Epikūrs (371.-270.g.pmē.)
Helēnisma perioda sengrieķu filozofs.
Dzīvesgājums. Ap 300.g.pmē.
Uzskati. Atzina, ka viss pasaulē ir materiāls - eksistē tikai atomi un tukšums. Viņaprāt, pasaule ir izzināma ar sajūtām. No lietām izplūst atomu kompleksi, kas veido tēlus, kurus uztver sajūtas.
Epikūrieši noraidīja mācību par iepriekšnolemtību un domu, ka dievi nosaka un kontrolē cilvēku dzīves.
Epikūrs un reliģija. Teologi un daži ideālistiskie filozofi uzskata, ka reliģija ir pastāvējusi mūžīgi, reliģiskās jūtas cilvēkos esot tāpat iedzimtas kā bada, baiļu, mīlestības un prieka jūtas. Epikūrs, līdz ar citiem filozofiem materiālistiem (Dēmokritu, Lukrēciju u.c.) uzstājās pret šīm teorijām, uzskatīdami, ka dievus radījuši paši cilvēki pēc sava ģīmja un līdzības.
Tomēr vienlaikus Epikūrs neapšaubīja dievu esamību, taču tos uzskatīja par īpašu atomu kombināciju. Tāpat arī dvēsele ir atomu savienojums.
Darbi. Kaut kādi viņa darbi uzieti Herkulānā, bet stipri apogļoti.
Dilemma. „Dievs vai nu negrib iznīcināt ļaunumu, vai nespēj, vai arī – spēj, bet negrib. Jebkurš no šiem risinājumiem grauj mācību par Dieva visspēcību un cilvēkmīlestību.”
Saites.
Sengrieķu filozofi.
