Ēdene
- Detaļas
- Skatīts: 4048
Senžīdu valodas vārds Eden ("svētlaime") cēlies no šumeru vārda E.DIN ("auglīga zemiene") caur akādiešu vārdu Edinnu.
Vecajā derībā attēlotā paradīze Zemes virsū, pirmo cilvēku - Ādama un Ievas, dzīves vieta pirms grēkā krišanas.
Ēdenes dārzs. Nodibinājis pirmo pilsētu uz Zemes – Eridu, šumeru dievs Enki savu jauno dzimteni, auglīgo zemi starp Eifratas un Tigras grīvām šodienas Irākā, viņš nosauca par Edinu („taisnīgo mājokli”). Tas arī ir Bībelē par Ēdenes dārzu nosauktais.
Genesis grāmatā šīs abas upes ir par paradīzes straumēm nosauktas.
Paradīzes dārzs pasaulē. Patlaban ir pamats domāts, ka šis stāsts ārkārtīgi sen ir radies Klusā okeāna reģionā (Mu zemē?).
Ēdenes dārza jēdziens nav svešs arī polinēziešiem, kuru paradīzes dārzs tiek saukts par Pali-uli un tajā parādījušies pirmie cilvēki.
Šumeri šo dārzu sauca par Dilmunu.
Ģeogrāfija. Svētajos rakstos teikts, ka Ēdenes dārzs atradies pie lielas ūdenstilpnes, kurā ietecējušas četras upes: Fisona, Gihona, Hidekela (Tigr ) un Eifrata.
Fisonas upi atklāja 1993.gadā, kad Distancionālās zondēšanas centra direktors Bostonas universitātē Faruks el Bazs paziņoja, ka viņa līdzstrādnieki Arābijas pussalā uzgājuši ar smiltīm aizputinātas upes gultni. Pavadoņa Landsat fotouzņēmumi palīdzēja saskatīt smilšu kāpu struktūras izmaiņas virs senās upes gultnes. Tā tecējusi 530 km garumā no kalniem Arābijas pussalas rietumos līdz Persijas līcim. Tur viņa veidoja deltu, kas aizņēma lielu daļu mūsdienu Kuveitas teritorijas un sniedzās līdz pat Basrai, kur saplūda ar Tigru un Eifratu. Upes gultnes dziļums bijis 50 pēdu, platums dažās vietās varēja sasniegt pat 3 jūdzes.
Zinātnieki noskaidrojuši, ka 11–6 000 gadu atpakaļ pēdējā Ledus laikmetā šis rajons bijis bagāts ar ūdeni, bet apmēram 5000 gadu atpakaļ klimats izmainījās un kļuva sauss. Rezultātā upe izžuva.
Lauka pētījumi arī apstiprināja jaunos datus. Profesors El Bazs deva tai Kuveitas upes nosaukumu. Ir pamats domāt, ka tā ir Fisona.
Gihonas upes kandidatūrai labi noder Karūnas upe, kura tek no Zerdkuhas kalnu nogāzēm, mūsdienu Irānas DR. Tā „aptek visu Kušas zemi,” jo veido cilpu.
Secinājumi. Pēc visu četru upju noteikšanas, ir visai ticami, ka „Ēdenes dārzs” atradies Divupes dienvidos, Šumerā.
Hipotēzes.
1. Atrodas Divupē. Patlaban visticamākā teorija.
2. Atrodas tropiskajā Skotijā. Šo domu izvirzījis Kominss Bomons, kas pamatojumu esot atradis Ēnoha grāmatā.
3. Mu zemē. Pie tāda slēdziena nonācis Hanss Stīvenss Santesons, kas pētījis Džeimsa Čerčvarda darbus (polinēziešu mīts Pali-uli).
Saites.
Paradīze.
