Elefantīna
Grieķiskais nosaukums salai Nīlā iepretim Asuānai un apmetnei tajā.
Grieķi salu tā esot nosaukuši tās lieluma dēļ.
Sala Nīlā iepretim Asuānai ar senu ēģiptiešu apmetni tajā.
Vēsture. Sala bija maiņas tirdzniecības centrs starp Seno Ēģipti un teritorijām uz dienvidiem no tās. Galvenā prece - ziloņkauls. Bez tam tā bija arī galvaspilsēta nomam Nūbijas pierobežā.
Ptolemaju un romiešu laikos sala bija svarīgs centrs tirdzniecībā ar Sudānu. No šī perioda nāk granīta triumfa arka (IV gs.pmē. beigas) kā arī Strabona aprakstītais pilomērs ar augstākajām ūdens līmeņa atzīmēm.
Izpēte. Salā uzieti celtniecības pieminēkļi no Senās valsts līdz pat Romiešu periodam. XVIII un XIX dinastiju faraonu laikā salā tikuši uzbūvētas Hnuma, Satisas, Anukisas u.c. dievību svētnīcas, kuru drupas saglabājušās līdz pat XIX gs. sākumam.
1908.gadā tika atklāta nekropole ar mumificētiem svētiem auniem akmens sarkofāgos.
1948.gadā tika uzietas vēl vienas Vidējās valsts laika svētnīcas paliekas, kas bijusi būvēta no saulē dedzinātiem ķieģeļiem.
Atradumi.
Hierātiskie papirusi. No XXV gs.pmē.
Vietējo nomarhu arhīvs.
Aramiešu papirusi. Laikam šie kalpo kā Vecās derības avots.
Ostrakas. IV-V gs.pmē. Tā ir no žīdu militārās kolonijas, kas šeit atradusies.
Saites.
Senās Ēģiptes kultūras centri.
