Hanzas jūras savienība
Hansa – „savienība.”
Tirdzniecības pilsētu savienība, kurā apvienojās vācu tirgotāji XIV gs., lai kontrolētu tirdzniecības ceļus ziemeļos.
Te veda svarīgs tirdzniecības ceļš no Ziemeļjūras uz Baltijas jūru. Te tirgojās ar sāli, zvērādām, vilnu, vadmalu, vasku, kokmateriāliem, dzelzi u.c. šai tirdzniecībā piedalījās tirgotāji no Ziemeļeiropas – Novgorodas līdz pat Londonai. Tirdzniecības centrs bija Briges pilsēta.
Savienībā ietilpa vairāk kā 70 pilsētas. Tās priekšgalā nostājās vācu Lībeka.
Hanzas tirgotāji centās izspiest citus no tirdzniecības Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā. Viņiem bija labi nocietinātas tirdzniecības apmetnes Novgorodā, Brigē, Londonā u.c. Tā kā Hanzai piederēja liela flote, tad tā bieži ar ieroču spēku centās panākt izdevīgus tirdzniecības noteikumus kaimiņu zemēs. Divas reizes tā karoja ar Dāniju un piespieda dāņu karali atzīt Hanzas tirgotāju sevišķās tiesības.
1361.gadā dāņu karalis Voldemārs IV iekļuva karā pret Hanzu, kuru 1370.gadā zaudēja. Miera līgumā Hanzas savienība ieguva savu tiesību apstiprināšanu, ka arī līdznoteikšanu dāņu ķēniņu vēlēšanās.
Attiecības ar Novgorodu. XIV gs. beigās izveidojās paradoksāla situācija Novgorodas un Hanzas savienības attiecībās. No vienas puses abām bija izdevīgi savstarpēji tirgoties, taču no otras puses - visu laiku izcēlās savstarpēji konflikti. Abas puses pastāvīgi praktizēja tirgoņu aizturēšanas, preču konfiskāciju un dažādu šķēršļu radīšanu otras puses tirdzniecībai. Pastāvīgi bija arī mēģinājumi vienoties, tomēr panāktās vienošanās tikpat pastāvīgi tika pārkāptas. Novgoroda bija pietiekami spēcīga, lai visai adekvāti atbildētu varenajai Hanzas savienībai, kas apvienoja daudzas Vācijas un Baltijas pilsētas. Tomēr, protams, konflikti bija vienādi neizdevīgi gan Hanzas, gan Novgorodas tirgoņiem.
1385.gadā Novgorodā izcēlās ugunsgrēks, stipri cieta Tirdzniecības puse. Novgorodieši, izmntojot haosu, aplaupīja pilsētā esošos hanziešu tirgoņus un tā rezultātā starp Novgorodu un Hanzu izcēlās karš, kas ilga vairākus gadus. 1392.gadā hanzieši un novgorodieši noslēdza tā saukto Nibūra mieru - pēc Lībekas pārstāvja Johana Nibūra vārda.
Šis līgums kļuva par paraugu nākamajām attiecībām starp Hanzas savienību un Novgorodu. Saskaņā ar vienošanos tirgoņiem konfiscētās preces bija jāatgriež. Visas strīdus situācijas bija jārisina vietā, kur tās radušās. Puses garantēja brīvu braukšanu gan Novgorodas, gan Hanzas savienības pārstāvjiem.
Šī vienošanās darbojās vairāk kā 100 gadu un tika izbeigta tikai tad, kad Novgorodu iekroja un pievienoja savai Maskavijas valstij lielkņazs Ivans III. Pēc viņa pavēles Vācu pārstāvniecība (Немецкий двор) Novgorodā tika slēgta 1494.gadā.
Hanzas savienības pilsētas. Lībeka, Bergena (Norvēģija), Brēmene (1358.g., Vācija), Brige (XIV gs. Brigē atradās vislielākā Hanzas savienības faktorija.), Hamburga, Londona (?), Novgoroda (?), Rīga, Elblonga (Polija).
Saites.
Vācieši.
