienotais Čīles darbaļaužu arodbiedrību centrs (dibināts 1957.g.), kas turpināja darboties nelegāli.
1979.gadā notikaČīles arodbiedrību reorganizācija, valsts kontrolē sāka darboties vairākas arodbiedrības - Arodbiedrību nacionālais koordinācijas centrs, Privātuzņēmumu kalpotaju federācija u.c.
Čīle pārtrauca diplomātiskās attiecības ar PSRS, nosvērās par labu ASV un ciām kapitālistskajām valstīm. Kopš 70.gadu beigām izvērsa sadarbību ar Ķīnu un Izraēlu. Noslēgtas vairākas Čīls un Ķīnas vienošanās, kurās paredzēts, ka Ķīna sniegs Čīlei ekonomisku, finansiālu un militāru palīdzību. Ķīnas piešķirtie kredītu tika izlietoti galvenokārt hunstas režīma nostiprināšanai un ķīniešu ieroču iepirkšanai.
70.gadu beigās pastipinājās streiku kustība - "bezvēsts pazudušo" čīliešu piederīgo bada streiks 1978.gada maijā Santjāgā, kalnraču 18 dienu streiks 1979.gadā u.c., notika varākas demonstrācijas - demonstrācija 1978.g. novembrī Santjāgā, masu demonstrācija 1979.g. maijā Santjāgā u.c., kas bija vērstas pret huntas politiku. Čīlē pastāvošais terors iraisīja protestus visā pasaulē. Vispasaules konferencē solidaritāteu ar Čīli Madrisē 1978.gada dcembrī iedalījās 520 pārstāvju no 76 valstīm. 1979.gada decembrī pieņemtajā ANO rezolūcijā nosodīts huntaas militārais režīms.
Tagad izceļas ar krasu sadalījumu bagātajos un ne tik. Apmēram tikai 1% iedzīvotāju pieder 1/4 daļa visu aktīvu. Čīle ir reģiona līdere ekonomiskās izaugsmes ziņā.

Ģeoloģija. Izplatīti mezozoja nogulumieži ar intrūzijām. Čīle ir 1.vietā pasaulē vara krājumu ziņā (94 miljon i tonnu) un salpetra (200 miljoni tonnu), 2.vietā - molibdēna (2 miljoni tonnu) un selēna, 3.vietā - vanāija un tīrradņa sēra (100 miljoni tonnu) krājumu ziņā. 

Klimats. Aukstās Peru straumes ietekmē ziemeļos līdz 28o dienvidu platuma ir tropisks tuksnešu klimats. Nokrišni pat Andu rieteņu nogžē nepārsniedz 100 mm/gadā, bet Longitudinālajā ielejā (Atakamas tuksnesī, Tamarugalas pampā) lietus nelīst vairākus gadus - tas ir viens no sausākajiem rajoniem pasaulē.
Atakamas tuksnesī vidējā temperatūra janvārī ir 21-23oC, jūlijā - 11-16oC; Punā (3700 m vjl.) janvārī ir 10oC, jūlijā - 2oC, diennakts amplitūda sasniedz 25o. 
Vidusčīlē līdz 42o dienvidu platuma ir subtropu klimats; Santjāgā vidējā temperatūra janvārī ir 19,7oC, jūlijā - 7,7oC, nokrišņi 351 mm/gadā.
Dienvidčīlē mērens okeāna klimats; piekrastē nokrišņi 2500-3000 mm/gadā, Andu rieteņu nogāzē 6000-7000 mm/gadā; vidējā temperatūra janvārī14oC ziemeļos un 8oC dienvidos, jūlijā 7,5oC ziemeļos un 1oC dienvidos.
Galējos DA - Andu austreņu nogāzē nokrišņu maz - Dandžnesa ragā 230 mm/gadā. 
Sniega līnijas augstums pazeminās no 6000 m ziemeļos līdz 500 m dienvidos. Uz dienvidiem no 46o30' dienvidu platuma  šļūdoņi sasniedz okeānu, tur ledāji sedz 15 000 kvkm.

Hidroloģija. Upes īsas, ziemeļu daļā izsīkst, izņēmums - Loa. Dienvidu daļā ūdenīgas; plūdi ziemā no nokrišņiem un vasarā no sniega un ledāju kušanas ūdeņiem. Punā un Atakamas tuksnesī lieli solončaki - solari. 
Dienvidu daļā daudz ezeru - Ljankives, Sanmartina, Buenosairesa, Ranko, Viljarrikas. 

Daba. Ietilpst Neotropiskajā floristiskajā un zooģeogrāfiskajā apgabalā, kas ir Antarktiskā floristikas apgabala dienvidu daļa. Atakamas tuksnesī kserofili krūmi, kaktusi, sālszāles. Vidusčīlē krūmāji, melnzemes. Andu nogāžu lejasdaļā mūžzaļie meži - notofāgi, lauri, magnolijas; augšējā joslā kalnu stepes. Dienvidžīlē ielejās un kalnu apakšējā joslā biezi mūžzaļie (notofāgu) meži - papardes, bambusi, liānas un epifīti, brūnās augsnes; vidusjoslā notofāgu - skujkoku meži - araukārijas, zvīņciedri, posokarpi; augšējā joslā alpīnās pļavas.
Uz dienvidiem no 46o dienvidu platuma subantarktiskie jauktie meži ar mūžzaļiem, vasarzaļiem kokiem un skujkokiem.
Meži aizņem 21% teritorijas.
Galējos DA - stepes, dienvidos - pļavas un kūdrāji.
Lielākie nacionālie parki - Peresa Rosalesa (1352 kvkm), Pujeves (750 kvkm), Losparagvasa (180 kvkm).

Apskatāmie objekti.
Santjāga.
Čīles ģeoglifi.
Antofagasta.
      Ziemeļu universitātes muzejs. Te glabājas daļa Lepēža savākto atradumu kolekcijas.

Norija. La Noria. XX gs. 60.gados pēc ekonomisko krīžu sērijas pamesta raktuvju pilsētiņa Čīles ziemeļu kalnos. Tuvākā apdzīvotā vieta ir Ikvikvas (Iquique) pilsētiņa, kuras iedzīvotāji izvairās šurpu doties un pat apmeklēt pamestās pilsētiņas apkārtni jel kādu iemeslu dēļ. Tie mēļo, ka pati Nāve ceļas no Norijas pilsētas kapsētas un naktī klaiņā pa ielām.
Interesanti - Norijas mūmija.

Baltajā ezerā čīliešiem dzīvo savs ūdensbriesmonis.

Atakamas tuksnesis.
      Mēness ieleja.
      Geizeru ieleja.
San Pedro de Atakama. Atrodas vissausākā pasaules tuksneša oāzē, 2435 m augstumā Ap 2500 iedzīvotāju. Atrodas lielākā Čīles sālsezera - Atakamas sālsezera krastā. Vistūristiskākā Čīles pilsēta.
Vēsture. Pirmsinku laikmetā pilsētas apkārtne bija Atakamā dzīvojošās kunzas cilts centrs. Tā bija tauta ar augstu kultūras līmeni, nodarbojās ar lauksaimniecību un atstāja pēc sevis simtiem ģeoglifu un petroglifu. Pats zināmākais ir Atakamas milzis.  
      Gustavo le Pēža arheoloģijas muzejs.
      Atakamas sālsezers.
      Mēness un Nāves ielejas. Lielā smilšu kāpa.
      Likankabūra vulkāns. Augstums 5916.m. vairuma padres Lepēža atradumu vieta, jo vulkāns un tā apkārtne kalpoja par kunzas tautas rituālo centru un dabisko ledusskapi, kurā labi saglabājušās cilvēku atliekas.
       Tuksneša roka. Piemineklis.

Miscanti un Miniques. Vulkānu ieskauti zili Čīles ezeri.
Flamingu rezervāts. Šeit dzīvo 3 no 6 pasaulē sastopamajām flamingu pasugām.
Tatio geizeru lauks. Vislielākais ģeotermālais lauks pasaulē (vēl jānoskaidro - jo tiek apgalvots arī, ka lielākais ir Jeloustonas parkā). Geizeri izverd tieši saullēktā, un ūdens stabu augstums var sasniegt pat 10 metrus.

Arikas mūmijas. Arikas pilsētas apkaimē uzietas vecākās mūmijas pasaulē, kas pieder činčoro tautas kultūrai.

Valpraisa. Visvecākā, visneparastākā un visbohēmiskākā pilsēta valstī.
      Vecā birža.
      La Sebastiana villa. Nobela prēijas laureāta Pablo Nerudas mājvieta.

Lasilja kalnā atrodas Eiropas Dienvidu observatorija.

Čilojes sala. (Chiloe) Čīles arhipelāga lielākā un interesantākā sala ar neskartu dabu un  okeānu piekrasti, kā arī savdabīgām koka baznīciņām, kas iekļautas UNESCO sarakstā.
      Kastro. (Castro) Salas galvaspilsēta ar tipisko krāsaino pāļu namiņu arhitektūru - palafitos.
Raksts: Pa Kaiju zemes burvju un briesmoņu pēdām.

Magelāne.
Paines dabas parks. Torres del Paine.
Transports. Tuvākā lidosta ir Puntaarenasā. Līdz tai no parka ir 5 stundu brauciens. Lētāk sanāk braukt ar autobusu – biļete vienā virzienā maksa 12 Ls, Comapa.com
Nakšņošana. Dārga.
The Hosteria Las Torres – 2-vietīgs numurs 308 USD.
Hosteria Pehoe - 260 USD.
Hosteria Rio Serrano – 200 USD.
Raksturojums. Tūrisma sezona ir no novembra līdz aprīlim. Parkā ir vairākas kalnu takas. Var iepazīt Paina ragus unlejā plūstošo Paina upi, tam nepieciešamas vairākas stundas. Aši mainaslaikaapstākļi no stirām lietavām līdz spožai saulei.
Pelēkais ledājs. Ezerā peld aisbergi. Par lavu ekskursiju 5 cilvēku satāvā prasa75 USD.
Vietnes.
Visitchile.org
Torresdelpaine.com
Torres-del-paine.co.uk 

Patagonija. Vismežonīgākais un visvilinošākais Dienvidamerikas apvidus uz dienvidiem no Kolorādas upes līdz pat Ugunszemei, kas politiski dalīta ar Argentīnu.

Gleznainie Dienvidčīles fjordi.
Torres del Paine nacionālais parks.
Bernardo O'Higgins nacionālais parks.
Amālijas ledājs. (Amalia Glacier) Milzīga ledus siena no Dienvidpatagonijas leduslauka.

Puntaarena. 
       Gomero laukums.
       Brauna pils. 
       Ekstravaganta kapsēta.

Magelāna jūras šaurums. Tā krastos ir Frovorda zemesrags, kas savu nosaukumu ieguvis pateicoties untumainajiem laika apstākļiem.
      Magdalēnas sala. Lielākā Magelāna pingvīnu kolonija Čīlē.
      Ledāju aleja.
      Bīgla kanāls. (Beagle Channel) Gleznains jūras šaurums. Nosaukts Č.Dārvina kuģa vārdā, jo tas pirmo reizi izbrauca šo sarežģīto šaurumu.

Horna rags. Dienvidamerikas kontinenta galējais punkts, kur satiekas Atlantijas un Klusais okeāni. Ragu atklājis  slavenais jūrasbraucējs sers Frēnsiss Dreiks, nomaldoties no Magelāna jūras šauruma.

Dreika jūras šaurums. (Drake Passage) Šaurums, kas atdala Dienvidameriku no Antarktīdas.

Lieldienu sala. Čīlei piederoša salu grupa tālu Klusajā okeānā.

Čīle un NLO. Pēc statistikas Čīle esot valsts, kurā ir viesbiežākie NLO novērojumi. Čīles ziemeļos atrodas NLO muzejs.

Virtuve.
Čīles vīns. Carmenere vīnogas. Šo vīnogu stādījumus XIX 2.pusē iznīcināja vīnogu laputs filoksera (phylloxera). Tas ir mazs kukainis, kura dēļ gāja bojā visa Eiropas sugas Vitis Vinifera vīnogulāji pasaulē, izņemot Dienvidamerikā augošos. Carmenere ogas čīliešu vīnkopji bija atveduši no Francijas. atšķirīgā klimata dēļ šķirne nesaslima un neaizgāja bojā, taču ar laiku sajaucās ar līdzīgajiem Merlot stādījumiem Vīnkopji ilgi domāja, katas ir īpašs Čīles Merlot paveids. Tikai pēc pinočeta režīma krišanas XX gs. 90.gadu sākumā (1994.g.?) speciālisti konstatēja, ka ogas, kas līdz šim tika uzskatītas par specifisku Čīles Merlot, patiesībā ir Carmenere. Mūsdienās tādas ogas vairs nekur citur pasaulē netiekaudzētas (vismaz ne industriālos apjomos). Garša - šim vīnam ir ļoti liela līdzība ar Merlot, arī ar Cabernet Sauvignon.

Saites.
Lieldienu sala.