Enki komētas teorija
1997.gadā notika arheoastronomu, ģeologu, fiziķu, klimatologu, paleobotāniku un citu radniecīgu disciplīnu speciālistu simpozijs. Tie nosprieda, ka agrīna cilvēku civilizācija bija tuvu nākošas komētas-slepkavas pavadīta. Komētu nosauca par Enki (par godu XVIII gs. šveiciešu astronomam).
Tā pirmo reizi nākusi garām Zemei ap 3100.g.pmē. Tad pār zemi birusi akmens šķembu krusa. Tie aktivizējuši vulkānus, zemestrīces un cunami. Spēji beigušās paleolīta kultūras Ķīnā, Korejā un Japānā. Seno austronēziešu kultūra no Taivānas pārvietojās uz Filipīnām.
Uzskata, ka pēc Enki komētas palikušas pēdas – Henderas krāteris Ziemeļaustrālijā un pelnu slānis ledājos abās Klusā okeāna pusēs. Bez tam vienlaicīgi ar Šasta kalna izvirdumu norisa arī to vulkānu izvirdumi, kas atradās Honsju un Hokaido salās.
Tikmēr ap 3100.g.pmē. atkal sāka veidoties Sanrafaēla ledājs Andu kalnos un sasniedza maksimumu ap 2500.g.pmē.
Apmēram 5000 gadu atpakaļ mangrovju mežu izplatība bijusi vislielākā – līdz Talarai (Peru), 3 grādu vairāk uz dienvidiem nekā tagad.
Nogrimušais mežs pie Velingtonas Hatas ielejā Jaunzēlandē (3200.–3000.g.pmē.). Līdzīgs vecumā ar nogrimušajiem mežiem pie Eiropas.
Rietumaustrālijas piekrastē nogrimusi pludmale tiek datēta ar 3000.g.pmē.
Japānas piekrastē silto ūdeņu moluski bijuši izplatīti apmēram par 6 grādi tālāk uz dienvidiem ap 3000.g.pmē.
Plašajā klusajā okeānā salās atrodami daudzi saldūdeņu molusku no Clausiliacea saimes. Zoologiem šis ir nopietns pierādījums sena kontinenta pastāvēšanai. To bagātģās nogulas liecina par procesu krasumu.
