Josija (640.-609.g.pmē.)
Yoshiyahu.
Jūdejas 16.ķēniņš no 640.līdz 609.g.pmē.
Dzīvesājums. Kāpa tronī 640.g.pmē. - 8 gadu vecumā, kad krasi saasinājās cīņa starp zemi zaudējušajiem un paverdzinātajiem zemniekiem no vienas puses, un vergturu aristokrātiju no otras puses.
622.g.pmē. veica virkni reformu, lai nostiprinātu mazo un vidējo zemes īpašnieku kārtu. Tautas masu prasības pa daļai tika apmierinātas, ievedot jaunu likumu krājumu - "Otro likumu" (kas it kā būtu ticis atrasts svētnīcā). Šie likumi paredzēja noteikt žīdu verdzības ilgumu pie tautiešiem līdz 6 gadiem.
Josijas reliģiskā reforma. Jeruzālemes priesterības interesēs tika apkarota elkdievība un ieviesta viendievība - 16 gadu vecumā atjaunoja Jahves kultu un centās pasvītrot Zālamana tempļa centrālo nozīmi. Par vienīgo likumīgo Jahves kulta vietu tika pasludināta Jeruzāleme. 20 gadu vecumā viņš atbrīvoja Jaruzālemi un visu Jūdeju no grebtiem un lietiem elku tēliem, tika iznīcinātas daudzas, ar Jahvi konkurējošu dievu svētvietas un nogalināti to priesteri (Ķēniņu, 23). Astartes statuja tika iznesta no tempļa, sadedzināta un tās pelni izkaisīti vējā. Viņa laikā pieņēma vispārēju stingru aizliegumu upurēt ārpus centrālā tempļa.
Ņēmās ar jeruzālemes svētnīcas atjaunošanu, darbu laikā it kā tikusi uzieta Mozus likumu grāmata.
Josija un Derības šķirsts. Talmūds viņam piedēvē Šķirsta paslēpšanu Tempļa kalnā apmēram 10 gadus pirms babiloņu iebrukuma. Viņa valdīšanas laikā bībeliskajā Trešajā ķēniņu grāmatā 8.nodaļā veikti šaubīgi ieraksti, it kā Šķirsts vēl būtu templī, lai gan ir pamats domāt, ka vairs nebija viss.
Josijas nāve. Ķēniņš ticis nāvējoši sašauts ar bultu, kad piedalījies kaujā pie Megidas pret ēģiptiešu faraonu Nēho II. Miris 609.g.pmē. cīņā ar ēģiptiešiem – viņu nogalināja faraons Neho II, kad tas izgāja viņu sagaidīt.
Saites.
Žīdu ķēniņi (pirms 1050.-587.g.pmē.).