Evenki, tungusi
Agrāk saukti par tungusiem.
Viena no ziemeļu maztautiņām, pamatiedzīvotāji Sibīrijas taigas un mežatundras joslā no Obas līdz Ohotskas jūrai mūsdienu Krievijas teritorijā, dzīvo arī ZR Mandžūrijā, Mongolijā.
Skaits. 25 100 (1970.g.).
Krasnojarskas novadā - 4300 (t.s. Evenku autonomajā apvidū - 3200).
Jakūtijā - 9100.
Habarovskas novadā - 4600.
Mandžūrijā (Ķīnas ZA) - ap 6000, arī tuvu radniecīgie oročoni - 3000.
Mongolijas ZA - hamnigani, 1000.
Vēsture. 1908.gadā evenku apdzīvotajā teritorijā uzsprāga slavenais Tungusas meteorīts.
1930.gada 10.decembrī nodibināts Evenku autonomais apvidus Krievijas (PSRS) sastāvā.
Valoda. Pieder tungusmandžūru grupai.
Rakstība no 1931.gada latīņu alfabētā, kopš 1937.gada - kirilicā.
Etnogrāfija. Lokālās grupas - oročeni (Aizbaikālā un Amūras augšteces apvidū), birari (Burejas baseinā), manegri (Zejas baseinā) u.c.
Reliģija. Agrāk lielākā daļa evenku bija pareizticīgie, taču saglabāja šamanisma elementus. Daņa evenku (Aizbaikālā) - lamaisti.
Uzskata, ka cilvēku dvēseles putnu izskatā sēž Pasaules kokā, pirms iemiesojas uz Zemes. Domā, ka šamaņi transa stāvoklī dodas turp un uzmeklē tos.
Viņi uzstāda garas vertikālas kārtis-totēmus ar lidojoša gulbja tēliem galos no koka. Kārtis simbolizē kosmisko asi. Šie totēmi tiek uzstādīti ārpus mājokļiem blakus altāriem. Ar to palīdzību šamaņi ekstātiskā transa laikā spēj uzlidot debesīs („dvēseles lidojums”).
Viņu priesteri bija šamaņi – „tie, kuri zina.” Pegtimelas upes krastos uzietie senie klinšu zīmējumi liecina, ka tungusu šamaņi rituālos izmantojuši halucinogēnās sēnes.
Tradicionālās nodarbes. Medības, zveja, briežkopība. Aizbaikālā arī zemkopība un lopkopība (zirgi).
Evenku NA.
Velna vārti (Чертовы ворота), Krasnojarskas apgabalā.
Saites.
Evenku Autonomais apvidus.
