Jāve, Jahve
Augstākais dievs judaismā.
Judaisma lieto arī dieva nosaukumu Adonajs no senžīdu val. vārda adon ("kungs"). Šo vārdu lietoja tādēļ, lai nebūtu jāizrunā aizliegtais Jāves vārds. Bībeliskaja tulkojumā tam atbilst grieķu Kyros un latīņu Dominus, latviski - (tas) Kungs.
Radniecība. Sieva - Ašēra.
Jāves kulta izcelšanās. Senžīdu ciltīm apvienojoties vergturu valstī, izvirzījās Jūdas cilts, kuras dievu Jāvi sāka godināt kā visu dievu ķēniņu: "Jo Tas Kungs ir liels un ļoti teicams, viņš bija bijājams pār visiem dieviem." (Dāvida dziesmas, XCVI, 4). Sākumā Jāve bija tuksnesīgo kalnu dievs, negaisa, uguns un ūdens personificējums. Viņš it kā mājojis Sinaja kalnā Ziemeļarābijā, lidinājies padebešos, draudēdams ar pērkonu un zibeni, un parādījies ugunīga staba veidā.
Senie žīdi ticēja, ka Jāvem bijušas vairākas sievas. Izrakumi Miznā (Centrālā Palestīna) rāda, ka vēl IX gs.pmē. Jāves svētnīca atradusies blakus kādas dieves svētnīcai. Uz kādas stēlas, kas uzieta arheoloģiskajos izrakumos, attēlots Jāve un viņa sieva Anate (Anat-Jāve). Jāve ķēniņa tērpā stāv lauvam uz muguras, bet blakus ir Anate. Jāvem priekšā atrodas upura trauks, pie tā priesteris kvēpina vīraku. Šis attēls attiecas uz VI gs.pmē. Senie izraēļi ticēja, ka Jāvem bijuši arī bērni - "dieva dēli," kas sagājušies ar Zemes sievietēm: "Tad dieva dēli redzēja cilvēku meitas, ka tās bija skaistas, un ņēma sev sievas, kādas tiem patika." (1.Mozus grāmata, VI, 2).
Kad Palestīnā ap 1000.g.pmē. izveidojās vergturu valsts, tās ķēniņi, lai nostiprinātu savu varu, pārvērta Jāvi par debesu ķēniņu, kas radīts pēc viņu līdzības. 622.g.pmē. ķēniņš Josija veica reformu: centralizēja kultu, aizliedza Jāvem upurēt ārpus Jeruzālemes svētnīcas un atcēla visu citu dievu kultus. Kulta centralizācija pauda centralizētās vergturu varas cīņu pret ģinšu un cilšu attiecību paliekām.
Pakāpeniski Jāve tika pārvērsts par vienīgo debess un zemes valdnieku, kas valda pār visām tautām, sola žēlastību atgrieztajiem un nežēlīfgi satriec nepaklausīgos. Agrākie cilšu dievi tika pakļauti Jāvem, pārvērsti par patriarhiem, seno pērkona un zibens dievību Eliju sāka uzskatīt par pravieti. Saules dievību Šimšonu ("Saules vīru") - par varoni Samsonu. Monoteisma veidošanās norisinājās vairākus gadsimtus.
Maķedoniešu mēģinājumi. Maķedonijas Aleksandrs, kas iekaroja Palestīnu, nonāca saskarē ar žīdu reliģiju. Viņš mēģināja Jāvi iekļaut grieķu dievu panteonā ar vārdu Jao.
Tetragramma — četri jūdu burti, kas apzīmēja dievu Jāvi un nebija lasāmi.
Atradumi.
Mesa stēla. Uzieta 1868.gadā un nosaukta moābiešu ķēniņa Mesa vārdā, un tajā aprakstīts viņa kara stāsta variants ar žīdiem. Patlaban stēla izstādīta Luvrā. 18.rindiņā ir sastopams Jāves vārds.
Raksti.
Nibiru. Jāve - Dievs vai Vells?
Saites.
Judaisms un judaisti.
Tora.
