Eģiptopitēki
Literatūrā sastopami divos rakstības variantos: gan Aegyptopithecus, gan Aegiptopithecus.
"Ēģiptes pērtiķis" - nosaukums iedots sakarā ar pirmajiem atradumiem Ēģiptē.
Izmirusi progresīvāko cilvēkpērtiķu dzimtas ģints, zināmi arī kā Fajūmas pērtiķu dzimta.
Taksonomija. Cilvēkpērtiķi no propliopitēku dzimtas, ietilpst prokonsulu apakšdzimtā (Proconsulinae). Iespējams, prokonsulu senči.
Vecums. Dzīvojuši oligocēnā pirms 33-27 milj. gadu.
Atklāšana un izpēte. Pirmās atliekas atrastas Ēģiptē, aprakstītas 1965.gadā (Aegyptopithecus zeuxis). Atzīti par vissenākajiem cilvēkpērtiķu dzimtas pārstāvjiem.
Pēc E.Tēniusa (1969.g., Vācija) uzskatiem eģiptopitēki kopā ar propliopitēku ģinti (Propliopithecus) veido dzimtu Propliopithecidae, kas bijuši pēdējie kopīgie cilvēkpērtiķu un cilvēku senči.
Starpposma eģiptopitēks. Aegyptopithecus zeuxis. Agrīnais šaurdeguna pērtiķis. Sugas nosaukums pievērš uzmanību tam, ka vairākas pazīmes līdzīgas puspērtiķu pazīmēm, dažas līdzinās mērkaķiem, bet dažas zobu pazīmes ir līdzīgas agrīno hominīdu pazīmēm, ar to šie primāti pārstāv pārejas posmu starp dažādām pērtiķu grupām, savieno šīs grupas (angļu val. - linking Egyptian ape).
Saites.
Cilvēkpērtiķi.
