Evolūcija
No latīņu vārda evolutio - "attīšana."
Filozofiska kategorija un viena no kustības formām dabā un sabiedrībā - nepārtraukta, pakāpeniska kvantitatīva pārmaiņa, kas ved uz objekta/subjekta sarežģītības palielināšanos, pretstats revolūcijai.
Evolūcija un revolūcija ir divas nepieciešamas, savstarpēji saistītas kustības un attīstības formas. Evolūcija sagatavo pamatu nākamai revolūcijai, bet revolūcija vainago evolūciju un veicina tālāko attīstību, atklādama evolūcijai kvalitatīvi jaunas iespējas.
Terminu "evolūcija" ieviesis Š.Bonē (Šveice) 1762.gadā. No šejienes atvasināta evolūcijas teorija.
Pētīšana. Evolūcijas likumsakarību pētīšanai labi var izmantot baktērijas. Izrādās, ka iesaldēšana nemaz nekaitē baktērijām, tās var atsaldēt jebkurā brīdī un izmantot eksperimentos. Un ļoti svarīgi, ka var atkārtot eksperimentus, kas parasti evolūcijas izpētē nav iespējams, jo iesaldētā pamatgrupa dod iespēju sākt eksperimentu no jauna ar to pašu grupu un vērot, vai būs tās pašas mutācijas vai citas. Un tas, savukārt, ļauj spriest par likumsakarībām.
Raksti.
Dzīvības attīstības pirmsākumos evolūcija notikusi pat 4000 reižu straujāk, nekā mūsdienās.
Daudzšūnu dzīvības rašanos atbīda par 200 miljoniem gadu senākā pagātnē.
Un atkal par evolūciju.
Saites.
Evolūcijas teorija.
