Dabiskā izlase
Process, kurā izdzīvo īpatņi ar labāk apkārtējai videi piemērotām īpašībām, un šīs īpašības nodod tālākām paaudzēm.
Vēsture. Jau V gs.pmē. sengrieķu filozofs Empedokls izteica minējumu par dzīvo būtņu likumsakarīgu evolūciju, kas notiek dzīvnieka ķermeņa daļu dzīvotspējīgāko kombināciju dabiskas izlases rezultātā Šim apgalvojumam bija liela vēsturiska nozīme.
Pirmo reizi dabisko izlasi deklarēja Dārvins kā galveno evolūcijas virzītājspēku. Praktiski vienlaicīgi līdz tai bija aizdomājies arī britu biologs Alfrēds Voless, kurš gan uzskatīja, ka tādas dabiskās izlases rezultāts nevar būt cilvēka psihiskā darbība - tur gan būs bijusi vajadzīga Dieva iejaukšanās. Nav gluži patiess priekšstats, ka Dārvins savā teorijā izticis bez Dieva. Pēc Dārvina priekšstatiem Radītājs ir padarbojies tikai ar sākotnējām sugām, bet pēc tam lietas savās rokās ņema varenā Dabiskā Izlase.
Mūsdienās ļoti vispārējos vilcienos priekšstati par dabisko izlasi ir līdzīgi Darvina uzskatiem. Gan Dārvina, gan mūsdienu uzskati pauž, ka organismu labvēlīgās mutācijas saglabājas, jo tās ļauj organismam atražoties un izdzīvot.
Taču vēl šodien nespējam īsti saprast kā darbojas izlase. Rādās, ka caur gēniem.
Kritika. Saprātīgās radīšanas teorijas piekritēji kritizē, ka ar dabisko izlasi nevar izskaidrot pielāgošanos, kam evolucionisti kategoriski nepiekrīt. Evolucionisti uzskata, ka kreacionistu rīcībā nav nekādu pierādījumu.
Dabiskās izlases intensitāte mūsdienu cilvēku populācijās ir samērā augsta. Spontāno abortu biežums ir aptuveni 45% no visām apaugļotajām zigotām, nedzīvi dzimst 3%, agrā bērnībā mirst 2% bērnu, neapprecas apmēram 10% cilvēku, aptuveni 10% laulību ir neauglīgas.
Izlase dažkārt var sekmēt pat letālu vai semiletālu gēnu saglabāšanos populācijā. Iespējams, ka negatīva attieksme pret homoseksuāļiem ir iedzimts dabiskās izlases instruments
Darvinisti par galveno dabiskās izlases priekšnosacījumu atzīst eksistences cīņu.
Grupu dabiskās izlases princips. Savulaik Dārvins ieviesa šo principu, jo saskatīja līdzcietības paradoksu. Ar to viņš piedāvāja dabisko izlasi skaidrot grupu līmenī. Piemēram – grupas, kurās ir daudz altruistu, funkcionē labāk nekā tās, kurās to ir maz. Tā var izskaidrot lietas, kuras nevar, balstoties uz izlasi indivīda līmenī. Lai arī kādi būtu iebildumi pret Dārvina teoriju, neviens tomēr nopietni nedomā, ka šis princips varētu tikt atmests. Ar to tiks variēts, bet atmests – nekad.
Raksti.
Pirmo reizi izdevies novērot dabīgās atlases darbību kukaiņu savvaļas populācijā.
Saites.
Evolūcijas teorija.
